Latvijā trūkst siena un skābbarības

Sausuma dēļ šogad lopbarība ziemai nav sagatavota pietiekamā daudzumā. Vissliktākā situācija ir Vidzemē un Latgalē, kur atsevišķās saimniecībās tikai šobrīd ir uzsākta lopbarības sagatavošana.


«Rupjā lopbarība šobrīd ir sagatavota aptuveni 70 procentu apmērā no nepieciešamā apjoma.


Latgalē un Vidzemē, kur valdīja ilgstošs sausums, ir sagatavoti aptuveni 60 procenti no nepieciešamā daudzuma. Šobrīd esmu Latgalē un redzu, ka atsevišķās vietās tikai pašlaik pļavas tiek pļautas pirmo reizi un zāle tajā jau ir pāraugusi,» Neatkarīgajai stāstīja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Lopkopības nodaļas konsultants-eksperts veterinārmedicīnā Dainis Arbidāns. Zemgalē un Kurzemē, kur mitruma bijis vairāk, vasaras sākumā pirmo reizi pļautajās pļavās jau ataudzis atāls un drīz varēs pļaut otru reizi. Atsevišķās saimniecībās to jau arī dara.


Pēc viņa teiktā, nelielo govju ganāmpulku saimnieki lopbarībai lielākoties gatavo sienu, un siena vākšanai šīs vasaras laika apstākļi bija labvēlīgi. Taču lielo ganāmpulku īpašnieki vairāk orientējas uz skābbarības gatavošanu.


Tā kā jau ir sākusies graudu kulšana, D. Arbidāns raizējas, ka saimniekiem nepietiks laika un tehnikas, lai sagatavotu trūkstošo rupjo lopbarību. «Zāle vēl paspēs izaugt, jo īpaši ņemot vērā, ka mitruma daudzums palielināsies, taču nav zināms, vai laika apstākļi būs labvēlīgi, lai izaugušo lopbarību nopļautu un sagatavotu ziemai,» bažījās D. Arbidāns.


Tām saimniecībām, kuras nebūs varējušas sagatavot pietiekamus lopbarības krājumus, vajadzēs tos iegādāties no veiksmīgākām saimniecībām vai privātiem lopbarības gatavotājiem. Neatkarīgā pārliecinājās, ka sienu var nopirkt pat ar reklāmas portālu starpniecību. Tajos siena ruļļi tiek pārdoti aptuveni par sešiem astoņiem latiem gabalā, pagājušā gada siena ruļļi – par trim latiem gabalā.


D. Arbidāns stāstīja, ka pērn par iespēju nopirkt Latvijā gatavotu lopbarību bija interesējušies lopkopēji no Turcijas un, lai gan piedāvātā cena bijusi visai augsta, nekas no darījuma nav iznācis, jo Latvija nav varējusi piegādāt tik lielus apjomus, kā prasījuši turki.


LLKC eksperts arī norādīja, ka Latvijā ar katru gadu samazinās lopkopībai atvēlētās platības, jo daļā lauksaimniecības zemju, ko izmantoja lopbarības iegūšanai, tagad sasēti kultūraugi biogāzes ražošanas vajadzībām.


To, vai šogad graudu cenas būs labvēlīgākas lopkopības nozarei, D. Arbidāns pagaidām atturējās prognozēt, jo ražas novākšana rit pilnā sparā. Pēc LLKC augkopības ekspertu vērtējuma, graudaugu ražas vērtējamas kā vidējas, karstuma dēļ graudi ir sīki, taču kvalitāte ir laba.


«Šogad labākas ražas sagaidāmas vēlajām ziemāju šķirnēm, kas mazāk cieta no karstuma jūnijā un jūlijā. Lauksaimnieki cer uz labu ražas novākšanas laiku, lai būtu mazāki izdevumi par kaltēšanas pakalpojumiem, ņemot vērā, ka šogad sagaidāmas zemākas graudu cenas nekā pērn,» vērtēja LLKC Augkopības nodaļas vadītājs, agronoms Oskars Balodis. Ziemas miežu pļauja daudzviet Latvijā faktiski jau pabeigta. Vidējā raža valstī ir trīs tonnas no hektāra, kas ir zemāka nekā citus gadus. Ražu ietekmēja karstums, kura dēļ graudi šogad ir sīkāki.


Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde


 

Padalies

laukudzive.lv © 2021 All Rights Reserved

Designed by WPSHOWER

Powered by WordPress