Valsts aizdod, lai neatgūtu

Latvijas Valsts kase un citas iestādes bieži izmanto aizdošanas vārdu valsts naudas atdāvināšanai.

Latvijas valsts ir ne vien priekšzīmīga parādniece, kas savus parādus atdod, bet arī dāsna aizdevēja, kas naudu atpakaļ neprasa. Liela daļa valsts parāda ir ņemta tieši tādēļ, lai varētu naudu aizdot un atpakaļ nedabūt. Šādu dāsnumu var dēvēt gan shēmu valsts naudas izzagšanai, gan par ekonomikas stimulēšanu (sildīšanu) visu valsts iedzīvotāju interesēs.

Valsts kases atskaite rāda, ka tā pabeigusi 2013. gadu ar 7,77 miljardus eiro lieliem aizņēmumiem (noapaļots pārrēķins no latiem) un 3,31 miljardu eiro aktīviem, kas dalījās aptuveni uz pusēm: puse valsts aizdevumi, otra puse – naudas līdzekļu atlikumi. Reālais Latvijas parāds droši pārsniedz 10 miljardus eiro: uz miljardu velk gan Latvenergo parādi, gan Rīgas pašvaldības sarūpētais Dienvidu tilts. Ar šiem projektiem cenšas izlīdzināties Rīgas satiksme utt. – visas 119 Latvijas pašvaldības un tūkstošiem valsts un pašvaldību uzņēmumu (iestāžu, nodibinājumu) ir aizņēmušies un dažkārt arī aizdevuši. Pašvaldību kopējais afišētais parāds gada beigās sasniedza 918 miljonus eiro. Šo summu nedrīkst mehāniski pieskaitīt valsts parādam, jo 755 miljoni eiro no pašvaldību parādiem bija valsts aizdevumi. No otras puses, jāpieskaita būtu neafišētie parādi, bet tāpēc jau tie netiek afišēti, lai tie pēc iespējas ilgāk paliktu noslēpums.

Vēl viens valsts saistību uzņemšanās veids ir galvojumi, kuru summa gada beigās sasniegusi 663 miljonus eiro. Galvojumu summa pērnā gada laikā sarukusi, bet prieka no tā maz, jo Liepājas metalurgam (LM) izsniegto galvojumu nācās pārkvalificēt par uzņēmuma parādu valstij. Kā zināms, valsts samaksāja uzņēmuma vietā 73 miljonus eiro, kurus tagad drīkst piedzīt no maksātnespējīgā uzņēmuma, bet izskatās, ka 7,3 miljonu atgūšana 73 miljonu vietā jau būs panākums.

Gan Latvijas valsts aizņēmumu, gan aizdošanas bums sākās līdz ar 2008. gada ekonomisko krīzi. Valsts aizdevumu pirmo un vislielāko porciju paguva sagrābt Parex banka, kurai izsniegto aizdevumu un galvojumu summas maksimums sasniedza 1,2 miljardus latu, kas atbilda 1,7 miljardiem eiro. Tagad šī summa daļēji dzēsta, bet Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs nesen saņēma drosmi atzīt, ka 400–500 miljoni eiro tā arī paliks neatgūti.

Ar Parex izsniegtās naudas atgūšanu pašlaik nodarbojas valstij piederošā banka Citadele un finanšu institūcija Reverta. To pārstāvji piekrīt I. Rimšēviča izteiktajam vērtējumam un informē par savu iestāžu veikumu, lai valsts atgūtu kaut vai cerētās 2/3 no ieguldījuma Parex.

Citadele valstij atdevusi 245 miljonus eiro no valsts aizdevuma pamatsummas un vēl 41,5 miljonus eiro procentos, bet bankas atlikušās saistības pret valsti bijušas 174 miljoni eiro.

Reverta par 243 miljoniem eiro dzēsusi valsts galvojumus par Parex, atdevusi valstij 158 miljonus eiro pamatparāda un piemaksājusi 10,6 miljonus eiro procentos, bet 293,6 miljonu eiro saistības droši vien nāksies norakstīt.

Pēc Parex nāca Krājbanka, kurai valsts ļāva bankrotēt, bet izmaksāja kompensācijas bankas noguldītājiem. Bankas kreditoru pašreizējās prasības pret banku ir 700 miljoni eiro, no kuriem 470 miljonus prasa Noguldījumu garantiju fonds. Bankas administratora veikums ir 67 miljoni atgūtu eiro pagājušajā gadā.

Ilglaicīgs valsts izdevumu postenis ir valsts aviokompānijas airBaltic uzturēšana. 2011. gadā tika publiskoti dati, ka uzņēmuma kopējie zaudējumi no 2008. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 30. jūnijam bijuši 135 miljoni eiro (pārrēķins no latiem). Nākamā ziņa bija tāda, ka 2011. gads beidzies ar 119 miljonu eiro zaudējumiem un 2012. gads – ar 27 miljonu eiro zaudējumiem. Šos skaitļus nevar saskaitīt mehāniski, bet ar pārsimts miljoniem riskantā uzņēmumā iesaldētu eiro ir jārēķinās.

Apmēram līdzīgu zaudējumu summu bija sakrājusi valstij piederošā Hipotēku banka, kuras saistību problēma tika risināta ar valsts uzņēmuma daļēju reorganizāciju, daļēju izpārdošanu.

200 miljonu eiro parāda robežlīnijai pavisam tuvu ir LM. Līdzās Valsts kasei naudas prasītāju rindās ir Valsts ieņēmumu dienests un Liepājas pašvaldība, valstij piederošie uzņēmumi Latvenergo un Citadele.

Avots: nra.lv /Arnis Kluinis
Padalies

laukudzive.lv © 2020 All Rights Reserved

Designed by WPSHOWER

Powered by WordPress