Likumdošanas izmaiņu iegrožoti, parādu piedzinēji ir spiesti meklēt jaunus veidus, kā bezatbildīgu parādnieku tomēr piespiest nokārtot savas saistības.
Līdz šim kreditori savās izpausmēs bija visnotaļ uzmācīgi un dažubrīd pat brutāli, taču kopš pērnā gada nogales likumdevēji nolēmuši pasargāt fiziskās personas no agresīvas parādu piedziņas. Tiesa, apstākļu spiesti, parādu piedzinēji ir atraduši citus, ne mazāk efektīvus veidus kā parādnieka dzīvi padarīt neciešamu.
Pie portāla nra.lv vērsās kāda anonīma persona, kura vēlējās dalīties savā pieredzē par parādu piedzinēju jaunajām darba metodēm. Sieviete, kuru sauksim par Lindu, klāstīja – viņas darba vietā esot atskanējis telefona zvans. Kāds vīrietis, neiepazīstinot ar sevi, sievietes kolēģiem sācis klāstīt par neesošiem intīmiem piedzīvojumiem, savukārt sarunu noslēdzis ar lūgumu: „Nododiet Lindai, lai viņa savāc no manis savu apakšveļu!” Sarunā ar nra.lv Linda uzsvēra, ka pēc telefona numura viņa esot atpazinusi parādu piedziņas kompāniju, kas jau teju pus gadu cenšoties atgūt 200 latu lielu parādu, kas Lindai ir uzkrājies.
Kādas citas parādu piedziņas firmas darbinieks, kurš vēlējās palikt anonīms, stāsta, ka šobrīd, kamēr vēl nav saņemta licence, kas būs nepieciešama sākot ar 1. maiju, ar parādniekiem esot jāstrādā “kā ar jēlu olu”, lai netiktu iesniegtas sūdzības un tiktu veicināta licences saņemšana. Parādu piedzinējs stāsta, ka firmā, kurā viņš darbojas, esot bijusi sapulce, kurā jurists izskaidrojis, ko turpmāk drīkstēs darīt un kā likuma nepilnības izmantot savā labā. Piemēram, likumā nav noteikts, ka nedrīkst sazināties ar parādnieku caur sociālajiem portāliem. Viņš atzīst, ka juristi esot ieteikuši veidu, kā apiet arī likuma punktu, kurā minēts, ka parādu piedzinējs nedrīkst trešajai personai izpaust informāciju par parādu vai parādnieku – piedzinējs drīkst zvanīt, piemēram, uz darba vietu, nosaukt savu vārdu un profesiju vai firmu, kurā strādā, un lūgt nodot ziņu, lai parādnieks sazinās ar piedzinēju, teorētiski neminot nekādu informāciju par parādu vai parādnieku, tomēr praktiski norādot darba devējam, ka konkrētā persona ir parādā. Parādu piedzinējs uzsver, ka jaunais likums nosaka, ka parādniekam ir jāsadarbojas ar parādu piedzinēju, tādēļ no vienas puses pat varētu teikt, ka tas aizstāv arī parādu piedzinēju intereses.
Par Lindas aprakstīto situāciju šis parādu piedzinējs nav dzirdējis, bet viņš šaubās, ka kāds būtu ieinteresēts zvanīt uz darba vietu un nogānīt parādnieci “sava prieka pēc”, jo nekādu labumu no šīs rīcības piedzinējs negūtu. Turklāt jebkura parāda atgūšanas procesā veiktā telefonsaruna tiek ierakstīta un sūdzības gadījumā pārbaudīta, tāpēc ar sūdzību vajadzētu vērsties konkrētajā firmā.
Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāvji atzīst, ka līdz šim šāda veida sūdzības nav saņemtas. Ņemot vērā, ka šajā gadījumā parāda piedzinējs darbā iegūto tālruņa numuru it kā ir izmantojis privātām vajadzībām, Lindai būtu jāsazinās ar Datu valsts inspekciju. Tā kā likums ir stājies spēkā tikai pirms nepilna mēneša, spriest par parādu piedzinēju jaunajām darba metodēm ir pāragri.
Kā jau minējām, aizvadītā gada decembrī stājies spēkā jaunais Parādu ārpustiesas atgūšanas likums, kas stipri ierobežo parādu piedzinēju darbību un paaugstina patērētāju tiesību aizsardzības līmeni. Ja līdz likuma pieņemšanai parādu piedzinēji bieži vien izmantoja agresīvas metodes, piemēram, draudus, ierašanos parādnieka mājās vai darba vietā, maldināšanu, personisku saziņu kā arī publisku neslavas celšanu sociālajos tīklos, nesamērīgi lielas maksas pieprasīšanu par parāda piedziņu un tamlīdzīgi, tad pēc likuma pieņemšanas viņu līdzšinējās darbības vairs nav pieļaujamas.
Parādu ārpustiesas atgūšanas likums paredz, ka no šī gada 1. maija parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējiem būs nepieciešama speciāla atļauja jeb licence, par kuras iegūšanu privātai vai juridiskai personai būs jāapmaksā valsts nodeva. Likums nosaka arī Ministru kabineta notiekto maksimālo maksu par pakalpojuma sniegšanu 12 latu apmērā, tādējādi aizsargājot patērētājus no pārlieku lielas maksas pieprasījuma.
Šis likums būtiski ietekmē ne vien finansiālo parādu piedziņas pusi, bet arī nosaka komunikācijas procesu starp parādnieku un parāda piedzinēju, piemēram, sākot parāda piedziņas procesu, parāda piedzinējam ir rakstveidā jāpaziņo par parāda esamību, tā apmēriem, apmaksas kārtību, jāsniedz pamatinformācija par sevi un jāpaziņo par iespēju izteikt iebildumus par parāda esamību. Bez parādnieka piekrišanas parādu piedzinējs nav tiesīgs apmeklēt parādnieku darba vai dzīves vietā kā arī izpaust informāciju par parādu un parādnieku trešajai pusei (piemēram, darba devējam, ģimenes locekļiem u.c.) vai izmantot agresīvas saskarsmes metodes (piemēram, draudus, cieņas un goda aizskaršanu u.c.).
Par neatbilstošu parādu piedzinēju darbību parādnieks var ziņot Datu valsts inspekcijai vai Patērētāju tiesību aizsardzības centram. Informācija par godīgu parādu piedziņu atrodamaPTAC mājas lapā http://www.ptac.gov.lv/page/581.
Avots: nra.lv /Rūta Krolle
