Attaisno par Krievijas karoga sabojāšanu apsūdzēto Daini Rūtenbergu



Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa attaisnojusi Krievijas karoga sabojāšanā apsūdzēto Daini Rūtenbergu.

Pērn Rīgā notikušajā Latvijas Krievu savienības (LKS) organizētajā piketā «Krimas atbalstam» Latvijas iedzīvotājs Daini Rūtenbergs sabojājis Krievijas Federācijas karogu.

Kā notikušo skaidroja pats Rūtenbergs, tobrīd viņš ļāvies emocijām un izrāvis Krievijas karogu no Krievijas pilsoņa Maskavas iedzīvotāja Staņislava Razumovska rokām, tādējādi netīši sabojājot audumu un karoga kātu. Viņš norāda, ka viņa pašmērķis nebija izraut karogu no Razumovska rokām un to aizvākt, taču ieraugot baru piketētāju ar Krievijas karogiem rokās nemitīgi izkliedzot saukli “Rossija, Rossija!” nav savaldījies.

Ar savu rīcību Rūtenbergs sabojājis Razumovskim piederošo mantu, nodarot materiālo zaudējumu 15 eiro apmērā, kas var tikt sodīta ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu.

Kā savā debašu runā vakar sacīja Rūtenberga aizstāvis Aldis Alliks, jāatceras piketa konteksts, kurš notika tā brīža ģeopolitisko notikumu viskarstākajā laikā: “Pikets nenotika Maskavā vai kaut kur citur Krievijā. Pikets notika Rīgā. Latvijā. Eiropas Savienībā. Piketa dalībnieki vicināja Krievijas karogus un bļāva “Rossija! Rossija!”. Piketā izkliegtie saukļi “Brīvību Krimai!” un “Rokas nost no Krimas!” nebija aicinājums nepieļaut un pārtraukt tai laikā notiekošo Krimas okupāciju un aneksiju. Gluži pretēji – tas bija publisks nepārprotams atbalsts šīm Krievijas veiktajām darbībām.”

Viņš norāda, ka šajā sakarā ir būtiski konstatēt, ka Krimas kā Ukrainas teritorijas daļas okupācija un aneksija ir starptautisks noziegums. Okupējot un anektējot Krimu, Krievija ir pārkāpusi vienu no svarīgākajiem starptautisko tiesību principiem – agresijas aizliegumu.

Komentējot Daiņa rīcību, Alliks norāda, ka Dainim radies iekšējs protests pret agresorvalsts simbola izmantošanu un Latvijas pamatvērtību zaimošanu, apdraudēšanu:”Dainis sajuta to, ko mūsu tautas un mūsu valsts iekšējie un ārējie ienaidnieki regulāri, sistemātiski cenšas izskaust. Proti, viņš identificējās un solidarizējās ar savu valsti. Un vienlaikus viņš arī sajuta vēlmi paust savu pilsonisko un demokrātisko stāju, nosodot pret Ukrainu pastrādāto starptautisko noziegumu. Pret noziegumu, kuru atbalstīja un slavināja piketa dalībnieki, tostarp arī konkrētais karoga vicinātājs.”

Alliks norāda, ka Dainis kļuva par aculiecinieku ne tikai pašam piketam, bet arī tam, ka valsts un Rīgas pašvaldības institūcijas un amatpersonas nav savu konsitucionālo pienākumu un uzdevumu augstumos. Dainis redzēja piketā notiekošo un to, ka ne pašvaldības, ne valsts vara nerīkojas adekvāti, atbilstoši Satversmei.

“Vai Dainim, to redzot, bija tiesības rīkoties pašam? Jā! Tās bija ne tikai Daiņa tiesības. Tas bija Daiņa kā Latvijas Republikas pilsoņa konstitucionālais pienākums,” norāda Rūtenberga aizstāvis.

 
Padalies

laukudzive.lv © 2021 All Rights Reserved

Designed by WPSHOWER

Powered by WordPress