Pēdējā laikā Latvijā ir dzirdētas dažādas versijas un runas par to, ka Latvijā, iespējams, tauta varētu pati vēlēt prezidentu. Viedokļi par šo tēmu dalās, bet skaidrs ir viens- pārmaiņas būs, jo pašreizējā Latvijas prezidenta Andra Bērziņa pilnvaru termiņš beigsies 2015. gada vasarā.
Aktīvi šīs idejas atbalstītāji ir tieši sabiedrība, kura vēlas “pati sev lemt likteni” un ievēlēt valsts galvu, lai tas, kā citus gadus, nenotiktu bez viņu viedokļa uzklausīšanas, savukārt vairāki politologi un eksperti gan atzīmē, ka tautas vēlēts Valsts prezidents neatrisinās valsts problēmas, tieši pretēji, tās palielinās, balsojuma kārtu dēļ sadārdzinot ievēlēšanu, kā arī pakļaujot valsti riskam, ka prezidents pārstāvēs šauras grupas intereses.
Latvijas universitātes asociētais profesors un politologs Ivars Ījabs intervijā LTV skaidroja, ka pirms tautas vēlēta prezidenta ir nepieciešams saprast kādas pilnvaras tam tiktu piešķirtas. Ījabs ir pārliecināts, ka atbalsts būs, bet ne pietiekams, jo jēdziens “tautas vēlēts prezidents” ir vairāk kā lozungs, kura būtība nav līdz garam izprasta.
Politologs bilda, ka nav izslēdzams, ka likumprojekts par šādu ideju Saeimā iesniegts, lai partijas izrādītos saviem vēlētājiem, taču jēdziens “tautas vēlēts prezidents” ir jau sen briedis un aktuāls jautājums, kura īstenošana nebūtu nekas neiespējams.
Vislielāko pretestību jaunā likuma pieņemšanai izrādīja partija “Vienotība”. Tās biedre Inese Lībiņa-Egnere uzstāja, ka iesniegtais likumprojekts ir nepilnīgs, kā arī atzīmēja, ka par tik lielu lēmumu ir daudz jādiskutē, tādēļ pašlaik atbalstīt likumprojektu būtu bezatbildīgi.
Kas gan mainītos, ja Latvijā prezidenta likteni tomēr lemtu tauta? Arī tas vēl nav skaidrs. Izmaiņas likumdošanā, pilnvaru paplašināšana vai sabiedrības pašapziņas celšana? Politologi ir pārliecināti, ka pie pašreizējām pilnvarām un prezidenta iespējām, nav jēgas par šo tēmu diskutēt, jo arī sabiedrība justu neizpratni, kādēļ jāievēl prezidents, kuram nav tiesību rīkoties un ko lemt. Pastāvētu arī risks izjaukt Latvijā valdošo “stabilitāti” un virzīties uz autoritāru valsti- jāatzīmē, ka šeit eksperti aktīvi piemin Krieviju un Putina varu.
Tomēr neskatoties uz ekspertu un speciālistu spriedumiem un pārdomām, cilvēki vēlas radīt situāciju, kurā arī viņiem ir kāda teikšana par valstī notiekošo. Vilinājumu pēc tautas vēlēta prezidenta ir raisījusi zemā uzticība Saeimai, parlamentam un valdībai, tādēļ pašu ievēlētam prezidentam ir vairāk simboliska nozīme, kura cilvēkiem sniegtu ticību un drošības sajūtu.
Kas šķiet visnesaprotamākais, ir fakts, ka pret vēl Latvijā nepiedzīvoto ideju ir tieši valsts amatpersonas- deputāti, ministri, politologi un bijušie prezidenti, savukārt cilvēki ir tas vilcējspēks, kas cenšas Latvijā ieviest izmaiņas. Te rodas vienkāršs secinājums, ka idejas noliedzējiem jaunais stāvoklis būtu neizdevīgs dažādās šī vārda nozīmēs.
