Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes jaunākajiem datiem, rūpniecības nozares izlaide septembrī, pēc četru mēnešu samazinājuma, ir būtiski uzlabojusies. Neskatoties uz ieilgušo nestabilitāti un nenoteiktību ārējā vidē, kas būtiski ietekmē Latvijas rūpniecības izaugsmi, rūpniecībā saražotās produkcijas apjoms šā gada septembrī ir audzis par 1,3% salīdzinājumā gan ar šā gada augustu, gan ar 2013. gada septembri, informē Finanšu ministrija (FM).
Pēc dažu mēnešu pārtraukuma arī apstrādes rūpniecība septembrī gada griezumā ir uzrādījusi pozitīvu izaugsmes tempu 1,7% apmērā. Lielāko devumu ir nodrošinājusi kokapstrāde, kur fiksēts kārtējais ražošanas apjomu kāpums (+7,7%), kā arī mašīnbūve un metālapstrāde, kur vairākās nozarēs reģistrēti ievērojami izlaides pieaugumi. Lai arī metālu ražošanā bija neliels kritums (-2,8%), gatavo metālizstrādājumu, elektrisko iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanas nozarēs vērojami spēcīgi saražotās produkcijas kāpumi (attiecīgi +11,4%, +12,7% un 18,7%). Jāatzīmē, ka vairāku mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu darbība ir saistīta ar Krieviju, tādēļ pieaugums šajās nozarēs vērtējams ļoti pozitīvi, jo Krievijas vājā ekonomikas izaugsme un vispārējais saspīlējums austrumu reģionā nav atstājis negatīvu ietekmi uz nozares rezultātiem šā gada septembrī.
Toties tieši Krievijas noteiktā atsevišķu pārtikas produktu embargo dēļ jau otro mēnesi pēc kārtas samazinājušies pārtikas produktu ražošanas apjomi. Salīdzinot ar iepriekšējā gada septembri, nozares izlaide saruka par 1,9%, tajā skaitā piena produktu, uz kuriem noteiktais embargo attiecas visvairāk, ražošana mazinājusies par 8,3%, un augļu un dārzeņu ražošanā vērojams kritums 3,1% apmērā.
No nelabvēlīgās situācijas austrumu reģionā jau ilgstoši cieš tekstilizstrādājumu un apģērbu ražotāji, kur septembrī kārtējo reizi fiksēti ražošanas apjomu samazinājumi. Toties zināmu neizpratni rada kritums nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā, jo nozares produkcija tiek eksportēta galvenokārt uz Eiropas Savienības (ES) valstīm, kur būvniecības nozare gada pirmajos divos ceturkšņos uzrādīja stabilu izaugsmi, liecinot par būvmateriālu pieprasījuma potenciālo pieaugumu. Izlaides kritums šā gada septembrī atkārtoti reģistrēts arī iekārtu un ierīču remonta nozarē.
Septembrī pieaugumu ir uzrādījusi ne tikai apstrādes rūpniecība - par 5,2% ir palielinājies ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes izlaides apjoms, kur bija reģistrēts samazinājums trīs iepriekšējos mēnešus. Šīs ziņas papildina informācija, ka tieši septembrī Latgalē tika atklāta viena no lielākajām kūdras pārstrādes ražotnēm Latvijā, tāpēc ir pamats sagaidīt vēl labākus rādītājus ieguves rūpniecībā.
Kā liecina Eiropas Komisijas apkopotais Ekonomikas sentimenta indekss (ESI), uzņēmēju un patērētāju noskaņojums šā gada oktobrī ir uzlabojies, kas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā, ka indeksa vērtība kritās iepriekšējos četrus mēnešus. Pieņemot, ka ESI atspoguļo ekonomiskās aktivitātes nākotnes tendences, šie rezultāti norāda uz vietējo uzņēmēju ražošanas iespējamo pieaugumu, jo situācija atsevišķos nozīmīgos ārējos tirgos, proti, ES, uzlabojas, tādējādi veicinot vietējās produkcijas eksportu uz šīm valstīm.
Latvijas rūpnieku noskaņojums ir palicis iepriekšējā mēneša līmenī, jo saskaņā ar uzņēmēju aptauju rezultātiem ESI oktobrī ir palicis teju nemainīgs. Analizējot indeksa datus detalizēti, var secināt, ka oktobrī vislielāko pieaugumu uzrāda novērtējums par pēdējo mēnešu ražošanas tendencēm, savukārt praktiski nemainīgi ir pārējie vērtējumi, tajā skaitā vērtējumi par ražošanas tendencēm nākotnē un eksporta pasūtījumiem. Toties Latvijas rūpnieku ESI par ceturto ceturksni kopumā uzrāda spēcīgu vērtējuma pieaugumu par sagaidāmo eksporta apjomu turpmākajos mēnešos. Tādējādi uz samērā vājā rūpniecības izaugsmes fona, kas bija novērots līdz šim, ir cerības, ka tieši ceturtajā ceturksnī spēcīgāk augs kā rūpniecība, tā Latvijas ekonomika kopumā.
