Pensiju likuma izmaiņas panāk arī ar draudiem

Partijas, lai sasniegtu savus mērķus un pensiju likumā tiktu iekļauti to izvirzītie grozījumi, gatavas draudēt pat par pensiju reformas apturēšanu, bet Labklājības ministrija (LM) atbalstīt normas, kuras patiesībā uzskata par nepieņemamām.


Vēl pirms divām dienām labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība) slavēja partijas Saskaņas centrs (SC) deputātus, kas sapratuši pensiju reformas nepieciešamību, taču vakar Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, kur turpinājās pensiju likuma grozījumu izskatīšana, notikušais liecina, ka politiķi cits citam neuzticas un aizkulisēs panāktām norunām var būt graša vērtība.


Neatkarīgā rakstīja, ka otrdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā bez īpašām diskusijām tika pieņemts lēmums, ka likuma grozījumu izskatīšanai otrajā lasījumā tiks virzīta norma, kas paredz pensionēšanās vecuma paaugstināšanu jau no 2014. gada, bet mērenākā tempā – tikai par trim mēnešiem gadā, līdz 65 gadu pensionēšanās vecums tiktu sasniegts 2025. gadā. Pret šādu priekšlikumu joprojām ir Saeimas ZZS frakcija, kuras deputātu priekšlikums ir pensionēšanās vecumu paaugstināt no 2016. gada, kas sakrīt ar arodbiedrību viedokli, savukārt SC paši piedāvāja kompromisa variantu, kam piekrita arī LM, proti, sākt reformu jau 2014. gadā, taču tā notiktu lēnāk. Kā izriet no SC deputātu stāstītā, politiskais spēks pretim vēlas atbalstu vairākām savām iniciatīvām.


Tieši atbalsts vairākiem SC priekšlikumiem gandrīz kļuva par klupšanas akmeni pensiju likuma grozījumu izskatīšanā trešdienas komisijas sēdē. Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājas Aijas Barčas (ZZS) un SC deputāta Andreja Klementjeva iesniegtais priekšlikums paredz izmaiņas pensijas piešķiršanā vecākiem, kuri izaudzinājuši piecus un vairāk bērnu vai bērnu invalīdu. Abi deputāti piedāvā noteikt, ka tiesības uz vecuma pensiju piecus gadus pirms valstī noteiktā pensionēšanās vecuma sasniegšanas šādām personām būs gadījumā, ja viņu apdrošināšanas stāžs ir vismaz 25 gadi pašreizējo 30 gadu vietā. Deputāti argumentēja, ka vecākiem, kuri vismaz astoņus gadus veltījuši bērna ar invaliditāti vai piecu bērnu aprūpei, ir grūtības sakrāt patlaban nepieciešamo 30 gadu darba stāžu.


Lai arī, kā Neatkarīgajai apgalvoja deputāts A. Klementjevs, labklājības ministre šādai idejai solījusi atbalstu, komisijas sēdē pirmajā piegājienā priekšlikums tika noraidīts (pret balsoja visi Saeimas pozīcijas deputāti). Ministre vēl piebilda, ka «šādu papildu bonusu nevajadzētu atbalstīt, jo tā ir nosacījumu maiņa spēles vidū». A. Klementjevs uzšvirkstēja kā sērkociņš, paziņojot, ka tālāk vairs pensiju likuma grozījumu apspriešanā piedalīties nevar, frakcija atsauks visus iepriekš iesniegtos priekšlikumus un izmantos visus politiskos spēkus, lai nepieļautu pensiju reformu. Pēc viņa skaļā paziņojuma komisijas sēdē tika pasludināts pārtraukums, un uz sarunu ar deputātu, kas izgāja no apspriežu telpas, aizsteidzās ne tikai labklājības ministre, bet arī Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Ingus Alliks un LM parlamentārais sekretārs Arvils Ašerādens (Vienotība). Pēc desmit minūšu pārtraukuma komisija vēlreiz balsoja par šo priekšlikumu, un nu jau balsojums bija pavisam cits – visi, izņemot vienu deputātu, kas atturējās, bija par.


Līdzīgas kaislības varētu sagaidīt arī nākamajā Sociālo jautājumu komisijas sēdē, jo paredzēts izskatīt vēl vienu Saeimas opozīcijas virzītu priekšlikumu – par tiesībām uz vecuma pensiju pēc atvieglotiem noteikumiem personām, kuras strādājušas smagos un kaitīgos darba apstākļos. Saeimas komisija jau ir vienojusies palielināt minimālo apdrošināšanas stāžu, kas nepieciešams pensijas saņemšanai, no 10 uz 15 gadiem.


Avots: nra.lv /Inga Paparde

Padalies

laukudzive.lv © 2020 All Rights Reserved

Designed by WPSHOWER

Powered by WordPress