Aizsardzības ministrija norāda, ka, neraugoties uz publiskajā telpā izskanējušajiem viedokļiem, nepieciešams sagaidīt Zviedrijas varas iestāžu oficiālu apstiprinājumu tam, ko Zviedrijas Bruņotie spēki jūras operācijā Stokholmas arhipelāgā ir atraduši un uz kādiem faktiem līdzšinējā informācija tikusi balstīta.
Nacionālajos bruņotajos spēkos ir izstrādātas operacionālās procedūras, kas paredz, ka ikreiz, kad piekrastē izvietotā Jūras novērošanas sistēma identificē aizdomīgas darbības Latvijas teritoriālajos ūdeņos vai to tuvumā, krasta apsardzes kuģiem ir uzdevums pietuvoties objektam, lai veiktu informācijas pārbaudi un identifikāciju. Par katru no šādiem incidentiem bruņotie spēki nekavējoties informē arī sabiedrību.
Jāuzsver, ka Latvijas rīcībā ir moderna Jūras novērošanas sistēma un jauni patruļkuģi, kas ļauj efektīvi reaģēt uz virsūdens aktivitātēm. Šīs spējas līdz šim arī ir pierādījušas, ka Latvija ir varējusi noteikt un sekot līdz arī aizdomīgām zemūdens aktivitātēm. Tomēr, lai tās būtu pietiekamas, jārunā par papildus nodrošinājumu ar sensoru sistēmām.
Aizsardzības ministrija jau iepriekš ir informējusi, ka pēdējā gada laikā būtiski ir pieaugusi Krievijas kara flotes aktivitāte Baltijas jūrā Latvijas teritoriālo ūdeņu tuvumā. Jau kopš jūlija Jūras spēku flotiles patruļkuģi atrodas paaugstinātā kaujas dežūrā Latvijas teritoriālajos ūdeņos, lai savlaicīgi identificētu aizdomīgas virsūdens un zemūdens aktivitātes.
