Latvijā 2 208 400 = 2 067 887

Kopš vakardienas neviens vairs nevar atbildēt, vai Latvijā dzīvo vairāk par diviem vai 2,2 miljoniem cilvēku.

Kopš vakardienas abi skaitļi mierīgi sadzīvo Centrālās statistikas pārvaldes publikācijās. Par pagājušā gadā veiktās tautas skaitīšanas provizorisko rezultātu tika nosaukti 2 067 887 iedzīvotāji, bet tas vēl nav mainījis citus ierakstus CSP datu bāzē, ka pērno gadu Latvija esot noslēgusi ar 2208,4 tūkstošiem iedzīvotāju. Ir iespējams lietot vēl lielāku skaitli – 2225,4 tūkstoši, kas attiecoties tieši uz pērnā gada martu, uz kuru – nevis uz pašreizējo brīdi – oficiāli attiecas tautas skaitīšanas rezultāti. Turpmāko mēnešu laikā CSP ieviesīšot korekcijas savā datu bāzē, mazliet precizējot tautas skaitīšanas rezultātus un itin nopietni grozot daudzus ar iedzīvotāju skaitu saistītus rādītājus par pagājušajiem desmit un vairāk gadiem kopš iepriekšējās tautas skaitīšanas.

Statistiķu darbošanās neatstās nekādu iespaidu uz Iedzīvotāju reģistru, kurā par pamatu paliks 2,2 miljoni cilvēku, kuru skaits pārskatāmā nākotnē pakāpeniski dils uz iedzīvotāju izmiršanas un izceļošanas rēķina. «Statistiķu dati mums sniedz priekšstatu, bet izmantot tos nevaram,» Neatkarīgajai apliecināja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes preses pārstāvis Andrejs Rjabcevs. «Mums ir noteikta kārtība, kā mainīt ziņas reģistrā, kad iestādes un iedzīvotāji mums sniedz ziņas par cilvēku piedzimšanu, nomiršanu un dzīvesvietas maiņu. CSP ziņas mēs pieņemt nevaram, un CSP arī nesniedz ziņas par konkrētiem cilvēkiem,» viņš turpināja.

Citām valsts iestādēm un amatpersonām nācās saspringt, cenšoties uzrādīt lietojumu tautas skaitīšanas datiem un attaisnojumu tam, ka skaitīšana izmaksājusi apmēram sešus miljonus latu. Pirmajam to darīt nācās ekonomikas ministram Danielam Pavļutam, jo CSP darbojas Ekonomikas ministrijas uzraudzībā, un tas deva iespēju ministram sēdēt blakus CSP priekšniecei Aijai Žīgurei, kad tā nosauca ilgi gaidīto skaitīšanas rezultātu.

Ministra pirmā atbilde bija tāda, ka ministrija datus «detalizēti analizēs». Labi, bet kāda jēga no tā, ka ierēdņu bariņš atkal kādu laiku būs atradis sev nodarbošanos? Ko ministrija izlems uz datu un to analīzes pamata? Kā tas ietekmēs mūsu dzīvi? Galu galā ministrs izdomāja, ka viņa ministrija izmantošot tautas skaitīšanas rezultātus, lai sniegtu atzinumus par Eiropas Savienības fondu palīdzības naudas izvietošanu pa teritorijām un nozarēm. «Mazās pašvaldības nav pats izdevīgākais resursu izvietošanas veids,» brīdināja ministrs. Tūlīt pēc tam viņš gan atzina, ka «skaidra plāna nav, ir plašas diskusijas», ko ar šādām pašvaldībām iesākt.

Ekonomikas ministra teikto vakardienas gaitā dažādi variēja vēl citas amatpersonas līdz pat Valsts prezidentam Andrim Bērziņam. Viņš pateicās statistiķiem, ka tie parādījuši «reālo situāciju», uz kuras pamata «mēs varam plānot nākotnes attīstību, domāt, kā šo attīstību paātrināt, lai vismaz saglabātu esošo situāciju». Formula «paātrināt, lai saglabātu» skan kā atsauce uz Luisa Kerola pasaulslaveno darbu Alise brīnumzemē, kur pamācīts skriet ļoti ātri, lai paliktu uz vietas.

Neviena amatpersona neieminējās par veidu, kā piešķirt tautas skaitīšanas rezultātiem juridiski saistošu statusu.

Gan A. Bērziņš, gan Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa atrada sev vajadzīgo pielietojumu tiem datiem par iedzīvotāju izceļošanu, ar kādiem bija klajā nācis Mihails Hazans. Viņš bija brīdinājis, ka no valsts izceļojuši 200 līdz 250 tūkstoši cilvēku, nevis 33 tūkstoši, kā ziņoja Iedzīvotāju reģistrs un CSP. Tagad CSP ir akceptējusi M. Hazana norādīto izceļotāju minimumu, bet valsts vadītāji atsaucās uz viņa pieļauto izceļošanas maksimumu, lai izteiktu prieku, ka neesot taču piepildījušās pašas pesimistiskākās prognozes. M. Hazans jau vakar paguva paust šaubas par CSP iegūto rezultātu, nepilniem 1,9 miljoniem Latvijā saskaitīto cilvēku pievienojot vēl 188 tūkstošus, par kuriem ne vien vispār atrastas ziņas Latvijas valsts reģistros, bet arī manīta šo ziņu aktualizācija. 160 tūkstošus reģistros minēto personu statistiķi atzinuši par mirušām dvēselēm no iedzīvotāju reģistrācijas, nevis viņu fiziskās nāves viedokļa.

CSP dati pievērsa uzmanību Baltinavas novadam kā Latvijā mazākajam pēc iedzīvotāju skaita. Kā visā valstī 2 208 400 = 2 067 887, tā Baltinavā 1330 = 1178. Novada domes priekšsēdētāja Lidija Siliņa sarunā ar Neatkarīgo gan šaubījās, vai tiešām no novada pazuduši 152 cilvēki. Viņasprāt, atšķirību nosakot galvenokārt uz studijām izbraukušo Baltinavas jauniešu iedalīšana tām administratīvajām teritorijām, kurās viņi tagad mācās. Līdz ārzemēm tikuši, bet izbraukšanu valsts iestādēm nav pieteikuši pavisam nedaudzi baltinavieši. Šādā veidā datu izvērtējumu varēsim vēl ilgi turpināt, ņemot vērā, piemēram, to, ka depopulācijai nav izbēgusi arī valsts jauno cilvēku pulcēšanās vieta Rīga, kur 700 107 = 657 424.

***

Latvijas iedzīvotāju izvietojums

Reģionos:

Rīga 6 57 424

Pierīga 369 638

Latgale 304 224

Kurzeme 270 168

Zemgale 255 200

Vidzeme 211 233

Lielākajās pilsētās:

Rīga 657 424

Daugavpils 93 223

Liepāja 76 570

Jelgava 59 449

Jūrmala 50 720

Ventspils 38 645

Rēzekne 32 295

Valmiera 25 107

Jēkabpils 24 608

Novados:

Ogres novads 36 173

Talsu novads 31 192

Tukuma novads 30 602

Rēzeknes novads 28 178

Saldus novads 25 584

Bauskas novads 25 534

Madonas novads 25 140

Daugavpils novads 25 077

Kuldīgas novads 24 849

Jelgavas novads 24 625

Gulbenes novads 22 775

Salaspils novads 22 352

Dobeles novads 22 191

Ķekavas novads 21 905

Olaines novads 20 086

Cēsu novads 18 245

Limbažu novads 17 781

Krāslavas novads 17 489

Alūksnes novads 17 167

Siguldas novads 16 728

Mārupes novads 15 918

Ludzas novads 14 224

Balvu novads 14 138

Smiltenes novads 13 078

Līvānu novads 12 501

Ventspils novads 12 135

Lielvārdes novads 10 386

Preiļu novads 10 691

Stopiņu novads 10 067

Ādažu novads 10 017

Ozolnieku novads 9 753

Grobiņas novads 9 361

Valkas novads 9 286

Aizputes novads 9 265

Iecavas novads 9 058

Aizkraukles novads 8 980

Kandavas novads 8 889

Vecumnieku novads 8 782

Ilūkstes novads 8 429

Priekuļu novads 8 359

Salacgrīvas novads 8 317

Burtnieku novads 8 313

Dagdas novads 8 288

Ikšķiles novads 8 805

Babītes novads 8 003

Inčukalna novads 7 922

Garkalnes novads 7 747

Engures novads 7 566

Auces novads 7 351

Ropažu novads 6 897

Carnikavas novads 6 698

Viļānu novads 6 411

Kocēnu novads 6 311

Kārsavas novads 6 273

Brocēnu novads 6 225

Krustpils novads 6 076

Saulkrastu novads 5 861

Priekules novads 5 833

Jaunjelgavas novads 5 794

Ķeguma novads 5 742

Pļaviņu novads 5 675

Viļakas novads 5 673

Amatas novads 5 660

Rūjienas novads 5 572

Riebiņu novads 5 526

Kokneses novads 5 443

Baldones novads 5 468

Krimuldas novads 5 321

Alojas novads 5 307

Skrundas novads 5 305

Salas novads 5 189

Jēkabpils novads 5 088

Dundagas novads 4 237

Vecpiebalgas novads 4 169

Viesītes novads 4 124

Rojas novads 3 967

Pārgaujas novads 3 947

Aglonas novads 3 931

Apes novads 3 834

Strenču novads 3 826

Skrīveru novads 3 698

Tērvetes novads 3 686

Rundāles novads 3 685

Līgatnes novads 3 678

Mālpils novads 3 624

Raunas novads 3 596

Nīcas novads 3 578

Varakļānu novads 3 559

Mazsalacas novads 3 458

Neretas novads 3 441

Zilupes novads 3 355

Beverīnas novads 3 257

Ērgļu novads 3 190

Durbes novads 3 047

Aknīstes novads 2 970

Ciblas novads 2 868

Pāvilostas novads 2 847

Cesvaines novads 2 800

Vaiņodes novads 2 609

Lubānas novads 2 534

Jaunpils novads 2 448

Jaunpiebalgas nov. 2 383

Rugāju novads 2 362

Sējas novads 2 288

Vārkavas novads 2 114

Naukšēnu novads 1 989

Rucavas novads 1 811

Mērsraga novads 1 638

Alsungas novads 1 470

Baltinavas novads 1 178

Valstī kopā 2 067 887

Avots: nra.lv
Padalies

laukudzive.lv © 2024 All Rights Reserved

Designed by WPSHOWER

Powered by WordPress