Pensionāri protesta akcijā izkliedz sāpi

Pensionāri akcijā Rīgas centrā skaidro savu nostāju, kāpēc, neraugoties uz pensiju indeksāciju šoruden, viņi tomēr āvuši kājas un devušies uz mītiņu.


«Visu mūžu esmu strādājusi skolā, vadījusi skolu, taču kas es esmu tagad? Saņemu 200 latus pensijā un esmu šeit, jūsu priekšā, ar spieķi,» savu sāpi izteica Veneranda Andžāne no Baltinavas.


Dzejniece un sabiedriskā darbiniece Veneranda Andžāne savu darba mūžu veltījusi bērnu izglītībai, vadījusi Baltinavas kristīgo internātskolu, rūpējoties par bāreņiem. Pirms vairākiem gadiem V. Andžāne saņēma atzinību kā ES gada cilvēks Balvu rajonā. Sestdien kopā ar simtiem citu pensionāru viņa paskaidroja, kāpēc piedalās mītiņā, kāpēc protestē. «Esmu jūsu priekšā ar spieķi, varu pārvietoties tikai ar tā un citu cilvēku palīdzību. Man vajag tā saucamo Zatlera operāciju, kas maksā divus tūkstošus. Man nav tādas naudas un nav operācijas,» sacīja pensionāre. Viņa nolasīja pensionāru lūgšanu, kurā rakstītais bija adresēts Saeimas, Eiropas Parlamenta deputātiem, ministriem: lūdzam nodrošināt mums cilvēka cienīgu iztikšanu!


No Alūksnes un Liepājas, no Rēzeknes, Rīgas un citām pilsētām un novadiem sestdien Rīgā pulcējās pensionāri. Strēlnieku laukums pusdienlaikā bija stāvgrūdām pilns – sirmgalvju noskaņojums bija dažāds – gan mierīgs un optimistisks, gan kareivīgs un pat dusmīgs. Daudzi pensionāri jokoja, skandējot pašsacerētas rīmes: «Balta maize, pīrādziņš mūsu Saeimas kundziņiem; Rupja maize, kāpostiņš sirmajai māmiņai.» Marija Kolneja no Jelgavas sacīja: «...Brīvība mums ir, pastalas arī (kāda pensionāre gan ironizējot piebilda: nav pat pastalu, jo tās maksā 60 latus), bet diemžēl esam tādā situācijā, kad ir jālūdz nodrošināt pamata vajadzības, veselības aprūpi, neviens pensionārs, kuram ir pensija zem iztikas minimuma, nevar normāli izdzīvot.» Viņa aicināja ieviest garantētu veselības aprūpi pensionāriem, izstrādāt valsts politiku pensiju jomā. «Visu laiku mūs baidīja, ka sociālajā budžetā ir deficīts un nav naudas, lai indeksētu pensijas, bet tagad valdība plāno samazināt sociālo nodokli, mums tas nav saprotams,» sprieda M. Kolneja. «Visvairāk mums sāp attieksme, jo, izrādās, mēs piederam citai valstij, citam gadsimtam, mēs neko neesam devuši, tajā pašā laikā citiem šajā valstī pieder pilis...»


«Lai neapvainojas valdība, ka mēs, neraugoties uz pensiju indeksāciju šoruden, tomēr esam pulcējušies,» līdzbiedrus uzrunāja Latvijas Pensionāru federācijas vadītājs Andris Siliņš. «Pie manis bija kundze, kurai ir 52 gadu darba stāžs, viņa bijusi Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā, pārrēķinājusi pensiju, un tā tagad sanākusi 200 latu un 19 santīmu, tāpēc indeksācija viņai nepienākas. Tad, kad tas skar pensionārus, mūsu valsts spēj būt apbrīnojami taupīga.» Pensionāres stāsts atklāj, kāpēc Pensionāru federācija iestājas par visu pensionāru pensiju indeksāciju, jo šādas situācijas nav taisnīgas un cilvēku rūgtums tikai krājas. Ņemot vērā, ka pensiju apmēri ir ļoti dažādi, no dažiem simtiem līdz vairākiem tūkstošiem, pensionāri ir piedāvājuši pensijas indeksēt diferencēti – mazās pensijas vairāk, lielās mazāk. «Šajos neatkarības gados izdarīts viss, lai mēs kļūtu par nabadzīgāko valsti Eiropas Savienībā, un tagad nabadzības mazināšanas pasākumi ir tik niecīgi, ka vēl gadsimta nebūs pietiekami, lai mazinātu trūcīgo skaitu,» savās pārdomās dalās Antons Kivlenieks no Talsiem. «Mums ir saujiņa bagāto un liela masa, kas cīnās par izdzīvošanu.» Sapulces rezolūciju pensionāri iesniegs valdībai un Saeimai. Savas prasības pensionāri jau ir darījuši zināmas valdībai.


Ar svilpieniem un pat agresiju pensionāri uztvēra labklājības ministres Ilzes Viņķeles (Vienotība) centienus uzrunāt seniorus. Kāda pensionāre ministri nosauca par divkosi, taču citi centās politiķi aizstāvēt, skaidrojot, ka naudas maku jau tur finanšu ministrs. Pensionāri gan bija vīlušies, ka ministres runā neizskanēja konkrēts piedāvājums pensionāru problēmu risināšanai. Labklājības ministrijai gan būs jāturpina sarunas ar pensionāriem Senioru padomē, un sestdienas akcija liecina, ka tās varētu būt visai sarežģītas.


Avots: nra.lv /Inga Paparde


 

Padalies

laukudzive.lv © 2024 All Rights Reserved

Designed by WPSHOWER

Powered by WordPress