Stimulēs legālo nodarbinātību sezonas darbos

Pēc četrus gadus ilgušām pūlēm panākt vienkāršāku sezonas darbinieku reģistrēšanas un atalgošanas sistēmu, augļu, ogu un dārzeņu audzētāji beidzot var uzelpot.


Valdība piekritusi samazināt sezonas darbiniekiem piemērojamo iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi un atvieglot nodarbināmo reģistrēšanu.


Saskaņā ar valdības lēmumu nākamgad par ražas novākšanas sezonā nodarbinātajiem cilvēkiem darba devējam būs jāmaksā tikai 15% IIN pašreiz noteikto 24% vietā. Lai izlīdzinātu konkurenci ar sīvākajiem sāncenšiem – Polijas zemniekiem –, Latvijas zemnieki jau pirms četriem gadiem Zemkopības ministrijā lūguši samazināt šo likmi, taču dzirdīgas ausis ministrijā atraduši neesot, stāstīja Latvijas Augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte. Vēlmi ieklausīties zemniekus satraucošajos jautājumos valdība izrādījusi tikai pirms pusotra gada.


Gandrīz 100% nelegālo


Risināt zemnieku problēmas valdību pamudināja arī 2011. gada pētījums, kurā apstiprinājās sen zināma patiesība. Proti, sezonas laukstrādnieku vidū ir ārkārtīgi augsts nelegālās nodarbinātības līmenis. Turklāt to veicina uzņēmējiem uzliktais nesamērīgais administratīvais slogs, kas saistīts ar šai nozarei raksturīgo nevienmērīgo sezonas darbinieku plūsmu. Darba devējam ir jāreģistrē darba ņēmējs, gan darbu sākot, gan arī darba attiecības beidzot, taču nereti ir tā, ka darbinieks sezonas darbu nostrādā vien dažas dienas, pat vienu. Tas nozīmē, ka uzņēmējam pārāk daudz laika jāvelta birokrātijai, nevis darbam saimniecībā.


Finanšu ministrija (FM), apkopojot datus par augļu, ogu un dārzeņu audzēšanas nozarē sezonas darbos nodarbinātajām personām, secināja, ka 2011. gadā, uzņēmumos legāli nodarbināti 232 sezonas strādnieki 32 saimniecībās. Ņemot vērā, ka tikai augļus, ogas un dārzeņus audzējošu uzņēmumu Latvijā ir vairāk nekā 400, ir skaidrs, ka nelegāli nodarbināto skaits ir milzīgs. FM Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne lēš, ka pavisam sezonā tiek nodarbināti aptuveni 38 tūkstoši cilvēku. Šie skaitļi ministrijai ļāvuši aprēķināt, ka ik gadu valstij par nelegāli nodarbinātajiem netiek nomaksāti nodokļi aptuveni 1,7 miljoni latu.


Ambiciozi mērķi


FM uzsver, ka nelegālā nodarbinātība ne tikai ietekmē valsts nodokļu ieņēmumus, bet veicina arī negodīgu konkurenci un nākotnē ietekmēs sociālo budžetu, jo nelegāli nodarbinātās personas neveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, bet šīm personām būs tiesības vismaz uz minimālo vecuma pensiju.


A. Kaļāne atklāja, ka, līdz ar IIN atvieglojuma ieviešanu, trīs gadu laikā legāli nodarbināto sezonas laukstrādnieku skaits pieaugs līdz 7700 personām jeb 7% no kopumā nodarbinātajiem, bet vēl nākamajos trīs gados legālo strādnieku īpatsvars jau būšot 20%. Ja 2018. gadā tiks konstatēts, ka legāli nodarbināto skaits nesasniedz šobrīd nospraustos mērķus, tiks lemts par IIN atvieglojumu atcelšanu.


Peļņa ierobežota


Līdz ar samazināto IIN paredzēts, ka minimālais dienā par strādnieku iemaksājamais IIN būs 0,5 lati jeb 0,7 eiro.


Kaut arī par sezonas strādniekiem likums atzīst tos, kas nodarbināti laikā no 1. aprīļa līdz 30. novembrim, viens cilvēks vienas sezonas laikā nedrīkstēs strādāt vairāk par 65 dienām. Ierobežota ir arī šajās dienās saņemamā peļņa, kurai piemērojami IIN atvieglojumi, – 3000 eiro.


Ja sezonas darbos nodarbinātā ienākumu kopsumma mēnesī pārsniegs 50 latu jeb 70 eiro, 90% nomaksātā IIN tiks ieskaitīti valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kontā, bet 10% iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadales kontā.


Lai atvieglotu administratīvo slogu, Lauku atbalsta dienestā būs izveidota informācijas sistēma, kurā reģistrējušies komersanti varēs reģistrēt savus sezonas darbiniekus, nostrādāto dienu skaitu un peļņu, bet sistēma aprēķinās valstij nomaksājamo nodokli.


Savukārt reizi mēnesī nozares uz-ņēmumam Valsts ieņē-mumu dienestā (VID) būs jāiesniedz ziņojums par pārskata mēnesī sezonas darbos nodarbinātajām personām, to ienākumu un aprēķināto sezonas ienākuma nodokli.


Lai likuma par IIN grozījumi stātos spēkā, tie pēc apstiprināšanas valdībā vēl būs jāpieņem Saeimā.


***


Viedokļi


Māra RUDZĀTE, Latvijas Augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētāja:


– Mēs ceram, ka mūsu problēmas šādi tiks atrisinātas vismaz daļēji. Un tā galu galā ir mūsu iniciatīva, kas ilgst četrus gadus. Esmu aprunājusies ar visiem biedriem, un esam secinājuši, ka tas būs izdevīgi gan valstij, gan uzņēmējiem. Būs vieglāk uzskaitīt arī ražas, jo, apgūstot Eiropas Savienības līdzekļus, mums arī jāatskaitās par izdarīto, bet bez legāliem strādniekiem ir grūti uzrādīt patieso ražu. Mēs zinām, ka šādi atvieglojumi ir visās valstīs, arī mūsu lielākajiem konkurentiem Polijā. Domāju, ka uz produktu cenām šie atvieglojumi neatspoguļosies.


Gundega SAUŠKINA, Dzērveņu audzētāju apvienības pārstāve:


– Par šo problēmu ar valdību runājam jau četrus gadus, un Zemkopības ministrijā tas visu laiku tika atlikts. Tikai šis Finanšu ministrijas sastāvs sāka ar mums runāties. Mums tas ir aktuāli, jo, pēc statistikas, tieši sezonas ražas novākšanas strādnieku vidū ir vislielākā ēnu ekonomika. To saskatīja arī Finanšu ministrija. Tas notiek, jo nodokļu slogs ir milzīgs, bet Lietuvā, piemēram, sezonas strādniekiem vispār nodokļi nav jāmaksā. Tādēļ šie atvieglojumi mums ir izdevīgi, lai mazinātu konkurenci ar poļiem un mums būtu iespēja godīgi maksāt vismaz to, ko spējam samaksāt. Tad mēs varēsim neslēpties un neuztraukties par iespējamajām pārbaudēm, jo pārbaudes visvairāk skar tos, kas cenšas nodarbināt legālu darbaspēku. Gribētos jau, lai tas IIN atvieglojums būtu lielāks un cilvēkiem sezonā ļautu strādāt vismaz 90 dienu, jo mūsu, dzērveņu audzētāju, sezona ir garāka – mēs ražas novākšanu sākam pēdējie un arī beidzam pēdējie.


Andrejs BRŪVELIS, Smiltsērkšķu audzētāju apvienības pārstāvis:


– Domāju, ka nozarei šis būs atbalsts. Politiski var jau dažādi traktēt šo valdības soli, bet mums tas reāli palīdzēs. Smiltsērkšķu audzētājiem gan izdevīgāks ir mikrouzņēmuma modelis, jo lielākā daļa stādījumu nepārsniedz trīs hektārus un tos var novākt un apkopt mikrouzņēmumam atļautie pieci darbinieki, kuriem var maksāt līdz 500 latiem lielu algu, bet pašiem darbiniekiem jārūpējas par uzkrājumu pensijai, bet pats uzņēmums maksā 9% nodokli no peļņas. Tām retajām saimniecībām, kam ir par trim hektāriem lielāki stādījumi, tiem gan šie atvieglojumi noteikti palīdzēs.


Avots: nra.lv /Jānis Lasmanis


 

Padalies

laukudzive.lv © 2021 All Rights Reserved

Designed by WPSHOWER

Powered by WordPress