Vjačeslavs Dombrovskis ir uzdevis Ekonomikas ministrijas (EM) ierēdņiem sagatavot priekšlikumus, kā topošajā Dzīvojamo telpu īres likumā pasargāt denacionalizēto namu īrniekus. Taču ministrijas augstākais ešalons, šķiet, darbojas pēc principa — politisko partiju ministri nāk un iet, bet patiesās lietas bīda ierēdņi.
Nozares ministrs norāda: «Denacionalizēto namu īrnieki ir īpaša kategorija, un nevar pieļaut, ka ar grozījumiem likumā viņu situācija tiek pasliktināta, īpaši ņemot vērā to, ka šiem iedzīvotājiem liegta iespēja privatizēt dzīvojamo platību un nav pilnībā nodrošināti pārcelšanās pabalsti.» Tādējādi likumprojektā, visticamāk, noteiks, ka vēsturisko īrnieku un namīpašnieku turpmākās attiecības būtiski nemainīsies. Tikmēr viena no likumprojekta sagatavotājām, Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta vadītāja Ilze Oša neslēpj pretējo viedokli — apdalīti esot nevis vēsturiskie īrnieki, bet gan namīpašnieki, kuriem steidzami nepieciešama valsts pretimnākšana.
Ierēdne: lai domā paši
Pagājušā gada nogalē mediji sāka celt trauksmi par jauno Dzīvojamo telpu īres likumu, kas Ekonomikas ministrijā gatavots vēl Daniela Pavļuta paspārnē. Ministrija ar vieglu roku piedāvā noteikt, ka jebkuru īrnieku momentā varēs izlikt no dzīvokļa bez jebkāda tiesas lēmuma — ar policijas palīdzību, ja būs triju mēnešu parāds.
Tāpat tiek piedāvāts noteikt — ja denacionalizētam namam mainīsies saimnieks — un skaidrs, ka šādu īpašnieku maiņu „uz papīra” būs ļoti viegli inscenēt —, tad viņam būs tiesības visus vecos īrniekus patriekt, ja vien viņu līgumi nebūs reģistrēti Zemesgrāmatā, ko namīpašnieki līdz šim principiāli nekad nav darījuši.
Likumprojekta atklātās simpātijas namīpašniekiem lika medijiem uzdot jautājumu: kā ministrija ir izlaidusi cauri tik klaji vienpusēju dokumentu un kurš pie tā vainojams? Taču pēc sarunas ar vienu no likumprojekta izstrādātājām I. Ošu, daudzas lietas, šķiet, top skaidrākas. Ierēdne neslēpj to, ka ir namīpašnieku pusē. «Vēsturiskie īrnieki visu šo laiku ir dzīvojuši privileģēti. Viņiem būtu jānonāk brīvajā tirgū un pašiem jādomā, ko darīt. Daudziem no viņiem ir citur, kur iet,» ir pārliecināta ierēdne. «Turklāt namīpašnieki ir konstruktīvāki, viņi savus priekšlikumus formulē precīzāk. Savukārt īrnieku tiesību aizstāvji ir emocionāli, viņiem par visu ir viedoklis, bet nav konkrētu piedāvājumu,» tā I. Oša skaidro, kādēļ tapis likumprojekts ar tik vienpusēju ievirzi.
Ideju apgriež ar kājām gaisā
Likumprojekta anotācijā savulaik norādīts, ka īres tirgus jautājums — ar ievirzi par labu namīpašniekiem — tika iekustināts pēc Saeimas Valsts pārvaldes komisijas ierosmes. Taču komisijas vadītājs Sergejs Dolgopolovs neslēpj izbrīnu par šādu apgalvojumu: «Mūsu ideja bija pilnīgi pretēja! Šobrīd spēkā ir 1993. gadā tapušais un morāli novecojušais likums Par dzīvojamo telpu īri, kas jau sen neatbilst reālajai situācijai. Tai pašā laikā īrnieki regulāri saskaras ar situācijām, ko tiesību akti neregulē, tādēļ rosinājām ministriju domāt par pilnīgi jauna likuma izveidi,» klāsta S. Dolgopolovs.
Viņš arī uzsvēra — katram cilvēkam ir jāelpo, jāēd un kaut kur arī jādzīvo, tādēļ topošais likums ietekmēs daudzus tūkstošus Latvijas iedzīvotāju. Tikmēr likumprojekta anotācijā rakstīts, ka dokumenta tapšanā netika iesaistīta sabiedrība, jo šis likums sabiedrību neskaršot. Pati I. Oša šobrīd skaidro, ka visus viedokļus esot tāpat zinājusi, tādēļ papildus sabiedriskā apspriede nebija nepieciešama.
EM ražo vienpusējus dokumentus
To, ka I. Oša, iespējams, labāk māk saprasties ar uzņēmējiem nekā, piemēram, ar vientuļajiem pensionāriem, apliecina arī vairākas vēsturiskas atsauces. 2011. gadā portāls pietiek.com uzķēra, ka savā darba laikā, kamēr nodokļu maksātāji viņai maksā algu, I. Oša par 40 latiem vadīja semināru uzņēmējiem. Tāpat kuluāros baumo, ka I. Ošai esot bijušas ļoti labas attiecības ar nu jau aizstaidzināto EM valsts sekretāru Juri Pūci, kura prasme izmantot dažādas shēmas, lai labāk saprastos ar uzņēmējiem, nāca gaismā pagājušā gada nogalē.
To, ka I. Ošas darbībā bieži varot sajust neizprotamas simpātijas vienai vai otrai interešu grupai, neoficiālās sarunās Neatkarīgajai apliecina arī vairāki EM pārstāvji. Savukārt S. Dolgopolovs neslēpj — EM Būvniecības un mājokļu politikas departamenta sagatavotie dokumenti bieži vien ir ļoti vienpusēji, un Saeimai tos nākoties krietni pielabot, lai tomēr ievērotu visu iesaistīto pušu intereses.
Ministram sniedz formālu atbildi
Vjačeslavs Dombrovskis pirms divām nedēļām izdeva rezolūciju, lūdzot līdz 17. februārim sniegt detalizētu skaidrojumu par sava priekšgaitnieka laikā sagatavoto likumprojektu un to, uz kādu Latvijas iedzīvotāju daļu tas attieksies. Tomēr ierēdņi, šķiet, nesteidz ministram sniegt objektīvu ainu. I. Oša skaidro, ka visaptverošas un ticamas statistikas par īrniekiem mūsu valstī neesot, tādēļ skaidrojumā nekādi cipari tā arī netiek minēti. Tajā pašā laikā ministram sniegtajā atbildē neuzkrītoši ir mēģināts problēmu reducēt līdz tam vienam tūkstotim cilvēku, kuri visā valstī gaida uz dzīvojamo telpu atbrīvošanas pabalstu. Jāatgādina, ka Neatkarīgā savā pētījumā bija aprēķinājusi, ka pēc EM piedāvātā likuma pieņemšanas vienā rāvienā bez jebkāda atbalsta uz ielas var nonākt apmēram 90 tūkstoši cilvēku.
Avots: nra.lv /Ilze Veģe
Saistītie raksti
