Eiro skepse palielinās

Pēdējo trīs mēnešu laikā uzņēmēju vidū attieksme pret eiro ir pasliktinājusies, liecina TNS veiktā aptauja.


Swedbank un TNS kopīgi mērītais eiro gatavības indekss kopš jūnija gan ir nedaudz palielinājies, tomēr, pēc bankas analītiķu vērtējuma, tas ir krietni zemāks, nekā tam vajadzētu būt.


Pēdējo trīs mēnešu laikā Latvijas iedzīvotāju eiro gatavības indekss ir pieaudzis par 3 punktiem, sasniedzot 34 indeksa punktus no maksimāli 100 iespējamajiem. Swedbank valdes loceklis Latvijā un klientu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Latvijā Ģirts Bērziņš vērtē, ka tas vēl aizvien ir zems gatavības līmenis, ņemot vērā, ka līdz eiro ieviešanai Latvijā atlikuši tikai trīs mēneši. Arī lielākā daļa iedzīvotāju Latvijas pāreju uz eiro neatbalsta. Šajā jautājumā pozitīvi noskaņoti ir tikai 26% aptaujāto.


Uzņēmēju eiro gatavības indekss pēdējo trīs mēnešu laikā ir audzis par 4 indeksa punktiem, septembra sākumā sasniedzot 54 indeksa punktus. Matemātiski tas norāda uz vidēja līmeņa gatavību pārejai uz eiro, tomēr atšķirībā no iedzīvotājiem šobrīd uzņēmējiem jau faktiski vajadzētu būt gataviem eiro ieviešanai. Swedbank valdes loceklis un Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Daniils Ruļovs vērtē, ka šobrīd uzņēmumu eiro gatavības indeksam vajadzēja būt aptuveni 70 līdz 80 punktu lielam.


Eiro gatavības indeksu veido attieksmes, informētības un rīcības novērtējums. Saskaņā ar šo pētījumu septembra sākumā 35% uzņēmēju jutās pilnībā informēti par to, kā notiks pāreja uz eiro un kas viņiem ir jādara. Diemžēl rīcība tam neseko, jo tikai 26% uzņēmumu septembra sākumā bija sākuši veikt IT sistēmu pielāgošanu, un tikai 7% veikuši kases aparātu pārprogrammēšanu. «Izskatās, ka uzņēmēju vidū ir iestājies tāds kā pirmseksāmenu drudzis. Tas nenozīmē, ka uzņēmēji darītu mazāk. Viņi ir apjautuši, cik daudz viņiem vēl ir jāizdara,» sacīja D. Ruļovs.


Klubu Četri balti krekli un Jelgavas krekli līdzīpašnieks Ainārs Tamisārs atzinās, ka uzņēmums pārejai uz eiro sācis gatavoties jau vasarā. Šobrīd ir gatava cenu lapa, ko izmantos no 1. oktobra līdz 31. decembrim, un otra cenu lapa, ko izmantos nākamgad no 1. janvāra. Uzņēmums rēķinu izrakstīšanas sistēmā jau ir ieviesis aili Kopsumma eiro, noslēdzis līgumu par eiro skaidras nauda priekšpiegādi un sagatavojis glabātavu eiro uzglabāšanai līdz nākama gada 1. janvārim. Teju 2000 uzņēmumu līdz vakardienai bija noslēguši līgumu ar Swedbank par skaidras naudas priekšpiegādi. Uzņēmumiem pāreja uz eiro ir jāīsteno gadumijā, kad daļa uzņēmumu, piemēram, klubi, krogi un restorāni strādā.


«Mūsu uzņēmumā Jaungada nakts parasti ir viens no karstākajiem darba laikiem. Šajā gadumijā, nepārtraucot darbu, vajadzēs pariet uz eiro. Tas nozīmē, ka 31. decembrī līdz pulksten 24 vajadzēs pieņemt norēķiniem latus, bet pēc pusnakts eiro vai arī latus, bet izdot eiro,» stāstīja A. Tamisārs.


Lielākā daļa iedzīvotāju pagaidām par eiro ieviešanu nedomā. Iedzīvotājiem, kuriem nav skaidras naudas uzkrājumu, īstenībā arī nevajadzētu daudz uztraukties, jo bankas kontos un maksājumu kartēs uzkrātā summa latos gadumijā automātiski tiks pārrēķināta eiro. Savukārt tiem iedzīvotājiem, kuri gatavojas naudu mainīt nākamā gada pirmajās nedēļās banku filiālēs, jārēķinās ar vairāku stundu stāvēšanu rindā, jo, kā liecina Igaunijas pieredze, cilvēki rindā pavadījuši aptuveni 4 stundas. Savukārt Latvijā, kurā skaidras naudas uzkrājumi ir lielāki, Swedbank speciālisti brīdina par 6 līdz 8 stundu garām rindām. Labā ziņa ir tā, ka vismaz daļa iedzīvotāju jau ir sākuši atbrīvoties no monētu iekrājumiem, jo pēdējo mēnešu laikā palielinājies monētu īpatsvars inkasācijā.


Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde

Padalies

laukudzive.lv © 2021 All Rights Reserved

Designed by WPSHOWER

Powered by WordPress