Zemnieki neapzinās kūtsmēslu bīstamību

Traģiskais gadījums Jaunbērzē, kur, saindējoties ar mēslu izgarojumiem, saimniecībā gāja bojā četri cilvēki, apliecina, ka ne visi zemnieki apzinās sava darba bīstamību, un vēl jo mazāk – viņu strādnieki. Uzraugošās iestādes un lauksaimnieku organizācijas šobrīd domā par informācijas kampaņas organizēšanu.

Cits pēc cita Makleru kūtsmēslu starpkrātuves būdā iegāja četri cilvēki, kā tādā gāzes kamerā, un laukā viņus iznesa beigtus. Viens glābējs - kaimiņš - vēl šobrīd cīnās par savu dzīvību. Gāzu mākonis, kas veidojas mēslu rūgšanas procesā, ir letāls, ja telpai neļauj brīvi vēdināties - metāns, amonjaks, sērūdeņraži, bet skābekļa necik. Liktenīgā kļūda ir tā, ka mēslu starpkrātuvē nebija ierīkota ventilācija un telpa netika izvēdināta pirms sastrēgušā mēsluvada remontēšanas. To pat nebūtu iespējams izdarīt, jo vienīgās durvis bija ierīkotas no kūts puses. Kāda gan tur gaisa apmaiņa.

Trūkst zināšanu

Šo nelaimi varētu uzskatīt par vienu traģisku sakritību, ja vien līdzīga situācija nebūtu iespējama arī neskaitāmās citās lauku saimniecībās. Logu nav, ventilācijas spraugu nav un - pats galvenais - arī zināšanu nav.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra eksperts Dainis Arbidāns Neatkarīgajai stāsta, ka redzējis daudzus mēslu krātuvju projektus gan uz papīra, gan dabā, un tieši starpkrātuves allaž tiek izbūvētas aplami: «Jebkurai būvei vajag durvis, logus, ventilāciju, bet Latvijā es neesmu to redzējis - to vienkārši nav!» Jāpaskaidro, ka starpkrātuves tiek izmantotas šķidrmēslu pagaidu uzkrāšanai, jaukšanai un sasmalcināšanai, lai tālāk transportētu uz galvenajām glabāšanas krātuvēm pa spiedvadiem. Ir saimniecības, kur starpkrātuves ierīko vienkārši laukā līdzās kūtij zem dzelzsbetona paneļiem. Ja kāds sūknis vai caurule aizdambējas, pacel nost un remontē. Būcenī, kur jumts virs galvas, darboties ērtāk, taču arī bīstamība liela, ja telpā pieaug gāzu koncentrācija.

Tikai bez sērkociņa!

Visi riski detalizēti aprakstīti rokasgrāmatā Ieteikumi kūtsmēslu krātuvju būvniecībai: «Vairums no nelaimes gadījumiem ir notikuši tad, kad cilvēki iekāpj šķidrmēslu krātuvē vai starpkrātuvē, lai salabotu sūkni vai novērstu sistēmas darbības kļūmes. Šādi negadījumi var rasties, ja pēkšņi atsākas vircas plūsma vai arī krātuvē ir sakrājušās smacējošas (indīgas) gāzes. Bieži cieš vēl otrs cilvēks, kurš devies krātuvē, lai palīdzētu cietušajam. Tādēļ ir svarīgi sagatavoties glābšanas operācijai. Tas nozīmē, ka cilvēkam, kurš dodas krātuvē, ir jābūt drošības jostai, pie kuras pievienota stingri nostiepta virve. Klāt ir jābūt vēl vienam cilvēkam, kurš precīzi zina, ko darīt neparedzētā gadījumā.» Rokasgrāmata ir, bet no Makleru traģēdijas dalībniekiem to nebija lasījis neviens, un visi tajā apkopotie padomi pārkāpti.

Dainis Arbidāns bažījas, ka neizglītoti zemnieki pēc notikušā sāks darīt citas aplamības: «No Dieva puses lai tagad nesāk pārbaudīt skābekļa daudzumu ar sērkociņu vai svecīti.» Tas gāzu mākonis ir ne tikai indīgs ieelpojot, bet arī sprādzienbīstams.

Teorētiski katrā saimniecībā vajadzētu būt amatu aprakstiem, taču daudz kur cilvēki strādā nelegāli, bez jebkādiem papīriem un attiecīgi bez zināšanām darba drošībā. «Ja jau situācija ir tik slikta, jātaisa ārkārtas instruktāžas,» spriež eksperts Dainis Arbidāns.

Elpot vajag arī lopiem

Valsts darba inspekcijas cilvēki drīzumā patiešām plāno tikšanos ar Lauku atbalsta dienestu un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi. Šobrīd esot doma par semināru organizēšanu zemniekiem un drukātiem informatīviem materiāliem par kūtsmēslu krātuvēm. Iespējams, izdomās vēl kādus citus pasākumus, jo Jaunbērzes traģēdijas atkārtošanos nedrīkst pieļaut, bet augsne tam ir labu labā. 60 līdz 80% saimniecību Latvijā ir izbūvētas vides prasībām atbilstošas mēslu krātuves, un tās jāmāk pareizi un droši lietot.

Versijai, ka cilvēku nāvē Jaunbērzē vainojamas Eiropas Savienības vides prasības, gan īsti nav pamata. Tā uzskata Rietumkurzemes lielākais lauksaimnieks Kārlis Akums. Arī viņa govju saimniecībā ierīkota mūsdienīga kūtsmēslu savākšanas sistēma, tajā skaitā arī mēslu starpkrātuve, taču strādnieki nozvērināti, ka logiem, durvīm un visām spraugām šajā telpā vienmēr jābūt vaļā. Turklāt ventilācija ir būtiska ne vien cilvēku, bet arī pašu lopiņu drošībai.

Eksperts Dainis Arbidāns atminas, ka vienā no lielajām pagājušās desmitgades vētrām, kad lauksaimnieki vēl nebija apgādājušies ar elektrības ģeneratoriem, pat lielās saimniecībās dzīvnieki aizgāja bojā - cūkas, vistas. Tikai tāpēc, ka, pārtrūkstot elektrības piegādei, apstājās piespiedu ventilācija, un lopiņiem bija jāelpo pašu mēslu izgarojumi. Saimnieki nebija sapratuši, ka lopu glābšanai pietiktu ar kārtīgu caurvēju. Būtu vārtus atvēruši.
Foto: rogiro/ https://www.flickr.com/photos/riot/ https://creativecommons.org/licenses/by-nc-nd/2.0/
Padalies

laukudzive.lv © 2019 All Rights Reserved

Designed by WPSHOWER

Powered by WordPress