Baltijas valstu lauksaimnieku organizācijas ir uzsākušas parakstu vākšanas kampaņu, aicinot iedzīvotājus parakstīties zem aicinājuma (petīcijas) Eiropas Parlamentam un Eiropas Komisijai, kurā tiek prasīts Eiropas Savienības (ES) institūcijām ievērot Lisabonas līgumā un Eiropas 2020 stratēģijā noteiktās vērtības un principus.
Baltijas valstis nav apmierinātas ar pašreizējo Eiropas Komisijas tiesību aktu priekšlikumu par kopējo lauksaimniecības politiku () pēc 2013.gada, kas paredz nevienlīdzīgu attieksmi pret Baltijas valstu lauksaimniekiem. Lietuvas, Latvijas un Igaunijas lauksaimnieki nodrošina kvalitatīvus produktus, izejmateriālus un sabiedriskos labumus, un kopš 2012.gada, beidzoties pārejas periodam, ievēro vienādas prasības ES vienotajā tirgū, tomēr tiešo maksājumu līmenis Baltijas valstīs joprojām ir plānots ievērojami zemāks nekā citās ES dalībvalstīs arī nākamajā budžeta plānošanas periodā pēc 2013. gada.
Baltijas valstu lauksaimnieku organizācijas pieprasa Eiropas Savienības institūcijām veidot atbilstošu kopējās lauksaimniecības politikas budžetu, sākot ar 2014.gadu noteikt tiešo maksājumu finansējuma apjomu Baltijas valstīm pēc jaunas aprēķinu metodes un ņemot vērā faktisko ES 27 valstu vidējo līmeni uz 1 ha pēc 2013.gada.
Edgars Treibergs, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs uzsver: "Šī mums ir vienreizēja iespēja, kad ikviens Latvijas iedzīvotājs var iesaistīties un paust savu nostāju Eiropas Savienības institūcijām par mūsu lauku nākotni un lauksaimniecības attīstību, iespēja atkal kopīgi apvienoties visām Baltijas valstīm vienotā cīņā par godīgu attieksmi. Tāpēc aicinu būt aktīviem!"
Armands Krauze, LOSP valdes loceklis, lauksaimnieku pārstāvis Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā: "Igaunija, Latvija un Lietuva savulaik kopīgi sadevās rokās un izveidoja Baltijas ceļu. Mēs sasniedzām to ko vēlējāmies. Arī tagad cīņā pret negodīgo Eiropas Savienību mums ir simboliski jāsadodas rokās parakstot šo petīciju. Lauki ir mūsu nāciju šūpulis, kur pat smagos okupācijas gados saglabājās mūsu nacionālā identitāte. Saglabāsim mūsu laukus nākamām paaudzēm, tādēļ aicinu parakstīties visus iedzīvotājus."
Baltijas lauksaimnieki tic, ka sabiedrība atbalstīs lauksaimniekus cīņā par vienlīdzīgu konkurenci. "Vienlīdzīgi tiešamaksājumi tieši ietekmē vietējo ražotāju spēju piedāvāt patērētājiem garšīgu un veselīgu, un pieejamu produktu. Mēs zinām, ka Latvijas iedzīvotāji mīl Latvijā ražotus produktus tieši garšas un kvalitātes dēļ, taču Latvijas produkti zaudē cenu cīņā ar augsti subsidēto Eiropas valstu ražotajiem produktiem. Mēs, Baltijas lauksaimnieki, vēlamies vienlīdzīgu attieksmi pret Baltijas lauksaimniekiem un patērētājiem. Pārtikas patēriņš katru gadu pieaug un, pastāvot nevienlīdzīgai konkurencei, Latvijas eksportspējīgie ražotāji zaudē iespēju piedāvāt savu produktu. Ir ļoti iespējams, ka mēs varam zaudēt vairākus spēcīgus uzņēmums. Mēs vēlamies vienā spēles laukumā vienādus spēles noteikumus, mēs vēlamies, lai Latvijas iedzīvotāji varētu strādāt Latvijas lauksaimniecības uzņēmumos, nevis dotos uz citām Eiropas valstīm", stāsta Maira Dzelzkalēja (Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece).
Kā norāda Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes loceklis Uldis Krievārs: "Ir būtiski, ka ikviens Baltijas lauksaimnieks iesaistās šajā nozīmīgajā cīņā, liekot ES amatpersonām saprast, ka nesamierināsimies ar netaisnību. Parakstu vākšana petīcijai ir viens no veidiem, kā to darīt, taču gribu uzsvērt, ka svarīgi ir šo cīņu turpināt, izmantojot dažādus protesta veidus, aktualizējot nevienlīdzību un pievēršot lēmumpieņēmēju uzmanību visa šī gada garumā, līdz pat svarīgā lēmuma pieņemšanai."
"Šobrīd visu trīs Baltijas valstu lauksaimnieki saņem viszemākos tiešmaksājumus. Tā kā Lietuvas, Latvijas un Igaunijas lauksaimnieki saņem tik zemus maksājumus, tad viņiem, salīdzinājumā ar citu ES dalībvalstu lauksaimniekiem, ne tikai jāprot strādāt ar ļoti zemiem ienākumiem, bet vienotā tirgū nākas zaudēt konkurences ziņā. Ir jāuzsver, ka ražošanas izmaksas Baltijas valstīs nav būtiski zemākas kā pārējās ES valstīs; dažas izmaksas, sevišķi enerģijas, ir pat lielākas par vidējo rādītāju ES. Šāda situācija, kad lauksaimniekiem nav iespējams gūt peļņu, veicina jauno lauksaimnieku skaita samazināšanos un lauksaimnieku vecuma palielināšanos. Jaunieši neredz perspektīvu lauksaimniecībā, meklē darbu un dzīvesvietu pilsētā vai pat ārzemēs. Tikai kopā strādājot, mēs varam saglabāt Baltijas valstu lauksaimniecību", uzsver Andriejus Stančikas, Lietuvas lauksaimniecības kameras valdes priekšsēdētājs.
Latvijā parakstu vākšanas kampaņa ir plānota līdz š.g. 20.maijam, pēc tam, Baltijas valstu lauksaimnieku organizāciju pārstāvjiem savstarpēji vienojoties, petīcija tiks nosūtīta Eiropas Savienības institūcijām.z
