Nespējot sagaidīt, kad par fotoradaru sodu samērīgumu sāks diskutēt likumdevēji, paši autobraucēji gatavi vērsties pie Saeimas, prasot mainīt pārkāpumu fiksēšanas kārtību. Politiķi gan uzsver, ka ātruma pārsniegšana un par to paredzētie sodi ir saistīti ar daudzām juridiskām un ētiskām dilemmām, kas bremzē šā jautājuma ātru risināšanu.
Portāla manabalss.lv pārstāvis Kristofs Blaus Neatkarīgajai atzina, ka 28. augustā uzsākta akcija, lai vērstos Saeimā un rosinātu fiksēt braukšanas ātruma pārsniegumus tikai, sākot ar 15. kilometru stundā, nevis ar pirmo kilometru, kā tas ir pašlaik. Ieceres virzītāji uzskata, ka kontrole līdz minētajai robežai būtu jāatstāj ceļu policistu kompetencē, kuri, izvērtējot katru konkrēto gadījumu – pārkāpuma bīstamību atkarībā no tā izdarīšanas vietas, personas sodāmību un citus apstākļus –, varētu pieņemt objektīvu un pamatotu lēmumu.
Vakar pēcpusdienā autovadītājiem draudzīgo iniciatīvu bija atbalstījuši jau 10 455 interesenti, un tas nozīmē, ka parlamentam tomēr būs jāuzklausa šoferu viedoklis. Savukārt idejas iniciators, raidījuma Zebra veidotājs Pauls Timrots, sarunā ar Neatkarīgo atzina, ka «joprojām nav likuma, kas strikti noteiktu fotoradaru darbības principus un sodu uzlikšanas kārtību, tādēļ arī nav neviena konkrēta dokumenta, ko mēs ar savu iniciatīvu rosinātu labot. Taču galvenais, ko vēlamies, ir sākt politisko diskusiju par šo jautājumu, un Saeima šim mērķim ir vislabākā platforma».
Fotoradaru darbības regulējums varētu būt piekritīgs Saeimas Juridiskajai komisijai, kas savulaik jau plaši diskutēja par šo jautājumu Administratīvo pārkāpumu kodeksa kontekstā, taču bez jūtamiem rezultātiem. Komisijas locekļi Andrejs Judins (Vienotība) un Valērijs Agešins (Saskaņas centrs) Neatkarīgajai uzsvēra, ka abi ir autovadītāji, tādēļ lieliski saprot šoferu viedokli, taču, lai mīkstinātu likuma normas, ar sadzīvisku patīk nepatīk nepietiekot.
A. Judins uzsvēra: pārkāpums vienmēr ir un būs pārkāpums, neatkarīgi no tā, vai ātrums pārsniegts par pieciem, desmit vai divdesmit kilometriem. «Mēs nedrīkstam legalizēt pārkāpumu, pat, ja argumenti ir šķietami loģiski,» pauda deputāts. Tiesa, viņš piekrita, ka četru, piecu kilometru nobīde ir nebūtiska un, visticamāk, liecina par šofera neuzmanību, nevis ļaunprātību. «Domāju, ka likumā nedrīkst ierakstīt, ka neliels ātruma pārkāpums ir atļauts, bet liels – sodāms. Tas būtu juridisks nonsenss. Taču Ceļu policijai būtu daudz rūpīgāk jāvērtē katrs gadījums un tad, ja ātrums pārkāpts par pieciem, desmit kilometriem, naudas sodam jābūt adekvāti zemam vai pat var iztikt bez tā,» sacīja politiķis. Līdz ar to, pēc A. Judina domām, likumdošanā nedrīkstētu pieļaut 15 kilometru nobīdi, taču situāciju varētu uzlabot adekvātāka sodu piemērošana un policijas gatavība ikvienu situāciju pētīt pēc būtības.
Tikmēr V. Agešins uzskata, ka šā brīža sistēma, kad fotoradari kalpo naudas pelnīšanai, nevis satiksmes drošības uzlabošanai, tracina sabiedrību un autovadītāju neapmierinātība esot saprotama. «Pārkāpt Ceļu satiksmes noteikumus ir slikti, taču arī pati fotoradaru sistēma sevi pilnībā ir kompromitējusi. Uzskatu, ka ikvienai sodu sistēmai ir jābūt samērīgai, tādēļ iniciatīvas grupas priekšlikums par 15 kilometru soli izklausās pārdomāts un ir nopietni izvērtējams,» bija pārliecināts Saeimas deputāts.
Avots: nra.lv /Ilze Zālīte
