Vai arī Latvijas iedzīvotājiem jābaidās no ērču pārnēsātās ērlihiozes?



Igauņu medijā «Postimees» minētā ērču pārnēsātā slimība anaplazmoze, kas tiek dēvēta arī par ērlihiozi, nav jauna slimība, un arī Latvijā tiek reģistrēta ik gadu, informē Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

2014. gadā, piemēram, Latvijā tika reģistrēti 13 ērlihiozes jeb anaplazmozes gadījumi (0,65% uz 100 000 iedzīvotājiem), 2015. gadā – 41 gadījums (2,06% uz 100 000 iedzīvotājiem.)

No 2016. gadā 1. janvāra līdz 27. jūnijam ziņots par 17 apstiprinātiem ērču encefalīta gadījumiem, 6 ērlihiozes un 74 Laimas slimības gadījumiem.

SPKC uzsver, ka šie dati ņemti no ērču monitoringa ietvaros savāktajām ērcēm vietās, kur saslimstība ar konkrēto slimību bijusi visaugstākā. Tajos nav iekļauts to inficēto ērču skaits, kas noņemtas no cilvēkiem

SPKC skaidro, ka ērces pārnēsā arī tādus mikroorganismus kā ērlihijas, kas var izraisīt saslimšanu ne tikai mājlopiem un suņiem, bet, kā pēdējos gados atklāts, arī cilvēkiem.

Daudzos gadījumos ērlihioze var noritēt vieglā formā, asimptomātiski un pāriet pati no sevis. Šai slimībai iespējami gripai līdzīgi simptomi - drudzis, galvassāpes un sāpes ķermenī, bet smagākos gadījumos arī nopietnākas sūdzības. Tāpēc šo simptomu gadījumā nekavējoties jāvēršas pie ārsta. Ērlihiozi ārstē ar antibiotikām. Pret šo slimību nav iespējama vakcinācija.

Pašlaik Latvijā ērču aktivitāte vairs nav tika augsta, kā pavasara pacēluma laikā, tomēr vidējais ērču blīvums saglabājas augsts un sastopamas arī ērču nepieaugušās stadijas, kas grūti pamanāmas.

Tādēļ, uzturoties dabā vai pat īslaicīgi iebrienot garā zālē, krūmājos, briksnājā, jāpielāgo apģērbs, lai pasargātu sevi no ērču piesūkšanās: bikšu gali jāieliek zeķēs, aprocēm un apkaklei jābūt cieši pieguļošai, blūze vai krekls jāieliek biksēs.

Sēņojot vai ogojot ieteicams arī valkāt cepuri vai lakatu. Ik pa brīdim jāapskata apģērbs, īpaši kājas, lai savlaicīgi ieraudzītu un notrauktu pa apģērbu rāpojošas ērces. Pēc uzturēšanās ārā jāpārliecinās, vai uz ķermeņa nav ērces, jāizsukā mati. Var lietot arī ērču atbaidīšanai domātos līdzekļus, apsmidzinot ar tiem apģērbu, tomēr tie nepasargās, ja apģērbs nebūs pareizi pielāgots un ērce varēs zem tā nokļūt.

SPKC dati liecina, ka 2014. un 2015. gadā novērots salīdzinoši zems saslimstības līmenis ar ērču encefalītu - attiecīgi 173 un 169 saslimšanas gadījumi (jeb 8,64 un 8,51 gadījums uz 100 000 iedzīvotājiem); nav reģistrēti arī letālie gadījumi. Salīdzinājumam – 2011. gadā tika reģistrēti 494 gadījumi (19,24 uz 100 000 iedzīvotājiem.).

2014. gadā tika reģistrēti 469 Laimas slimības gadījumi, un 2015. gadā – 495 (attiecīgi 23,43 un 24,92 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem). Salīdzinājumam – 2011. gadā tika reģistrēti 866 gadījumi (38,84 uz 100 000 iedzīvotājiem).

Jau ziņots, ka igauņu «Postimees.ee» šodien vēsta, ka jau ierasti zināmajām ērču pārnēsātajām slimībām - ērču encefalītam un laima slimībai, pievienojusies vēl viena bīstama slimība, kas konstatēta ērcēm Igaunijā.

Aptuveni 2% ērču pārnēsā arī anaplazmozi (jeb ērlihiozi), kas izraisa galvassāpes, muskuļu sāpes un vājumu.

Saskaņā ar Igaunijas Virusoloģijas institūta teikto, slimība ir ārstējama un nav tik bīstama, kā jau zināmais ērču encefalīts, vēsta Igaunijas medijs «Postimees».
Foto: Ragnhild Brosvik/ https://www.flickr.com/photos/nagamori/ https://creativecommons.org/licenses/by-nc/2.0/
Padalies

laukudzive.lv © 2020 All Rights Reserved

Designed by WPSHOWER

Powered by WordPress