Nodibināts Baltijas valstu kopuzņēmums “Rail Baltica II”



Lai sekmīgi varētu realizēt Rail Baltica II Eiropas standarta dzelzceļa līnijas projektu, otrdien, 28.oktobrī, klātesot visiem trim Baltijas valstu transporta ministriem, tika dibināts Rail Baltica II Baltijas valstu kopuzņēmums, informē Satiksmes ministrija.

„Tas ir ilgi gaidīts notikums visām trim Baltijas valstīm. Esmu pārliecināts, ka dibināšanas līguma parakstīšana ļaus realizēt Rail Baltica II, kas būs nozīmīgs publiskās lietošanas dzelzceļa transporta projekts. Gribu uzsvērt – vislielākie ieguvēji no šī projekta būs tieši Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāji, kuri turpmāk krietni īsākā laikā varēs ērti nokļūt jebkurā Baltijas valstī un arī uz citiem galamērķiem Eiropā. Savukārt šī nozīmīgā transporta artērija būs kā tilts, kas savienos Baltiju un Eiropu un sekmēs tautsaimniecības attīstību,” uzrunājot klātesošos, paziņoja satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

Saskaņā ar akcionāru līgumu, galvenais kopuzņēmuma uzdevums būs dzelzceļa projektēšana, būvniecība un mārketings, skaidri nosakot, ka dzelzceļa infrastruktūras īpašnieks Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ir attiecīgā valsts, kurā šī infrastruktūra atrodas, kā arī to, ka katra puse līdzfinansē tikai to dzelzceļa būvniecības apjomu, kas atrodas tās teritorijā.

Jau iepriekš ziņots, ka Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs pieņēma lēmumu ierakstīt komercreģistrā komercsabiedrību SIA „Eiropas dzelzceļa līnijas”, kas ir valstij piederoša sabiedrība ar ierobežotu atbildību ar pamatkapitālu 680 000 eiro. Minētā uzņēmuma valsts kapitāla daļu turētāja būs Satiksmes ministrija. SIA „Eiropas dzelzceļa līnijas” kļūs par Baltijas valstu kopuzņēmuma akcionāru no Latvijas puses, investējot kopuzņēmumā 650 000 eiro un tādejādi iegūstot proporcionāli līdzvērtīgu kapitāla daļu apjomu Igaunijai un Lietuvai – 33,33% apmērā.

Rail Baltica II kopējais garums plānots 728 km un maksimālais kustības ātrums pasažieru pārvadājumiem tajā ir 240 km/h. Latvijā Rail Baltica II kopgarums paredzēts 235 km. Izvēlētajā maršrutā brauciena ilgums starp Tallinu un Lietuvas/Polijas robežu pasažieru vilcieniem plānots aptuveni 4 stundas. Vidējais ātrums pasažieru vilcieniem aplēsts 170 km/h, bet pasažieru pārvadājumi maršrutā tiktu organizēti ik pēc divām stundām.

Līdz 2016.gada sākumam notiks Rail Baltica II Latvijas posma detalizēta tehniskā izpēte, kuras mērķis ir no vides, tehniskajiem un ekonomiskajiem aspektiem pamatot un noteikt precīzu plānotās dzelzceļa līnijas Rail Baltica II novietojumu Latvijas teritorijā, t.sk. savienojumus ar ostu un lidostu. Pēc izpētes līdz 2019.gadam paredzama tehnisko projektu izstrāde, lai 2020.gadā var uzsākt būvniecības procesu, kas noslēgsies 2024.gadā.

Atbilstoši Lielbritānijas konsultāciju kompānijas “Aecom Ltd.” 2011.gadā veiktajiem aprēķiniem, jaunā dzelzceļa līnija Latvijā provizoriski izmaksās 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā – 3,68 miljardus eiro (kopējais kapitālieguldījumu apjoms tiks precizēts pēc Latvijas posma detalizētās tehniskās izpētes). Konkrētais valsts ieguldījums ir atkarīgs no ES līdzfinansējuma lieluma. Rail Baltica II projekts var pretendēt uz līdz pat 85% lielu ES līdzfinansējumu.

Projekta īstenošana nodrošinās Baltijas valstu transporta infrastruktūras sistēmas integrāciju ES transporta tīklā, kā arī tautsaimniecības ilgtspējīgu un diversificētu attīstību un konkurētspēju.

 
Padalies

laukudzive.lv © 2021 All Rights Reserved

Designed by WPSHOWER

Powered by WordPress