Eiro ieviešanā manipulē ar cenām

Pretēji amatpersonu solījumiem par to, ka pāreja uz eiro neietekmēs preču un pakalpojumu cenas, daļai iedzīvotāju, kas izmanto valsts uzņēmuma Pasažieru vilciens (PV) pakalpojumus, eiro ieviešanas dēļ par mēnešbiļeti ir jāmaksā vairāk nekā iepriekš. Sadārdzinājums skāris apmēram 26% no PV maršrutiem.

Lielvārdes iedzīvotāja Beatrise strādā Rīgā un katru darba dienu uz darbu un atpakaļ dodas ar vilcienu. Viņai par lielu pārsteigumu abonementbiļete piecām darba dienām tagad maksā par 18 eirocentiem dārgāk, bet mēnešbiļete – par 76 eirocentiem vairāk nekā iepriekš, lai gan Pasažieru vilciens tarifus nav paaugstinājis. Savukārt par biļešu iegādi pie konduktora vilcienā tagad ir jāmaksā 50 eirocentu agrāko 30 santīmu vietā (t. i., par 16% vairāk). Tas ir noticis pretēji amatpersonu pērn visu gadu skandinātajam, ka eiro ieviešana neko nesadārdzinās.

Vieniem lētāk, otriem dārgāk

Saskaņā ar VSIA Autotransporta direkcija un PV skaidrojumu mēnešbiļešu cenu izmaiņas ir izraisījusi biļešu cenu noapaļošana piecu eiro centu robežās, tas ir, maksa par braucienu atsevišķos maršrutos ir sadārdzinājusies vai nu par vienu, vai diviem eirocentiem (piemēram, maršrutā Rīga–Lielvārde biļetes cena pieaugusi par diviem eirocentiem), vai arī attiecīgi samazinājusies. Savukārt daļai biļešu cenas nav mainījušās.

«Saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir veikta cenu noapaļošana piecu eirocentu robežās, nevis tarifu paaugstināšana. Šādu tarifu aprēķināšanas kārtību vilcienos ir apstiprinājusi valsts SIA Autotransporta direkcija (ATD), un tā ir saskaņota ar Finanšu ministriju. Tā rezultātā tiešām dažas biļešu cenas, pārrēķinātas atkal latos, it kā ir kļuvušas par santīmu dārgākas, savukārt daļa biļešu – par santīmu lētākas. Attiecīgi veidojas arī abonementbiļetes cena: viena brauciena cena sareizināta ar potenciālo braucienu skaitu, piemērojot atlaidi. Līdz ar to, ja vienreizējai biļetei apaļošanas rezultātā vērtība mainījusies par santīmu/eirocentu, arī kopējā abonementbiļetes cena var mainīties,» Neatkarīgajai skaidroja PV sabiedrisko attiecību speciāliste Jana Priedniece. Piemēram, piecu dienu abonementbiļete (braucieniem turp un atpakaļ) tiek aprēķināta, pamatbiļetes cenu sareizinot ar 10 un piemērojot 25% atlaidi, abonementbiļete mēnesim (braucieniem turp un atpakaļ) – biļetes cenu sareizinot ar 50 un piemērojot 35% atlaidi. Līdz ar to, pēc PV aprēķiniem, iznāk, ka divu eirocentu pamatbiļetes sadārdzinājums maršrutā Rīga–Lielvārde rada 79 eirocentu mēnešbiļetes cenu kāpumu.

Analizējot datus par vienreizējo biļešu veidiem, kas iegādājami no stacijas Rīga (kopumā tādi ir 149), ATD ir secinājusi, ka biļešu cenu samazinājums līdz diviem centiem vērojams 48% gadījumu, bet biļešu cenas nav mainījušās 26% gadījumu. Izejot no tā, attiecīgajos maršrutos ir pieaugusi vai samazinājusies abonementbiļešu cena. Tas gan ir vājš mierinājums tiem pasažieriem, kuri iekļaujas tajos 26%, kuriem cenas ir pieaugušas.

«Eiro ieviešana nedrīkst pasliktināt ne 26 procentu, pat ne viena procenta iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Arī šie 26% ticēja valsts solītajam par cenu nepalielināšanos,» ar savām pārdomām dalījās Beatrise.

Autobusu šoferiem piemēro izņēmumu

Autrotransporta direkcija par cenas kāpumu daļai sabiedriskā transporta nav pārsteigta. «Starppilsētu sabiedriskā transporta biļešu cenu konvertācija no latiem uz eiro ir izņēmuma gadījums, uz kuru attiecas no citām pakalpojumu sfērām atšķirīgi noapaļošanas principi. 2013. gada augustā Eiro ieviešanas procesa vadības komiteja, konsultējoties ar PTAC, akceptēja Autotransporta direkcijas iesniegto priekšlikumu – biļešu cenu noapaļošanā starppilsētu maršrutos piemērot piecu centu soli. Tāds lēmums pieņemts, lai sīknaudas aprite tiktu pēc iespējas ierobežota, atvieglojot transportlīdzekļu vadītājukonduktoru darbu un samazinot reisu kavēšanas riskus.

Konvertējot biļešu cenas eiro valūtā, tās varēja mainīties divu centu robežās – gan pieaugot, gan samazinoties. Piemēram, ja biļetes cena ir 1,61 eiro vai 1,62 eiro, tā tika noapaļota līdz 1,60 eiro, savukārt gadījumā, ja biļetes cena ir 1,63 eiro vai 1,64 eiro, tā tika noapaļota uz 1,65 eiro,» Neatkarīgajai skaidroja ATD komunikācijas speciāliste Sandra Maļuha.

Arī Finanšu ministrijas Eiro projekta vadītāja Dace Kalsone Neatkarīgajai apstiprināja, ka pērn darba grupās un Eiro ieviešanas vadības komitejā tika spriests par pāreju uz eiro pasažieru pārvadājumu jomā. «Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija bija izanalizējusi vairākus variantus, lai atrastu optimālāko, un tiešām rūpīgi vērtēja, lai pārejas ietekme būtu pēc iespējas mazāka. Un toreiz tika panākta vienošanās, ka starppilsētu pasažieru pārvadājumos eiro pārejā var tikt izmantots piecu eiro solis, lai starppilsētu autobusu vadītājiem būtu vieglāk izdot un operēt ar skaidru naudu. Toreiz par abonementbiļešu aprēķināšanas kārtību, kas varētu tik būtiski ietekmēt gala cenu, netika runāts,» atzina D. Kalsone.

Pagaidām bez rezultātiem

Finanšu ministrijas Eiro birojs, reaģējot uz Neatkarīgās jautājumu par izveidojušos situāciju, operatīvi sasauca sanāksmi, pieaicinot Satiksmes ministriju, Ekonomikas ministriju, PTAC, Autotransporta direkciju. Finanšu ministrija lūgusi Sabiedriskā transporta padomi un Pasažieru vilcienu apsvērt iespēju tajos gadījumos, kad abonementbiļetes ir sadārdzinājušās, palielināt atlaides apjomu, lai galacena būtu līdzvērtīga iepriekšējai cenai. Tāpat nolemts turpināt meklēt optimālāko risinājumu un pastiprināt komunikāciju ar sabiedrību, lai izskaidrotu, kāpēc dažas biļetes ir kļuvušas dārgākas, dažas lētākas.

«Mēs virzāmies soli pa solim. Žēl, ka šis jautājums netika izdiskutēts jau vasarā, kad tika detalizēti spriests par eiro pāreju pasažieru pārvadājumu jomā. Šobrīd pozitīvi ir tas, ka visas iesaistītās institūcijas atsaucas un ir gatavas meklēt risinājumu,» sacīja D. Kalsone.

Konduktoru pakalpojumi vērtīgāki

Savukārt konduktora pakalpojumu sadārdzināšanos S. Maļuha skaidro ar nepieciešamību pieradināt pasažierus pirkt biļeti kasē, ja ir tāda iespēja.

«Piemaksa par biļetes pārdošanu stacijās, kurās strādā kase, ir papildu pakalpojums, kas neietilpst pārvadājumu tarifā. Pasažierim ir iespējas iegādāties biļeti, neizmantojot šo papildu pakalpojumu. Lēmums noapaļot šā pakalpojuma cenu līdz apaļiem 50 eirocentiem pieņemts, lai mudinātu pasažierus iegādāties biļetes dzelzceļa stacijas kasēs, mazinot biļešu kontrolieru slogu un līdz ar to arī nepamanīto bezbiļetnieku skaitu. Jāuzsver, ka stacijās, kurās kases slēgtas, biļetes vilcienā tiek pārdotas bez minētā uzcenojuma,» skaidroja S. Maļuha.

Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde
Padalies

laukudzive.lv © 2020 All Rights Reserved

Designed by WPSHOWER

Powered by WordPress