Eksperts: Fotoradari ir nekaunīgs bizness

Ap fotoradariem notiekošajam ir mazs sakars ar satiksmes drošību un prevenciju, bet gan ir un paliek tikai naudas pelnīšanas avots, uzskata eksperti. To apstiprinot arī ceļu negadījumu skaits, kas līdz šim nav samazinājies, un tas taču bija to uzstādīšanas galvenais mērķis.


«Līgumu vajadzēja lauzt jau pērn, kad pirmais termiņš netika izpildīts. Kas tur bija ko gaidīt?! Nu cik var nepildīt? Tas jau sāk līdzināties lietai ar Ominasi un Ķemeru sanatoriju, bet arī tā klāt nestāv līgumnosacījumu nepildīšanā,» uzskata Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis. Iespēja, ka ražotājs iesaistītos notiekošajā, viņu ļoti izbrīnītu, tāpēc gaidīt vēl līdz 28. septembrim neesot nekādas jēgas. Autoeksperts Arnis Blodons visu notiekošo nosauc par nekaunīgu biznesu: «No visa tā labumu gūst konkrēti cilvēki, un ar ceļu drošību tam noteikti nav nekāda sakara.» Skaitļi rādot, ka bojāgājušo skaits un pārkāpumu skaits nav samazinājies – tad, kur ir pierādījumi tam, ka radari ir labs risinājums? Tāpat joprojām radari ir vietās, kur maz sakara ar satiksmes drošību. «Šodien pabraucu garām četriem radariem – divi no tiem bija mežā. Kāda jēga no tiem? Ja nu vienīgi pelnīšanai,» secina Latvijas Automobiļu federācijas pārstāvis Viesturs Saukāns, nosaucot notiekošo par bardaku. «Kāpēc tas viss notiek tik slepeni, līgumnosacījumi, lūk, esot komercnoslēpums. Ja tas tiešā veidā skar sabiedrību – tā nedrīkst būt! Nu īsta digitālgeita!» par atklātības nepieciešamību ir pārliecināts A. Blodons. Uzņēmējs Jānis Ošlejs gan domā, ka līgumu vajag pagarināt un atbalstīt Vitronic – tai skaitā finansiāli, jo projekta mērķis ir sasniegts: autovadītāji brauc lēnāk. Tas, ka uzņēmējs grib arī nopelnīt, nevis ciest zaudējumus, arī esot tikai saprotami.


Pārējie aptaujātie gan neuzskata par īpaši savienojamu satiksmes drošību un pelnīšanu. A. Blodonu izbrīna vēl pērn izdarītie aprēķini, ka ar fotoradaru palīdzību gadā kopumā varētu iekasēt 6,5 miljonus latu. Kā gan varot plānot pārkāpumus? A. Latkovskis uzsver, ka ir visai absurdi šādā veidā mēģināt papildināt valsts budžetu. Ja tomēr šāda nauda tiek iekasēta, tad tai jāaiziet pasākumiem, lai palielinātu drošību uz ceļiem, nevis, piemēram, pabalstiem. «Kāpēc to nevar izmantot drošas braukšanas mācībām vai arī bērniem velosipēda vadītāja apliecības iegūšanai?» ierosina A. Latkovskis. Arī V. Saukāns ir par to, lai šīs summas aizietu ceļu nozarei, bet šobrīd to lietojums nav skaidrs. «Ne vienreiz vien dzirdēts mīts, ka šīs naudas ir saistītas ar Valsts policijas plānu. Tāpat ļaudis teic, ka soda kvītis biežāk parādoties finanšu perioda beigās,» bilst LAF pārstāvis. A. Blodons, runājot par tālāko notikumu attīstības gaitu, prognozē, ka tas viss beigsies ar to, ka valsts par apaļām summām no Vitronic atpirks iekārtas, kuras nebūt nav tās labākās, un uzņēmējs galu galā nekādā ziņā nebūs zaudētājs. Valsts vēl noalgos kādas PR kompānijas, lai nomazgātu gaišu tās tēlu, un viss beigšoties. Ja būs tiesāšanās – tā varot ritēt bezgalīgi. Turklāt – kāds absurds: par nodokļu maksātāju naudu!


Avots: nra.lv /Aisma Orupe


 

Padalies

laukudzive.lv © 2020 All Rights Reserved

Designed by WPSHOWER

Powered by WordPress