Gaidot pavasari, jācep pankūkas – saules simbolu

Daudzas ģimenes iecienījušas pankūkas ikdienas un svētku maltītēs, taču ne visi zina seno pankūku vēsturi un to, ka septiņas dienas pirms lielā gavēņa tiek svinēti svētki Masļeņica, kuru galvenais ēdiens ir sauli simbolizējošā pankūka. Gaidot pavasari un lielo pankūku ēšanas dienu, LIDO apkopojis interesantākos faktus par pankūkām un to ēšanas tradīcijām Masļeņicā.

- Pankūku pirmsākumi rodami jau senajā Ēģiptē, par ko liecina zīmējumi uz faraonu kapeņu sienām.

- Lielākā pankūka izcepta 1994.gadā, Anglijā - tās diametrs bijis 15,01 m un tās biezums 2,5 cm.

- Visaugstākais pankūku tornis uzbūvēts 2013.gadā Beļģijā - 82 cm augstumā.

- Sodas vietā pankūku mīklai var pievienot tikko uzsnigušu sniegu. Sniega sastāvā esošās vielas pankūku tekstūru padara mīkstāku un gaisīgāku.

- Pankūkas simbolizē sauli, tādēļ tās ir Masļeņicas svarīgākais ēdiens.

- Masļeņica pēc slāvu tradīcijām ir kultūras svētki, kurus svinot vienas nedēļas garumā, simboliski aizvada ziemu un sagaida pavasari. Arī Latvijā šie svētki tiek svinēti daudzās ģimenēs.

- Dienu tradīcijas:

- Pirmdiena - pankūku cepšana, gatavošanās svētkiem, salmu lelles veidošana, kuru pēc tam novieto kalna galā, lai septītajā dienā sadedzinātu.

- Otrdiena - iešana ciemos, ziemas prieku baudīšana, neprecētie mēģina atrast savu otro pusīti.

- Trešdiena - ciemos iešana, mielošanās.

- Ceturtdiena - lai palīdzētu saulei cīņā ar ziemu, svētku svinētāji vizinājās ap ciematu zirga kamanās pulksteņa rādītāja virzienā. Tāpat rīko pikošanās kaujas.
Padalies

laukudzive.lv © 2020 All Rights Reserved

Designed by WPSHOWER

Powered by WordPress