Izvēloties profesiju, tikai 7% izvērtē pieprasījumu darba tirgū

Jaunieši Latvijā vēl līdz galam neapzinās, ka par savas karjeras veidošanu, profesijas izvēli jāsāk domāt jau skolas solā, atklāj Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) aptaujas, kurā piedalījās 1035 jaunieši, dati.

Aptaujas veicēji uzsver, ka satraucoši ir fakti, ka pirms svarīgā lēmuma pieņemšanas tikai 28% jauniešu izanalizē sevi, to, ko viņi vēlas un var darīt nākotnē, 4,8% izvērtē savas sekmes un šā kapitāla pielietojamu specialitātes izvēlē, kā arī tikai 7% pēta pieprasījumu darba tirgū.

«Šie dati apliecina, ka jaunieši nesaprot, kas ir karjera un kādi ir tās veidošanas pamatprincipi, turklāt aptaujas dati apliecina nepieciešamību valstiski palielināt karjeras atbalsta pakalpojumu klāstu un pieejamību,» norāda VIAA Informācijas un karjeras atbalsta departamenta pārstāve Brigita Miķelsone.

Aptaujas rezultāti arī liecina, ka puse (49%) jauniešu lēmumu par karjeru pieņem paši, to ne arvienu nepārspriežot.

Lai nebūtu vilšanās

«Nereti jaunieši par savu karjeru sāk domāt tikai pēc skolas gala eksāmeniem. Tad steigā pieņemts lēmums visbiežāk tiek balstīts uz vieglākā ceļa izvēli vai došanos mācīties tur, kur dodas citi, kur ir prestiži. Tāda pieeja vēlāk liek vilties ne tikai pašam jaunietim, bet tās sekas redzamas arī ekonomikā – gan kā noteiktu profesiju pārprodukcija, gan kā speciālistu trūkums darba tirgū dažādās nozarēs un jauniešu bezdarbs,» norāda VIAA Informācijas un karjeras atbalsta departamenta vadītāja Aleksandra Joma, piebilstot, ka ar karjeras jēdzienu mūsdienās tiek saprasta izglītības, darba un privātās dzīves mijiedarbība.

Aptauja dati liecina, ka katrs piektais respondents savu nākotni saista ar dzīvi ārpus Latvijas, 24% ar Rīgu, bet 19% vēlas palikt savā reģionā.

Vairāk nekā trešdaļa (39%) aptaujāto atzinuši, ka efektīvākais veids, kā izzināt, vai viņi ir piemēroti kādai profesijai, ir vasaras darbs vai prakses iespējas. VIAA karjeras konsultante Nora Kalēja skaidro: «Ja jaunietim izdodas pastrādāt nozarē vai profesijā, kas viņu interesē, viņš var gan labāk to iepazīt, gan pārbaudīt savu piemērotību. Līdz ar to arī darba devējiem, profesionālās izglītības iestādēm un valstij kopumā vajadzētu radīt vairāk iespēju jauniešiem jau savlaikus iegūt darba pieredzi, iesaistīties darba izmēģinājumos, īsās darba praksēs.»

Karjeras konsultācijas izmanto 2% jauniešu

Savukārt 14% jauniešu norāda, lai efektīvi izzinātu savu piemērotību kādai profesijai, būtu nepieciešama karjeras konsultācija, bet tikai nepilni 2% to izmanto. «Karjeras konsultants informē un izglīto skolēnus un vecākus par karjeras plānošanu. Tas ir speciālists, kas sniedz atbalstu lēmumu pieņemšanas procesā par profesijas un izglītības izvēli. Latvijā pēc iespējas vairāk jauniešu būtu jānodrošina iespēja saņemt šādu palīdzību, tomēr jāatzīst, ka 2012./2013. mācību gadā tikai 54 Latvijas skolās strādāja karjeras konsultanti. Tas ir krietni par maz,» uzsver B. Miķelsone. Bezmaksas karjeras konsultācijas pieejamas arī Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiālēs. «NVA īsteno arī citus atbalsta pasākumus, piemēram, Darbnīcas jauniešiem, piedāvājam arī dažas apmācību iespējas,» informē aģentūras Rīgas reģiona filiāles karjeras konsultante Anastasija Maulvurfta, piebilstot, ka šobrīd NVA redzeslokā ir 8752 jaunieši – bezdarbnieki vecumā no 15 līdz 24 gadiem. 11,4% ir iegūta augstākā izglītība, profesionālā izglītība – 23,1%, vispārējā vidējā izglītība – 32,3%, 9. klases apliecība vai nepabeigta pamatizglītība – 33%. A. Maulvurfta kā vienu no iemesliem nespējai atrast savu vietu darba tirgū min nepārdomātu profesijas izvēli. «Lai arī, piemēram, Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju [IKT] nozarē prognozē izteiktu darbaspēka trūkumu, šo jomu neizvēlas ļoti daudz jauniešu,» skaidro A. Maulvurfta.

Jāniez pirkstiem

To, ka jau tagad IKT joma izmisīgi cenšas aizpildīt brīvās vakances, apstiprina Exigen Services Latvia valdes loceklis un programmatūras ražošanas vadītājs Pēteris Krastiņš. «Šī joma ir pateicīga ar to, ka cilvēks var pamēģināt ko uzprogrammēt, vēl būdams skolnieks, tādējādi laikus saprotot, vai šis process viņu saista. Mēs ar topošajiem speciālistiem sastopamies, kad viņi mācās 2., 3. kursā, un tad ir jocīgi, kad uz jautājumu, ko tu esi uzprogrammējis, students spēj nosaukt vien augstskolā obligāti pildāmos darbus. Ja personu IKT joma patiesi aizrauj un viņš ir gatavs tajā ar pilnu atdevi strādāt daudzus gadus, manuprāt, viņam būtu jāniez pirkstiem katru brīvu brīdi kaut ko pamēģināt uzprogrammēt. Ja cilvēks grib būt labs speciālists, nevajag uzskatīt, ka visu vajadzīgo iemācīs augstskola. Karjeras izvēli nevajag izdarīt vienlaikus ar skolas beigu eksāmenu kārtošanu!»

***

UZZIŅAI

Lai mudinātu jauniešus savlaikus domāt par karjeras izvēles jautājumiem, šonedēļ 11 Latvijas lielākajās pilsētās: Rīgā, Jelgavā, Ventspilī, Daugavpilī, Jēkabpilī, Liepājā, Rēzeknē, Gulbenē, Cēsīs, Kuldīgā un Valmierā notiek Karjeras nedēļa. Šajā nedēļā jauniešiem ir iespēja tikties ar dažādu profesiju pārstāvjiem, karjeras konsultāciju laikā uzzināt savus talantus un pilnveidojamās puses, projektēt savu nākotnes profesiju un dzīvesveidu,

piedalīties radošajās darbnīcās, konkursos, laimēt balvas un iesaistīties citās aktivitātēs. Karjeras nedēļa notiek jau otro gadu.

Plašāka informācija un plaša pasākumu programma pieejama vietnēs:

www.viaa.gov.lv/karjerasnedela un www.draugiem.lv/viaa.

Avots: nra.lv /Līga Nestere
Padalies

laukudzive.lv © 2021 All Rights Reserved

Designed by WPSHOWER

Powered by WordPress