Pētījums: no kā mirst cilvēki Latvijā?

Jau desmit gadus Latvijā galvenie iedzīvotāju mirstības rādītāji ir tādi paši – 2001. gadā pirmajā vietā bija sirds asinsvadu slimības, un tās bija nāves cēlonis vairāk nekā pusē nāves gadījumu, un arī 2011. gadā šīs slimības joprojām ir visizplatītākais nāves iemesls.


Diemžēl tieši sirds asinsvadu slimības ir arī galvenais priekšlaicīgas mirstības cēlonis – 36 procenti nāves gadījumu vecumā līdz 64 gadiem saistītas ar sirds kaitēm. Priekšlaicīga mirstība ar sirds problēmām īpaši skar vīriešus, Neatkarīgajai norāda Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) direktore Inga Šmate.


Neatkarīgā apkopojusi Latvijā pieejamos datus par iedzīvotāju mirstības rādītājiem pēdējos desmit gados, un secinājums ir tāds, ka situācija nav būtiski mainījusies. No vienas puses, tas nozīmē, ka cilvēki ar slimībām nenomirst vairāk, taču, no otras puses – nav panākti būtiski uzlabojumi, lai varētu teikt, ka iedzīvotāju mirstības rādītāji, tostarp ar slimībām, kuras varētu laikus atklāt un izārstēt, būtu samazinājušies. Pēc SPKC datiem, 2001. gadā iedzīvotāju mirstības rādītājs bija 1411,6 uz 100 000 iedzīvotāju, savukārt 2011. gadā – 1386,7. No datiem izriet, ka ir atsevišķas nāves cēloņu grupas, kurās mirstība ir samazinājusies, piemēram, ārējie nāves cēloņi – 2001. gadā tie bija par iemeslu 158,4 nāves gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju, bet 2011. gadā – 89,4, ko var uzskatīt par pozitīvu ziņu. Mirstība ar asinsrites sistēmas slimībām samazinājusies pavisam nedaudz, savukārt pieaugusi mirstība ar audzējiem, gremošanas sistēmas slimībām, tāpat elpošanas, kā arī endokrīnās sistēmas slimībām, arī psihisko un uzvedības traucējumu dēļ.


Trijnieks


Gan pirms desmit gadiem, gan tagad mirstības galvenie cēloņi ir trīs. Pirmajā vietā jeb 54 procentos gadījumu tās ir sirds un asinsvadu slimības, turklāt sievietēm mirstība nedaudz augstāka nekā vīriešiem. Otrajā vietā (21 procents) ir ļaundabīgie audzēji, un dinamikā mirstība ar tiem pieaug; vīriešu mirstība ar audzējiem ir augstāka nekā sievietēm. Trešajā vietā (seši procenti) ir ārējie nāves cēloņi (pašnāvības, transporta negadījumi, ugunsgrēki un citi), kas samazinās, bet vīriešu vidū ir daudz augstāka mirstība nekā sievietēm.


Galvenie nāves cēloņi nemainīgi ir sirds asinsvadu slimības, ļaundabīgie audzēji un ārējie cēloņi, ar izteiktu sirds slimību pārsvaru. Kopš 2001. gada samazinājusies mirstība ārējo nāves cēloņu dēļ (par 42 procentiem), galvenokārt uz transporta negadījumu rēķina (par 67 procentiem), bet pieaug mirstība ļaundabīgo audzēju dēļ (par 22 procentiem).


Galvenie ārējie cēloņi ir pašnāvības, transporta negadījumi (dinamikā samazinājušies), noslīkšana, arī nosmakšana, kritieni un vardarbība. Ja analizē pa vecuma grupām, vecumā līdz četriem gadiem ārējie nāves cēloņi galvenokārt ir noslīkšana un nosmakšana, bet vecumā no pieciem līdz deviņiem gadiem – transporta negadījumi, ugunsgrēki, pusaudžu vecumā – arī transporta negadījumi un pašnāvības, bet pensijas vecumā – pašnāvības.


Var laikus atklāt, bet mirst


Būtiskas izmaiņas ne saslimstības, ne mirstības rādītāju ziņā onkologi neredz, Neatkarīgajai saka Rīgas Austrumu slimnīcas onkologs un valsts galvenais speciālists onkoloģijas jautājumos ārsts Jānis Eglītis. Saslimstības ar ļaundabīgiem audzējiem rādītāji ir palielinājušies par ceturtdaļu, līdzīgi varētu būt ar mirstības rādītājiem, spriež ārsts. Vienīgās ļaundabīgo audzēju lokalizācijas, kur mirstība pēdējos gados ir samazinājusies, ir kuņģa vēzis un plaušu vēzis. Tomēr joprojām šie audzēji ir tā saucamie fatālie, jo pusē gadījumu kuņģa vēzis tiek atklāts trešajā, ceturtajā stadijā, kas nozīmē pacienta nāvi jau pirmajā gadā pēc diagnozes noteikšanas. Tāpat ir ar plaušu vēzi, barības vada vēzi un aizkuņģa dziedzera vēzi, kuru var izoperēt tikai divos procentos gadījumu.


Valsts datu bāze rāda, ka galvenās ļaundabīgo audzēju lokalizācijas mirstības rādītājos vīriešiem ir plaušu vēzis, prostatas un kolorektālais vēzis (mirstība no pēdējiem diviem pieaug), savukārt sievietēm – krūts vēzis, kolorektālais vēzis, kuņģa vēzis un reproduktīvo orgānu audzēji. Sievietēm mirstība ar tiem pieaug. «Jā, un šo tendenci noteikti apstiprinās arī jaunākie dati par 2012. gadu,» saka J. Eglītis. «Stabila tendence samazināties mirstībai ir kuņģa vēža gadījumos, kur pateicība jāsaka gastroenterologiem, kuri laikus izmeklē pacientus un atrod veselības problēmas. Otrs iemesls ir tas, ka mainās iedzīvotāju uzturs, kas ietekmē kuņģa darbību. Visaugstākie kuņģa vēža saslimstības radītāji ir Portugālē, kur iedzīvotāji visbiežāk pārtikā lieto sālītus produktus, žāvētas zivis. Samazinot patēriņā žāvējumus, sālījumus, marinējumus, bet vairāk ēdot svaigu barību, samazināsies kuņģa vēža gadījumu skaits.»


Diemžēl pieaug gan saslimstība, gan mirstība ar tādiem ļaundabīgiem audzējiem, kurus var atklāt savlaicīgi un kur pat darbojas valsts skrīninga programmas – krūts un kolorektālais (taisnās, resnās zarnas) vēzis, kā arī prostatas vēzis. J. Eglītis stāsta: «Pie mums gan šādu pētījumu nav, bet Amerikā izpētīts, ka zarnas vēža gadījumu skaits samazinās vecuma grupā virs 50 gadiem, bet pieaug līdz 50 gadiem, un tas arī izskaidrojams ar neveselīgo dzīves veidu, mazkustīgumu.» Tas gan attiecas ne tikai uz desmit gadiem, bet pat simt gadiem – būtiski mainījušies ēšanas paradumi, kas ietekmē visu cilvēka organismu – kā piemēru ārsts min gaļas patēriņu, nereti pusfabrikātus, ātrās uzkodas – agrāk, pirms 100 gadiem, gaļu ēda vienreiz nedēļā, tagad tā ir katru dienu galdā.


J. Eglītis prognozē: ņemot vērā iedzīvotāju struktūru – gados veco cilvēku īpatsvars sabiedrībā kļūst arvien lielāks – pacientu skaits nesamazināsies, un valstij būs jāuzņemas daudz lielāks slogs finansiāli. «Vienīgā izeja ir darīt visu, lai ļaundabīgos audzējus atklātu pēc iespējas agrīni, un ir vairākas vēža lokalizācijas, kur tas ir ļoti veiksmīgi izdarāms – krūts vēzis, dzemdes kakla vēzis, kolorektālais vēzis,» uzsver ārsts. Vēzi ir iespējams atklāt pat pirmsvēža stadijā. Otrs rīcības virziens ir bērnu, jauniešu, visas sabiedrības izglītošana, piemēram, par smēķēšanas saistību ar plaušu vēža risku, par sauļošanos un ādas vēža risku un citām kopsakarībām.


Ar tuberkulozi netiek galā visā pasaulē


Gadā valstī tiek reģistrēti vairāki gadījumi, kad cilvēki miruši gripas radīto komplikāciju dēļ (galvenokārt ar plaušu karsoni), taču desmit gadu garumā simtiem cilvēku miruši ar tuberkulozi, kas infekciju slimību grupā ir pirmajā vietā kā nāves cēlonis numur viens.


«Pareizi jūs sakāt, tuberkuloze ir ārstējama slimība, bet cilvēki pēc palīdzības vēršas ar ielaistu tuberkulozi un ar rezistentu tuberkulozi, kas nozīmē, ka ārstēšanas iespējas ir ierobežotas,» stāsta Tuberkulozes un plaušu slimību centra galvenā ārste Andra Cīrule. Pēdējos gados saslimstība ar tuberkulozi pieaug, un kā saka ārste «visa pasaule netiek ar to galā». Cilvēki nonāk slimnīcā pat tik smagā situācijā, ka tuberkuloze nav tikai plaušās, bet skārusi jau visu organismu, ir notikusi intoksikācija, cilvēks vairs nespēj paelpot. «Cenšamies ārstēt, bet...» nopūšas A. Cīrule. «Pirms tam pacientiem varbūt bijušas sūdzības, bet pie ārsta neiet, nu neiet, un viss. Ja ar tuberkulozi mirst, var teikt, ka visi šie gadījumi ir smagi.» Otrs bieds vai izaicinājums tuberkulozes ārstēšanā ir slimības izraisītāja rezistence pret medikamentiem – ja slimība reaģē jeb ir jutība pret vienu vai diviem medikamentiem, tas dažreiz neko nepalīdz, jāreaģē vismaz uz četriem medikamentiem. «Ja nav iespējams izmantot šīs efektīvās zāles, mēs izmantojam simptomātisku terapiju, izolējam pacientu, bet izārstēt praktiski nevar. Pacientu vidū, kuri slimo ar rezistentu tuberkulozi, ir gan tādi, kuri kādreiz ārstējušies, nav izārstējušies un tagad zāles vairs nereaģē, gan tādi, kuriem tuberkuloze diagnosticēta pirmreizēji, nekad iepriekš nav ārstējušies, bet bijuši kontaktā jau ar tuberkulozes slimniekiem, kuri sirgst ar rezistentu tuberkulozi,» stāsta ārste. 10–11 procentos gadījumu pacientiem jau ir primāra rezistence, kas nozīmē, ka sabiedrībā tā izplatās. «Visbiežāk tā rodas, protams, no neregulāras zāļu lietošanas,» secina A. Cīrule. Un te svarīgākā ir cilvēka atbildība, jo zāles ir bez maksas. Pēc ārstes domām, cilvēku atbildība ir arī tas, lai slimību atklātu laikus un laikus sāktu ārstēt – katram pašam tomēr ir jāseko līdzi savai veselībai. «Protams, mēs zinām, kādi nereti ir mūsu pacienti, ka viņiem veselība nav galvenā vērtība, kādos apstākļos cilvēki dzīvo, tomēr vienmēr atgādinām – ja to nedara pats, tad ģimenes locekļiem jāpalīdz saprast, jāmudina vērsties pie ārsta, jo neārstēts tuberkulozes slimnieks apdraud visus, pirmkārt, visu savu ģimeni, bērnus.»


Pēdējos gados pieaudzis arī tādu smagu saslimšanu skaits kā tuberkuloze kopā ar HIV infekciju, kas norit ļoti smagi. Mirstības rādītāju ziņā HIV ir otrajā vietā infekciju slimību grupā.


Aiziet priekšlaikus


Vērtējot mirstības rādītājus kopumā, Slimību profilakses un kontroles direktore Inga Šmate Neatkarīgajai uzsver, ka valstij pašlaik aktuālākie sabiedrības veselības problēmjautājumi ir tie, kas saistīti ar iedzīvotāju priekšlaicīgu nāves gadījumu novēršanu, īpaši vīriešiem – ārējo cēloņu dēļ vīrieši mirst četras reizes biežāk nekā sievietes. Tāpat priekšlaicīga mirstība ar sirds asinsvadu slimībām, kas ir galvenais priekšlaicīgu nāvju iemesls, daudz biežāk skar vīriešus (tiesa, salīdzinājumā ar 2001. gadu nedaudz samazinājusies). Onkoloģisko slimību jomā galvenā problēma ir novēlota diagnostika. No tā arī izriet darba virzieni, kuros vajadzētu strādāt. «Jāturpina iesāktais darbs pie sirds veselības uzlabošanas aktivitātēm, vēža savlaicīgas atklāšanas un pašnāvību profilakses valsts līmenī,» norāda I. Šmate.


Šis gads valstī pasludināts par Sirds veselības gadu, šogad tiks pabeigts darbs pie Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas rīcības plāna 2013. – 2015. gadam. Plāns ietvers plašu jautājumu loku – sirds un asinsvadu slimību monitoringu, kas būs jauna un valstiskā līmenī Latvijā līdz šim nebijusi sirds veselības profilakses aktivitāte, gan kardioloģijas pakalpojuma pieejamības uzlabošanu un pietuvināšanu pacientam. Plānoti arī pasākumi, lai padarītu pacientiem pieejamāku psiholoģisko, psihoterapeitisko un psihiatrisko palīdzību.


Šajā publikācijā neanalizējām veselības aprūpes finansējuma un pacientu maksātspējas vai nespējas jautājumu ietekmi uz saslimstības un mirstības rādītājiem, taču var visai droši apgalvot, ka noteiktās situācijās valsts atvēlētajam finansējumam slimību diagnostikā un ārstēšanā, piemēram, kompensējamiem medikamentiem noteiktu onkoloģisku saslimšanu gadījumā, ir būtiska nozīme.


***


VIEDOKLIS


Inga ŠMATE, Slimību un profilakses centra direktore:


– Liela atbildības daļa par savas veselības saglabāšanu un uzlabošanu gulstas uz pašu iedzīvotāju pleciem. Būtiskākie iedzīvotāju veselību ietekmējošie riska faktori ir neveselīgi dzīvesveida paradumi un to sekas – paaugstināts asinsspiediens, paaugstināts holesterīna līmenis asinīs, liekais svars, aptaukošanās un neveselīgi uztura paradumi, mazkustīgs dzīvesveids, smēķēšana, pārmērīga alkohola lietošana, stress. Lielāko daļu hronisko slimību var novērst, mainot iedzīvotāju dzīvesveida paradumus, un šajā ziņā katram jāsāk pašam ar sevi. Hronisko slimību novēršanai, piemēram, vēzim, ļoti nozīmīgas ir iedzīvotāju profilaktiskās apskates un savlaicīga slimību atklāšana un ārstēšanās uzsākšana. Šajā ziņā diemžēl mēs redzam, ka cilvēki diezgan kūtri izmanto valsts piedāvātās iespējas veikt bezmaksas skrīningus.


***


Mirušo skaits (uz 100 000 iedzīvotāju*) (2001/2011 gads)


3 IZPLATĪTĀKIE NĀVES CĒLOŅI


Asinsrites slimības 788,9 > 761,5


Audzēji 248,2 < 289,8


Ārēji nāves cēloņi 158,4 > 89,4


***


2001 2011


Citur neklasificēti simptomi** 52,3 67,7 Citur neklasificēti simptomi**


Gremošanas sistēmas slimības 45,4 48 Gremošanas sistēmas slimības


Elpošanas sistēmas slimības 33,5 35,3 Elpošanas sistēmas slimības


Nervu sistēmas, ausu un aizauss paugura slimības 15 25,2 Endokrīnās un vielmaiņas slimības


Uroģenitālās sistēmas slimības 14,4 15,6 Uroģenitālās sistēmas slimības


Endokrīnās un vielmaiņas slimības 13,3 15,3 Psihiski un uzvedības traucējumi


Psihiski un uzvedības traucējumi 10,8 13 Nervu sistēmas, ausu un aizauss paugura slimības


* Mirstības rādītāji aprēķināti, balstoties uz 2011. gada tautas skaitīšanas rezultātiem


** Plašs nāves cēloņu un simptomu loks, galvenokārt tās ir diagnozes situācijās, kad mediķim kādu iemeslu dēļ ir grūtāk noteikt un diagnosticēt nāves cēloni, gan bērna pēkšņās nāves simptoms, gan nāve «vecuma» dēļ, asfiksija, krēpas, dažādi šoka stāvokļi, neklasificēta tūska u.tml.


Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs


***


Mirušo iedzīvotāju skaits 2011. gadā 28540


ASINSRITES SISTĒMAS SLIMĪBAS 15 673


- Sirds išēmiskās slimības 8366


- Hroniska sirds išēmiska slimība 6915


- Hipertensīvas slimības 875


- Cerebrovaskulārās slimības 4371


BĒRNU mirstības rādītāji (vecumā līdz 17 gadiem) 213


- Noteikti perinatālā perioda stāvokļi 69


- Iedzimtas anomālijas 44


- Ievainojumi, saindēšanās, citas ārējās iedarbības sekas 43


INFEKCIJU slimības 258


- Tuberkoloze 76


- HIV infekcija 73


- Septicēmija 34


- Vīrushepatīts 34


GREMOŠANAS sistēmas slimības 987


- Aknu slimības 422


- Žultspūšļa, žultsceļu un aizkuņģa dziedzera slimības 147


- Zarnu asinsvadu slimības 172


ĀRĒJIE NĀVES CĒLOŅI 1839


- Pakļaušana dūmu, uguns un liesmu iedarbībai 145


- Nosalšana 146


- Transporta nelaimes gadījumi 200


- Tīšs paškaitējums (pašnāvības) 440


- Kritieni 238


- CITUR NEKLASIFICĒTI simptomi, pazīmes un anomāla klīniska un laboratorijas atrade** 1393


Audzēji 5965


ĻAUNDABĪGI AUDZĒJI 5885


- Prostatas ļaundabīgs audzējs 372


- Kuņģa ļaundabīgs audzējs 465


- Kolorektālās daļas ļaundabīgi audzēji 689


- Krūts ļaundabīgs audzējs 446


- Aizkuņģa dziedzera ļaundabīgs audzējs 383


- Bronhu un plaušu ļaundabīgs audzējs 986


Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs


Avots: nra.lv /Inga Paparde


 

Padalies

laukudzive.lv © 2021 All Rights Reserved

Designed by WPSHOWER

Powered by WordPress