Pirmdien, 18. martā, zemkopības ministre Laimdota Straujuma Briselē Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē uzsvēra, ka Zemkopības ministrija prioritātes lauksaimniecībā nav mainījusi un Latvijas galvenā interese joprojām ir tiešo maksājumu mērķtiecīga novirzīšana lauksaimnieciskās ražošanas atbalstīšanai, kas panākama, nodrošinot Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) vienlīdzīgu attieksmi pret visu ES dalībvalstu lauksaimniekiem un nodrošinot lauksaimniecisko darbību uz visas lauksaimniecībā izmantojamās zemes.
Latvijai ir būtiski, lai tiešos maksājumus lauksaimniekiem varētu maksāt pēc iespējas atšķirīgākus atkarībā no tā, vai lauksaimnieks nodarbojas tikai ar vides uzturēšanu labā stāvoklī, vai ražo lauksaimniecības produktus. Viena no iespējām ir nošķirt ekstensīvi apsaimniekotas pastāvīgās pļavas un ganības un pārējo lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Taču pagaidām prezidentūras piedāvājumā tas nav iekļauts.
„Ir jānošķir ekstensīvi apsaimniekotas pastāvīgās pļavas un ganības un pārējo lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Mums ir svarīgi, lai tuvākajās divās dienās Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē tiek atrasts risinājums, lai Latvijā līdz 20 procentiem no lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kas šobrīd netiek apstrādāta, varētu atgriezties ražošanā, un tiktu maksātsatbalsts ražojošiem aktīviem lauksaimniekiem,” Briselē uzsvēra zemkopības ministre Laimdota Straujuma.
Zemkopības ministre arī iebilda citu ES dalībvalstu vēlmei pagarināt cukura un piena ražošanas kvotu sistēmu. „Tādi ražošanu ierobežojoši instrumenti kā cukura un piena kvotas neveicina ilgtspējīgu orientāciju uz tirgu un konkurētspējas uzlabošanu. Tas norāda uz nepieciešamību pēc iespējas ātrāk atcelt cukura ražošanas kvotas un šajā jautājumā es pilnība atbalstu Eiropas Komisiju – cukura ražošanas kvotas jāatceļ, sākot ar 2015. gada 1. oktobri, kā to paredz šī brīža spēkā esošais regulējums, pretējā gadījumā ir nepieciešamas kompensācijas par būtiska tiesiskās paļāvības principa pārkāpšanu,” sacīja zemkopības ministre.
Šorīt zemkopības ministre Laimdota Straujuma tikās arī ar Eiropas Komisijas (EK) Veselības un patērētāju aizsardzības komisāru Toniju Borgu (Tonio Borg), panākot komisāra izpratni, ka turpmāk dzīvnieku atsevišķu infekcijas slimību apkarošanas pasākumi Latvijā notiks ar ES līdzfinansējumu,100 procentu apmērā nodrošinot vakcīnu iegādi un 50 procentu apmērā nodrošinot vakcīnu izplatīšanu ES pierobežā Latvijas teritorijā.
