Fotoradaru sistēma pazūd likuma labirintos

Neizprotama kavēšanās ar izmaiņām Ceļu satiksmes likumā ir novedusi pie tā, ka nākamā gada budžetā nauda fotoradaru ieviešanai nav atvēlēta. Tikmēr negadījumu skaits uz ceļiem pieaug draudošā progresijā, piespiežot meklēt aplinkus veidus kā strostēt pārgalvīgus braucējus. Tieši tādēļ nākamgad, iespējams, tiks palielināts sods par ātruma pārsniegšanu, bet ielās izbrauks vairāk netrafarētu policijas auto.

To, kur tik ilgi ir kavējušies likumdošanas grozījumi bez kuriem nevar uzsākt fotoradaru ieviešanu, nespēj izskaidrot nedz Satiksmes, nedz Iekšlietu ministrijas, vainu noveļot uz parlamenta kavēšanos. Tikmēr Saeimas atbildīgās Tautsaimniecības komisijas vadītājs Jānis Ozoliņš sarunā ar NRA apgalvo, ka deputāti savu darbu esot paveikuši bez vilcināšanās. Lai vai kā — nākamās nedēļas parlamenta plenārsēdē beidzot būtu jāparādās galīgajam lasījumam sagatavotajiem grozījumiem Ceļu satiksmes likumā, kas dotu startu fotoradaru sistēmas atjaunošanai.

Meklē citus instrumentus

Kamēr ministrijas un Saeima slīgst juridiskajās peripetijās, situācija uz Latvijas ceļiem kļūst arvien dramatiskāka. Līdz šā gada novembra vidum ceļu negadījumos dzīvību bija zaudējuši 157 cilvēki un jo īpaši asiņains ir izvērties tieši novembris. Tieši tādēļ nākamnedēļ plānota Ceļu satiksmes drošības padomes ārkārtas sēde, kurā tiks meklēti risinājumi bojāgājušo skaita mazināšanai. Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdes loceklis Jānis Golubevs ir atzinis, ka, nesagaidot sen solīto fotoradaru ieviešanu, viena no alternatīvām iespējām būtu no 5 līdz 15 latiem palielināt naudas sodu par atļautā maksimālā ātruma pārsniegšanu. Tāpat agresīvus vadītājus efektīgi var apkarot, patrulējot ar netrafaretām policijas mašīnām. Lai gan šobrīd Latvijas policijas rīcībā ir tikai pieci šādi auto, nākotnē īpaši aprīkoto transportlīdzekļus būs vairāk.

Uzrunās gājējus

Kopumā uz Latvijas ceļiem šogad bojā gājuši 53 gājēji, vairums no kuriem nav parūpējušies par atstarotājiem. Statistika liecina, ka vairāk nekā 60% traģēdiju notiek tumsā un krēslā, savukārt visbiežāk gājēji tiek notriekti tieši Rīgā un Pierīgas reģionā. Valsts policija akcentē: šā gada oktobrī un novembrī tumšajā laikā uz ceļiem bojā gājuši jau 37 cilvēki, no kuriem puse bijusi tieši kājām gājēji. Tas ir par 13 nelaimes gadījumiem vairāk nekā pērn. Kopumā par atstarotāju nelietošanu šogad ir sastādīti 7057 protokoli. Lai uzlabotu bēdīgo statistiku, policijai talkā nāks veikalnieki. Valsts policija kopā ar Latvijas Pārtikas tirgotāju asociāciju uzsāks kampaņu Aizej līdz mājām droši!. Tās ietvaros veikalu tīkli Rimi, Maxima un Narvesen Valsts policijai dāvinās 20 tūkstošus atstarotāju un 503 tirdzniecības vietās Latvijā gan gājējiem, gan autovadītājiem atgādinās par atstarotāju lietošanas nepieciešamību.

Vainīgie neatrodas

Autovadītāju pārgalvību varētu mazināt blīvāks stacionāro fotoradaru izvietojums, taču šīs sistēmas atjaunošana arvien attālinās. Nākamā gada valsts budžetā līdzekļi fotoradaru iegādei pagaidām nav paredzēti, lai gan statistika ir neiepriecinoša — 10 mēnešu laikā uz Latvijas ceļiem ir fiksēti 77 tūkstoši ātruma pārkāpumu, kas ir teju uz pusi vairāk nekā pērn. Kopš no ceļiem pazuduši fotoradari, palielinājies arī ātrumu mīlošu braucēju skaits. Ja iepriekš vidējais ātrums valstī bija 90 kilometri stundā, bet šobrīd tas pakāpies par trim līdz četriem kilometriem stundā.

Iekšlietu ministra padomniece Daiga Holma sarunā ar NRA atzīst: „Lai gan vēlākā fāzē fotoradaru praktiskā darbība atradīsies Iekšlietu ministrijas kompetencē, pagaidām varam tikai nogaidīt, jo likuma izmaiņas virza Satiksmes ministrija.” Tikmēr Satiksmes ministrija NRA apliecināja – jau 17. oktobrī jeb trīs nedēļas pirms valsts budžeta izskatīšanas — Saeimas Tautsaimniecības komisijai tika iesniegti priekšlikumi galīgajam lasījumam. Citiem vārdiem — parlamentam visa nepieciešamā dokumentācija tika nodrošināta savlaicīgi. Tiesa, savu vainu notiekošajā nesaskata arī Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītājs Jānis Ozoliņš, kurš gan līdz galam nespēja paskaidrot, kas tieši ir pieņemts komisijas sēdēs un kādu praktisku efektu akceptētie lēmumi nesīs. Politiķis sarunā ar Neatkarīgo vienīgi apliecināja: „skaidrs, ka fotoradari ir nepieciešami un, jo ātrāk, jo labāk.”

Jāatgādina, ka valdība ir noteikusi — līdz 2017. gadam uz Latvijas ceļiem katru gadu jāuzstāda 20 ātruma mērierīces. Kopumā plānots iegādāties simts radarus. Tiesa, juridiskās peripetijas šo procesu var būtiski iekavēt. Arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis nav slēpis, ka jautājums par stacionārajiem fotoradariem nekur tālāk nav pavirzījies un pirmie fotoradari uz ceļiem varētu parādīties tikai nākamā gada beigās.

Avots: nra.lv
Padalies

laukudzive.lv © 2021 All Rights Reserved

Designed by WPSHOWER

Powered by WordPress