Politiķi pēkšņi attopas par straujo elektrības cenu kāpumu

Valstsvīru politiskā amnēzija Latvijas iedzīvotājus varētu glābt no strauja elektrības cenu kāpuma. Taču jautājums paliek neatbildēts – kāpēc partijas, kuru ministri 21. janvārī balsoja «par» elektroenerģijas tirdzniecības kārtības maiņu, šobrīd pēkšņi attopas un grasās šo procesu nobremzēt?

Pat tik atbildīgs solis kā elektroenerģijas tirgus liberalizācija ir kļuvis par sava veida piektdienas vakara likumu. Kā zināms, Latvijas valstsvīriem piemīt niķis piektdienu vakaros, gada nogalēs vai – kā šajā gadījumā – aizejošās valdības pēdējā darba dienā pieņemt dokumentus, kas vēlāk raisa aizdomas par atbalstu politiķu radiniekiem vai partijām draudzīgiem uzņēmējiem.

Maina viedokli

Valdis Dombrovskis savas valdības pēdējā darba dienā paguva atjaunot amatā atlaisto Jutu Strīķi, savukārt valdības ministri atbalstīja Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumus, kas noteica tirgus pilnīgu atvēršanu no 2014. gada 1. aprīļa. Toreiz zemkopības ministre Laimdota Straujuma neiestājās pret šā dokumenta virzību, taču šobrīd, jau būdama premjerministres statusā, viņa pēkšņi norāda, ka elektroenerģijas tirgus liberalizācija tomēr būtu atliekama vismaz līdz gada beigām. Šādu viedokļu maiņu premjerministre skaidro ar 1. aprīļa drīzo tuvošanos. «Turklāt Latvenergo ir nācis klajā ar precīziem aprēķiniem, ka cenu kāpums tomēr būs liels,» skaidro L. Straujuma. Tāpat premjerministre ar rezolūciju ir uzdevusi Ekonomikas ministrijai (EM) izvērtēt, kāpēc pieaugs Latvenergo elektrības cenas – vai tas notiks liberalizācijas vai citu iemeslu dēļ.

Premjerministres viedoklim šobrīd piekrīt arī viņas partija Vienotība, kas iepriekš pret EM ieceri neiebilda. Vakar Vienotības Saeimas frakcija tikās ar Ekonomikas ministrijas ierēdņiem, lai analizētu iespēju nobremzēt tirgus liberalizāciju. Frakcijas vadītājs Dz. Zaķis norāda, ka būs iespējami divi scenāriji – gan elektroenerģijas tirgus atvēršanas atlikšana, gan kompensācijas mazturīgajiem atvērtā tirgū.

Savukārt Saeimas deputāte Ilze Viņķele (Vienotība), kura 21. janvāra valdības sēdē piedalījās vēl kā tā brīža labklājības ministre, Neatkarīgajai nevarēja līdz galam izskaidrot straujo viedokļa maiņu. Taču arī viņa apliecināja, ka pavērsiena punkts ir bijuši precīzie aprēķini par elektrība cenu kāpumu. «Kad par to runājām valdībā, Ekonomikas ministrija nevarēja pateikt aprēķinus līdz centam, savukārt pašlaik ir kļuvis zināms, ka sadārdzināšanās būs līdz pat 40%,» atzina I. Viņķele.

Sola ietekmēt procesu

Vienīgā partija, kas koalīcijā ir jaunpienācēji, ir Zaļo un zemnieku savienība. Tās Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis uzskata, ka valdošā vairākuma pēkšņā apskaidrība ir vērtējama pozitīvi. «Pieteiktais elektroenerģijas kāpums būtu bijis nesamērīgs ar cilvēku maksātspēju. Mūsu savienība nekad nav atbalstījusi šo ieceri, un tagad, atrodoties koalīcijā, mums būs reālas iespējas procesu ietekmēt,» pauda politiķis.

Straujuma atvērusi Pandoras lādi

Tikmēr politiskajās aizkulisēs par notiekošo izskan dažādi komentāri. No vienas puses, runā, ka partiju pēkšņā apskaidrība skaidrojama ar Saeimas vēlēšanu tuvumu. Politiķi apzinās, ka elektrības cenu kāpumu izjutīs ikviens valsts iedzīvotājs un cilvēku neapmierinātība var negatīvi ietekmēt visu pie varas esošo partiju reitingus. No otras puses, ar savu paziņojumu par iespējamo elektroenerģijas tirgus liberalizācijas atlikšanu L. Straujuma esot atvērusi «Pandoras lādi», jo, apzinoties šīs ierosmes ārkārtīgo popularitāti iedzīvotāju vidū, katra partija centīsies uzņemties jautājuma virzību.

***

VIEDOKLIS

Vai mājsaimniecību elektroenerģijas tirgus atvēršanai jānotiek 1. aprīlī?

Jānis Bethers, Enefit valdes priekšsēdētājs:

– Latvijas mājsaimniecību elektroenerģijas tirgus atvēršanas pārcelšana no šī gada 1. aprīļa uz 2015. gada sākumu ir likumsakarīgs solis, ko nosaka līdz šim nekorektā un pretrunīgā informācija par šī procesa sagaidāmo ietekmi uz patērētājiem. Tomēr tikai termiņu pārcelšana nenovērsīs šķēršļus, kas liedz tirgus atvēršanai Latvijā kļūt par efektīvu un uz patērētāju ieguvumiem vērstu procesu – kā īstermiņā, tā ilgtermiņā.

Jau tagad ir jāpievēršas būtiskāko tirgus problēmu risināšanai, lai no šāda soļa būtu patiess labums un tas palīdzētu veidot mājsaimniecību tirgu kā vidi, kurā konkurē vairāki aktīvi tirgotāji un patērētājam ir plaša piedāvājumu izvēle ar iespējami labāko cenu. Pārvades sistēmas operatoriem jānodrošina instrumenti, kas ļautu fiksēt izmaksas elektroenerģijas pārvadei pāri Igaunijas–Latvijas robežai. Tāpat nepieciešams pārskatīt arī mājsaimniecību tirgus darbību regulējošo likumdošanu, novēršot situāciju, ka tirgotājiem tiek uzspiests konkrēts klientu apkalpošanas modelis un funkcijas. Jau tagad redzams, ka šīs problēmas rada nozīmīgas barjeras tirgotāju interesei par dalību tirgū, un savus piedāvājumus divus mēnešus pirms tirgus atvēršanas ir izteikuši vien divi tirgotāji.

Radusies situācija arī rosina uzdot nopietnu jautājumu – kādu informāciju politiķi izmantoja, analizējot izvēlēto tirgus atvēršanas plānu un likumdošanas izmaiņas? Piemēram, sagaidāmais cenu kāpums nebūtu pārsteigums, ja, to prognozējot, netiktu manipulēts ar salīdzinājumu pret Pamata tarifu, nevis Starta tarifu, pēc kura norēķinās aptuveni puse mājsaimniecību, un Ekonomikas ministrija cenu prognozēm izmantotu plašāku elektroenerģijas tirgus speciālistu viedokli. Šādi pēkšņi atklājumi par tirgus atvēršanas ietekmi tikai parāda zemo izpratni par elektroenerģijas tirgus darbību un visaptverošas informācijas trūkumu lēmumu pieņēmēju vidū.

Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde, Ilze Zālīte
Padalies

laukudzive.lv © 2021 All Rights Reserved

Designed by WPSHOWER

Powered by WordPress