Tiesu izpildītāju institūts Latvijā – augsne korupcijai?



Šī gada 7.maijā tieslietu ministra pienākumu izpildītājs Guntis Belēvičs pieņēma lēmumu atcelt no amata zvērinātu tiesu izpildītāju Ritu Granti un šis nebūt nav pirmais gadījums, kad sabiedrībai nākas aizdomāties par visa zvērinātu tiesu izpildītāju institūta darbību un tālāko nākotni.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs jau šī gada 8.aprīlī ierosināja disciplinārlietu pret Ritu Granti, ko Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju disciplinārlietu komisija skatīja 2015.gada 16.aprīļa sēdē. Komisija konstatēja vairākus zvērinātas tiesu izpildītājas pieļautos pārkāpumus, tostarp visu Vidzemes apgabaltiesas iecirkņa Nr.96 lietvedībā esošo izpildu lietu nenodošanu, vairāku izpildu lietu bez tiesiska pamatojuma pārsūtīšanu citam zvērinātas tiesu izpildītājas iecirknim, kā arī izpildu lietvedības izbeigšanu bez izpildes (kaut arī netika segts parāds Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijai) u.c.

Iepriekš minētā rezultātā, Ritai Grantei piemērots bargākais iespējamais sods – atcelšana no amata, ņemot vērā izdarītos pārkāpumus, kas saistīti ar kaitējuma nodarīšanu valsts un privātpersonu interesēm, kā arī zvērinātu tiesu izpildītāju institūta prestižam.

Jāatgādina, ka kopumā tieslietu sistēmā Grantes gadījums nav pirmais un tikai dažu mēnešu laikā publiskajā telpā izskanējuši vairāki līdzīgi gadījumi, tā, piemēram, pērn par pārkāpumiem no amata atcelta Liepājas tiesas tiesnese Sandra Briķe, Rīgas apgabaltiesas (RAT) tiesnese Iveta Bērziņa un daudzi citi, kas skaidri un gaiši norāda uz nesakārtotiem procesiem gan tiesnešu un zvērinātu tiesu izpildītāju vidū, gan tiesu sistēmā kopumā.

Pieļaujot šādu praksi, valsts riskē ne tikai ar starptautiskām tiesvedībām, bet nodara kaitējumu arī valsts reputācijai un šeit jāatzīmē, ka tiesu izpildītāju institūts Latvijā jau ilgstoši pakļauts kritikai - tiek pārmesta gan nepārskatāmā tiesu izpildītāju atalgojuma sistēma, gan atbildības trūkums par uzticētajiem naudas līdzekļiem, gan arī procesuālo normu neievērošana piedziņas procesā, kas rada auglīgu vidi korupcijai.

Šie biežie gadījumi rada simtiem jautājumu gan no sabiedrības, gan dažādu iestāžu puses, par galveno izvirzot drošības jautājumu, jo efektīvai un drošību garantējošai tiesu sistēmas darbībai jābūt svarīgai valsts prioritātei, taču tā vietā mēs saskaramies ar ziņām par korupciju, procesuālām nepilnībām, tiesnešu un tiesu izpildītāju godprātības trūkumu, kā rezultāta sabiedrības skats var nebūt pievērsts vis Temīdas svariem, bet gan tās kabatām.

Šādas greizas sistēmas pieļaušana rada negatīvas sekas ne tikai Latvijas ekonomikai, bet arī sabiedrībai kopumā, tāpēc tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs tiek aicināts rīkoties nekavējoties, izstrādājot atbildīgu valsts tiesību politiku un nodrošināt efektīvu tiesību aizsardzību Latvijā, nepieļaujot, ka tieslietu sistēmas amatpersonas izmanto savas pilnvaras, lai veiktu negodprātīgus darbus savtīgu interešu vadīti, bez nolūka panākt taisnīgu rezultātu.

Ja tieslietu sistēma netiks stiprināta pašos pamatos, tā var zaudēt sabiedrības uzticību Temīdas svariem neatgriezeniski. To pieļaut nedrīkstam.

 
Padalies

laukudzive.lv © 2020 All Rights Reserved

Designed by WPSHOWER

Powered by WordPress