Mēģinot skrupulozi ievērot Eiropas priekšrakstus par segregācijas izskaušanu, sabiedrības integrētāji riskē aizbiedēt čigānus no pēdējās Latvijas skolas, kur viņi sastopami lielā skaitā.
Tiesībsargs pieprasa slēgt Ventspils vakara vidusskolas čigānu klases – izkaisīt tās pa citām skolām vai arī čigānu klasēs iekaisīt prāvu daudzumu citu tautību bērnu.
Latviešiem labpatīk uzskatīt, ka nav rasisti, tomēr čigānu priekšā durvis bieži tiek aizvērtas. Tālab nav brīnums, ka čigānu bērni drošāk jūtas sev līdzīgo vidē. Te viņus neapsaukā par mellajiem, čīčām, džauriem vai kvēpinātajiem. Un vismaz dažas pamatskolas klases viņi mācās. Ventspils vakarskolas čigānu jautājums šobrīd tiek diskutēts visaugstākajā līmenī. Tiesībsarga Jura Jansona ziņojums iesniegts Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Rudenī to skatīs atkārtoti, lai ļautu izklāstīt savus argumentus arī Ventspils Izglītības pārvaldei, kas iestājas pret čigānbērnu mehānisku izklīdināšanu. Komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece sola, ka pēkšņi un uzreiz nekas darīts netiks. Tomēr arī viņai šķiet, ka Ventspilī tiek piekopta etniskā segregācija: «Izskatās diskriminējoši.» Tāpat domā Kultūras ministrijas paspārnē strādājošie sabiedrības integrētāji. Deniss Kretalovs pirmajā Ventspils vakarskolas likvidēšanas braucienā devās vēl 2007. gadā un savas domas nav mainījis. «Vajag tajās klasēs ielikt dažus neromus – tas būs iekļaujoši!»
Te skolotāji saprot
Ventspils čigāni tik gudrus vārdus nepiesauc. Viņi vienkārši grib, lai viss paliek, kā ir, lai viņu bērniem paliek viņu vakarene. Grib tik ļoti, ka nesen pat sanāca lielā vecāku sapulcē – kurš māk rakstīt, tas uzrakstīja, ko domā. Kurš nemāk – pastāstīja. Te būtiski uzsvērt, ka pašvaldība neliek obligātā kārtā vest čigānu bērnus tieši uz šo skolu. Brīva izvēle, un tomēr divas trešdaļas no Ventspils čigāniem, kas vispār nolemj laist savus bērnus skolā, izvēlas šo mācību iestādi. Lūk, daži pamatojumi:
«Nu, kur tad citur ies? Te pieņem kā savējo, saprot. Nenorobežo, nebēg ar līkumu, ka čigāns.»
«Bērni kategoriski atsakās iet citur. Te nešķiro pēc tautības.»
«Bērniem bija sliktas latviešu valodas zināšanas. Šeit skolotāji saprot čigānu valodu.»
Pēdējais ir bieži piesaukts arguments – pedagogi pašmācības ceļā apguvuši vietējo čigānu dialektu un spēj sarunāties ar bērniem mazajās klasītēs. Kaut gan čigānu gadījumā klase nebūt nenorāda uz audzināmo vecumu un tikpat labi blakus solos var sēdēt bērni pat ar astoņu gadu starpību. Vispārizglītojošās skolās tas ir neiedomājami.
Problēmu nav, čigānu arī
Par Latvijas čigānu galvaspilsētu agrāk tika saukta Sabile. Atsevišķās čigānu klases vietējā vidusskolā jau sen likvidētas, kā to pieprasīja valsts institūcijas. Pašvaldības sociālā darbiniece Aina Āboliņa stāsta, ka tagad čigānu bērneļi iet vienās klasēs ar latviešiem un principā problēmu neesot. Tikai viena nelaime – lielākā daļa čigānu aizbraukuši, bet palikušajām ģimenēm bērni dzimst tikpat reti kā latviešiem. Izveidojusies paradoksāla situācija, ka tieši Ventspilī, kur čigānu mācīšana no «pareizās integrācijas» viedokļa notiek aplami, čigānu diaspora ir pie salīdzinoši labākas veselības. Zivju kombināts un mežs vecākiem dod darbu, bērni mācās. Šajā mācību gadā visā Latvijā skolās gāja 790 romu tautības bērnu. No viņiem 124 reģistrēti tieši Ventspilī. Lielā mērā šādi rādītāji sasniegti, pateicoties konkrētās skolas popularitātei. Taču tiesībsarga J. Jansona ieskatā, mācoties šķirti, starp romu un citu tautību bērniem līdz minimumam tiek samazināta savstarpējā komunikācija, socializācija un starpkultūru dialogs. «Atkārtoti aicinu novērst romu tautības bērnu koncentrēšanu atsevišķās klasēs, kas veido romu segregāciju un nav vērsts uz romu iekļaušanu sabiedrībā. Aicinu, veidojot klases, ievērot diskriminācijas aizliegumu un klasēs līdzvērtīgi ievietot dažādu tautību pārstāvjus,» tā vēstulē pašvaldībai raksta tiesībsargs.
Ja ūsas trešajā klasē
Arī vakarskolas direktore Ija Lasmane piekrīt, ka iekļaušana būtu ideālais nākotnes modelis. Diemžēl šobrīd var izrādīties, ka, slēdzot čigānu iemīto izglītības taku, līdz citām skolām daudzi čigānbērni vienkārši vairs neaizies. Ventspils čigāniem, tāpat kā sabilniekiem, nav savu ietekmīgu organizāciju. Ar politiķiem runā tautieši no citiem reģioniem. Piemēram, Anatolijs Berezovskis, un izpratnes atšķiras. Viņš tiesībsargam piekrīt – čigānu klases esot pretrunā ANO normām un tās jālikvidē. «Nevar 15 gadu vecs jaunietis iet vienā klasē ar mazajiem. Viņš būs trešajā klasē, bet viņam jau ūsas augs, un viņš skolotājā iemīlēsies!» Bet, vai nepastāv risks, ka pēc šādas klases izformēšanas čigāns citā skolā vairs neies? Berezovskis piekrīt: «Varbūt arī neies.» Tas būšot atkarīgs no pašiem čigāniem un latviešu sabiedrības attieksmes. Bet pagaidām attieksme esot slikta. A. Berezovskim esot divas augstākās izglītības, taču kāroto darbu valsts pārvaldē tā arī nav izdevies iegūt. Tas gan nepavisam nav tas, par ko šobrīd satraucas Ventspils čigāni.
Avots: nra.lv /Imants Vīksne
