Cīņa ar latvāņiem Latvijā notiek jau gadiem, taču šo ļaundaru izplatība vis nesarūk, bet arvien pieaug.
Kopumā invazīvais augs nu ir pārņēmis jau aptuveni 11 000 hektāru. Valsts mērogā ir izveidota karte, fiksējot minētā auga izplatību, ir pat izstrādāta vesela programma problēmas risināšanai, taču nauda tās īstenošanai tā arī nav atradusies. Tad nu katra pašvaldība vai zemju īpašnieki cīnās, kā var un cik rocība atļauj.
Viena no pašvaldībām, kur šī sērga ir izplatījusies plašā mērogā, ir Siguldas novads. Tur šobrīd latvānis, pēc Valsts augu aizsardzības dienesta datiem, zeļ 680 hektāros, un tos gan vietvara, gan privātīpašnieki cenšas iztīrīt dažādos veidos. Jaunkošu zemnieku saimniecībā lielas palīdzes izrādījušās aitas.
Pļauj un nogana
«Šitādi kāti, kas te redzami pie žoga, kad te sāku saimniekot, bija visur. Arī šajā ganību gabalā, kur nekas vairs neliecina par minēto augu esamību,» ar plašu žestu rāda Jaunkošu īpašnieks Edvīns Zaķis. Latvāņus līdz pat zemei noskrubinājis 150 aitu lielais ganāmpulks. Jāņem gan vērā, ka noēstais gabals pēc kāda laika atkal sazaļos (arī latvānis), un par to varot pārliecināties tajā pļavas stūrī, jo tur sprogaines nav bijušas apmēram mēnesi. Vietās, kur tās pavisam netiek klāt, šis kaitēklis tiek nopļauts, sasmalcināts un izbērts ganībās, kur tas drīz vien tiek gardu muti notiesāts. Arī skābarības ruļļi, kur ir klāt latvāņu piedeva, tiek labāk noēsti, nekā tad, ja tur tā nav, novērojis E. Zaķis. Viņš cerot, ka pēc dažiem gadiem šāda noganīšana ļaus krietni ierobežot šā milzu suņuburkšķa audzelīgumu. Jo tas tiešām ir kā daudzgalvu pūķis, kuram, nocērtot vienu galvu, otra ataug vietā. Jācīnās nepiekāpīgi un jākontrolē visu laiku, uzsver zemnieks.
Iemāca arī jaunpienācējas
Kā atklājis, ka aitām šis augs patīk? Kad sācis nodarboties ar lopkopību, neko par to nav zinājis. «Atvedu pirmo reizi uz šo vietu, kur latvāņi brangi riesa lapas, un palaidu paganīties. Bija agrs rudens, pirmo nakti bija uzkritusi salna, un sprogaines pa taisno metās tieši pie latvāņiem. Vai tie bija apsaluši un saldi - kas to zina, bet varēja manīt, ka tām tiešām iet pie dūšas šis ēdamais,» stāsta E. Zaķis.
Kopš tā laika viss bars bez šaubīšanās loba iekšā indīgā auga lapas, kas ir vienas no pirmajām, kuras pabāž galvu laukā no zemes pavasaros un zaļo vienas no pēdējām rudeņos. Starp citu, tās aitas, ko piepircis klāt pie jau esošā ganāmpulka, sākotnēji smādējušas šo augu, taču, redzot, ka pārējās naski to bāž mutē, arī pievienojušās kopgaldam. Tā nu saimnieks sapratis, ka atradis labus palīgus cīņā ar šo nezāli, jo pirms tam ar to karojis izpļaujot. Un tas tiešām nav tik efektīvi, jo šķiet, ka sēklas, kas reiz ir iekritušas zemē, nāk uz augšu to augu vietā, kas tiek iznīcināti, nepieļaujot to ziedēšanu.
Sodi nelīdz
Siguldas novadā ar latvāni cīnās jau sen, taču rezultāti nav tik labi, kā vēlētos. Ja ierobežošanā iekļautos visi, apkarošana veiktos labāk, bet tā jau nenotiek, teic pašvaldības lauku attīstības speciāliste Ineta Eriksone. Šobrīd Siguldas novadā 417 zemes vienības ir invadētas ar latvāni, bet problēmas ir 50, kurās ierobežošana netiek veikta vai arī notiek tikai daļēji. Skaidrs, ka uzreiz šis augs nepadodas un arī finansiāli to iznīdēt nav lēts prieks, taču neatlaidība rezultātus dod. Lai kaut kā atbalstītu tos, kas dara, cik vien ir viņu spēkos, pašvaldība piešķir nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi 90% apmērā. Novadam ir izstrādāts latvāņu ierobežošanas plāns, un tajā ir ietvertas arī privātīpašnieku novārtā pamestās teritorijas. Vietvara tās par saviem līdzekļiem sakopj, vēlāk piedzenot no īpašniekiem iztērētos līdzekļus. Vai to izdodas izdarīt? Ne vienmēr. Viens no tādiem sāpju bērniem esot pie Allažiem 10 hektāru zemes gabals, kur īpašnieks jau pirms 15 gadiem miris, bet mantinieki joprojām tiesājas. Latvāņu nīdēšana tajā paņemot diezgan lielu pašvaldības naudu, kuru atgūt ir diezgan bezcerīgi. Šādos gadījumos gan tiek mēģināts iet tiesas ceļu, un šobrīd viens lēmums nodots tiesu piedzinējiem. Vai izdosies - to esot grūti pateikt. I. Eriksone atgādina, ka arī Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss paredz ievērojamus naudas sodus tad, ja zemes īpašnieks neierobežo latvāņus. Diemžēl arī tas nav gana efektīvs stimuls, kā rāda līdzšinējā pieredze. Tas, kas vajadzīgs, ir kompleksa pieeja valstī un, protams, finansējums.
