Eksperti: riteņbraucēji bieži nokļūst “aklajā zonā”

Satiksmes negadījumi, kuros iesaistīti riteņbraucēji, neatkarīgi no tā, kurš ir vainīgs, ir īpaši bīstami pirmajiem. Īpaši bīstami ir satiksmes negadījumi, kuros iesaistītas kravas automašīnas. Pērn ceļu satiksmes negadījumos ievainoti 536 velosipēdisti un mopēdisti; 19 gājuši bojā.


Lielākajā daļā satiksmes negadījumu, kuros iesaistīti riteņbraucēji, notiek ar vieglajām automašīnām. Tomēr īpaši bīstamas riteņbraucējiem ir tieši sadursmes ar izmēros lielākiem transportlīdzekļiem. 2011.gadā Latvijā notikuši 3386 satiksmes negadījumi, kuros bijuši cietušie, no kuriem ievainoto velosipēdistu un mopēdistu skaits ir 536. Pērn satiksmes negadījumos bojā gājuši 19 velosipēdisti un mopēdisti*. "Svara, izmēra un ātruma dēļ sadursme ar kravas automašīnu riteņbraucējiem ir īpaši bīstama. Turklāt nav pat jānotiek sadursmei. Gaisa plūsma, ko rada kravas automašīna, braucot ar lielu ātrumu, var būt ļoti bīstama riteņbraucējam," brīdina Renault Braukšanas Skolas direktors. "Tieši tā iemesla dēļ lielo transportlīdzekļu vadītājiem vajadzētu būt īpaši piesardzīgiem, apdzenot riteņbraucējus, un ievērot lielāko distanci no tiem," viņš piebilda.


Īpaši bīstama situācija riteņbraucējam rodas tad, ja kravas automašīnas vadītājs, kas atrodas blakus, veic labo pagriezienu. Šādā situācijā riteņbraucējs, kas atrodas pie pašas ceļa malas, kravas automašīnas vadītājam var būt neredzams, jo atrodas viņa "aklajā zonā". Nīderlandē aptuveni viena trešdaļa no visiem satiksmes negadījumiem, kuros iesaistītas kravas automašīnas un riteņbraucēji un beidzas ar smagiem ievainojumiem, notiek tieši, kravas automašīnai izpildot labo pagriezienu un neredzot riteņbraucēju, kas iekļuvis viņa "aklajā zonā".


Ir jāņem vērā, ka, gatavojoties veikt labo pagriezienu, kravas automašīna sākotnēji var apstāties tuvāk kreisajai malai, radot samērā lielu atstarpi starp riteņbraucēju un automašīnu. Tomēr, veicot labo pagriezienu, situācija mainīsies, un automašīna piekļausies ceļa labās malas apmalei. Ja tajā vietā atrodas riteņbraucējs, tad situācija var kļūt ļoti bīstama.


Latvijā saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumu 224.punktu "velosipēdu un mopēdu vadītājiem pa ceļu atļauts braukt vienā rindā iespējami tuvāk brauktuves (braukšanas joslas) labajai malai. Tālāk uz brauktuves atļauts izbraukt, tikai lai apbrauktu, apsteigtu vai apdzītu vai, ja braukšanai attiecīgajā virzienā ir iekārtota atsevišķa braukšanas josla. Netraucējot gājējus un citus ceļu satiksmes dalībniekus, atļauts braukt pa nomali, bet velosipēdu vadītājiem - arī pa ietvi, kā arī šķērsot brauktuvi pa regulējamām gājēju pārejām. Braucot pa ietvi, velosipēda vadītājam jābrauc ar ātrumu, kas neapdraud ceļu satiksmes drošību, bet, šķērsojot brauktuvi pa regulējamu gājēju pāreju, - ar ātrumu, kas nepārsniedz gājēju pārvietošanās ātrumu. Velosipēda vadītājam pirms gājēju pārejas šķērsošanas laikus jāsamazina braukšanas ātrums."


Avots: nra.lv

Padalies

laukudzive.lv © 2020 All Rights Reserved

Designed by WPSHOWER

Powered by WordPress