Ogotājiem šogad “ogu nodokli” nesanāks samaksāt

Pelēkā puve un krasi mainīgie laikapstākļi ir iespējamie vaininieki pieticīgajās meža ogu ražās. Valsts ieņēmumu dienesta atgādinājums par nepieciešamību maksāt nodokļus šogad lasāms ačgārni – par ogošanu nav jāmaksā, jo sasniegt 2000 latu peļņu mežā gājējiem ir teju neiespējami.


Nodokļu nomaksas latiņa tika ieviesta pērn. Līdz tam ogotājiem, sēņotājiem un ārstniecības augu vācējiem bija jāmaksā iedzīvotāju ienākumu nodoklis jau no pirmā saņemtā lata. Praksē neviens to lāgā nedarīja, jo ogas nodeva galvenokārt ārzemju uzpircējiem, kuru maksāto naudu Latvijas valsts nevarēja izkontrolēt. Uz vietējo ogu pārstrādātāju biznesu tas atstāja negatīvu iespaidu, tāpēc problēmas risināšanā iesaistījās parlaments. Saeimas deputātiem arī nepatika doma, ka pat trūcīgai lauku sieviņai par meža velšu vākšanu tiek prasīts nodoklis vai vienreizējs patentmaksājums. Likumā tika veikti grozījumi, un tagad par saimnieciskās darbības veicēju jāreģistrējas un nodoklis jāmaksā vien gadījumā, ja meža labumu vākšana sasniedz rūpnieciskus apjomus. Bet šogad tas ir faktiski neiespējami. Vidzemes puses ogotāji stāsta, ka pavasarī mellenēm nobira ziedi, ogas neaizmetās un tagad liela daļa ceru stāv tukši.


Latvijas Augļkopju asociācijas vadītāja Māra Rudzāte pieļauj, ka tā ir tā pati kaite, kas pabojājusi dārzos audzēto krūmmelleņu ražu – pelēkā puve (Botrytis cinerea). Bet tikpat labi pie vainas varētu būt arī šīs sezonas krasi svārstīgie laika apstākļi. Pētījis to neviens nav.


Neraugoties uz ogu vārīgo veselību, konkurence mežā nav mazāka kā citus gadus un mellenes, brūklenes, gailenes joprojām ir lauku ekonomikas dižākais stūrakmens. Tas palīdz izdzīvot gan deputātu piesauktajai lauku sieviņai, gan dzērājam, kurš ogo, lai nopelnītu nākamajam stiprināta alus tilpumam, gan vecākiem, kam par 1. septembri jau laikus jādomā, un arī bērniem ļauj nopelnīt prāvu kabatas naudu.


Kaut gan ogu šogad mazāk, cenas pretēji cerētajam arī sarukušas. Neatkarīgās sazvanītajos iepirkšanas punktos Kurzemes pusē kilograms melleņu vakar maksāja ap Ls 1,30 kilogramā. Vidzemē – Ls 1,40. Uz Rozēnu pieņemšanas punktu (tas nav tālu no igauņu robežas) salasītās ogas gādā Toms un Gunta, kam divi mazāki un divi lielāki bērni aprūpējami. Mežā viņi iet jau trešo nedēļu. Pirms tam ogu bija pavisam maz un cena vēl zemāka. Bet, piemēram , aizvakar Gunta, dažas stundas paogojot, nopelnīja 12 latus. Kopumā no ogu sezonas sākuma saogoti 146 lati. Kvītis no uzpircēja Gunta allaž paņem, taču valsts noteikto 2000 latu robežu, pēc kuras jāsāk maksāt nodoklis, viņa tāpat nesasniegs: «Tik daudz mūsu pusē neviens nenopelna. Tad jau tur mežā jādzīvo.» Un ogu sezona, kā zināms, ir vien divi trīs mēneši. Varbūt vienīgi kaimiņš, kurš pats ogas arī tirgū pārdod, nopelna vairāk. Toms pieļauj, ka šogad iepirkuma cenas kritušās, jo nez kur pačibējuši iepircēji no Igaunijas. Pērn ārzemnieki uzpumpēja melleņu cenu līdz pat Ls 1,80 kilogramā. Visticamāk, samazinoties ogu daudzumam, viņiem vairs nerentējas braukt tik tālu, tāpēc mellenes iepērk kādās citās zemēs. Runā, ka šogad sevišķi laba melleņu raža esot Somijā un tās novākšanai piesaistīti pat viesstrādnieki no Taizemes. Tikmēr patriotiski noskaņotie rozēnieši mierina sevi ar domu, ka viņu lasītās ogas vismaz tiek nodotas pašmāju uzņēmumam. Tās aizceļo uz Pūri, kur pārtop ievārījumā. Uzņēmuma Pure food iepirkuma direktors Dzintars Pūkainis apstiprina, ka ražas šogad patiešām ir mazākas, taču plānotajam produkcijas apjomam ogu pietikšot.


Avots: nra.lv /Imants Vīksne


 

Padalies

laukudzive.lv © 2021 All Rights Reserved

Designed by WPSHOWER

Powered by WordPress