Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno no nākamā mācību gada atļaut skolotājiem, apgūstot 108 stundu maksas kursus, pasniegt arī citus mācību priekšmetus.
Tas ļaušot labāk izmantot esošos resursus: mācību iestādēm nevajadzēs meklēt uz dažām stundām pedagogus no citām skolām. Izglītības sistēmā strādājošie gan šaubās par šādas «ātrās» izglītības kvalitāti – it īpaši nepietuvinātu mācību priekšmetu gadījumā.
Pašlaik IZM darba grupa gatavo jaunus noteikumus par prasībām pedagogu izglītībai, profesionālajai kvalifikācijai un tās pilnveidei. «Tie noteiks, ka pedagogs, kuram ir kāda mācību priekšmeta skolotāja kvalifikācija, apgūstot cita mācību priekšmeta saturu un didaktiku 108 stundu B kursu programmā, iegūs tiesības mācīt šo priekšmetu. Tāpat ir paredzēts, ka pirmsskolā darbā ar bērniem līdz četru gadu vecumam drīkstēs strādāt speciālists ar augstāko pedagoģisko izglītību, kam pirmsskolas didaktika apgūta 72 stundu B kursu programmā,» par jauno noteikumu esenci informē IZM. Tos bija iecerēts pabeigt 1. decembrī, taču, visticamāk, ka tas notiks mēneša beigās.
Neredz vajadzību ierobežot
IZM Vispārējās izglītības nodaļas vecākais referents Aivars Opincāns skaidro, ka noteikumi neattieksies tikai uz pietuvinātiem mācību priekšmetiem, un pedagogs, apgūstot kursus, varēs mācīt jebkuru priekšmetu, piemēram, latviešu valodas skolotājs – ķīmiju. Šādi kursi ilgtu 108 stundas, kas atbilst vienai stundai nedēļā, augstākajā izglītībā studējot trīs semestrus. «Ja skolotājam savulaik padevušās dabaszinātnes un arī augstskola, kas rīkos šos kursus, apliecinās, ka šim cilvēkam var atļaut to darīt – kāpēc gan viņam to liegt?» spriež A. Opincāns.
Pašlaik augstskolās jau ir programmas, kuras studējošajiem piedāvā iegūt divu priekšmetu kvalifikāciju, ir arī tālmācības programmas pietuvinātu priekšmetu mācīšanai (tālmācības programmu gan vēl nav), tāpat ir iespēja sākumskolas skolotājiem, izejot mācības 72 stundu kursos, piemēram, pēc tam pasniegt svešvalodas 5.–6. klasēs. Taču tādu kursu, kas pēc 108 stundu apguves atļaus mācīt
izvēlēto priekšmetu, pašlaik nav, un IZM vēl vienošoties ar augstskolām par to rīkošanu. Vai tie notiks, atkarīgs arī no mācīties gribētāju skaita.
A. Opincāns pieļauj, ka, iespējams, šādu papildu izglītību varēs apgūt, neizejot kursus, bet gan nokārtojot noteiktus eksāmenus, tomēr, visticamāk, vairākums vēlēsies papildināt savas zināšanas arī kursos, nevis patstāvīgi studējot.
Šaubās par kvalitāti
Skolu direktori un pašvaldību izglītības nodaļu vadītāji atzīst, ka šāds IZM lēmums ir atbalstāms, jo skolām, īpaši laukos, bieži ir grūti atrast pedagogu, kas varētu mācīt dažas stundas nedēļā, piemēram, fiziku, ķīmiju. «Dažkārt vienam pedagogam, lai būtu slodze, jāapbraukā vai piecas skolas, tāpēc – ja viņš varētu mācīt arī ko citu, nebūtu jātērē laiks unnauda, mērojot garus ceļagabalus,» spriež Rīgas 28. vidusskolas direktors Guntars Jirgensons, piebilstot, ka pilsētās atrast speciālistus uz nepilnu slodzi ir vieglāk nekā laukos. «Lai gan jārēķinās ar to, ka darbu apvienotājam stundas jāsablīvē pāris dienās un citās dienās viņš nav uz vietas, tomēr labāk pieciest šīs neērtības, nevis kvalitātes trūkumu,» teic G. Jirgensons.
Gan viņš, gan citi aptaujātie neslēpj skepsi par viena pedagoga spēju mācīt nepietuvinātus priekšmetus, norādot, ka to kvalitatīvi spēs vien retais. Nav taču salīdzināmas tās zinības, kas gūtas vairākos gados un dažu mēnešu laikā. Kursi bez nopietnas kvalifikācijas tomēr ir par maz, tāpēc pedagogam jābūt gatavam daudz vēl papildus mācīties. Vaboles vidusskolas direktore Elita Skrupska uzskata, ka šāds variants ir pieļaujams pamatskolas mācību programmas ietvaros, taču ne vidusskolā. «Skaidrs, ka tā būs papildu atbildība skolu direktoriem, jo viņi skolā atbild par kopējo izglītības kvalitāti. Viena lieta, ja papildu kvalifikāciju šādi iegūst zināms pedagogs, bet otra, ja, atsaucoties uz vakanci, ierodas kāds ar šādu dokumentu. Noraidīt viņu taču nevarēšu,» atzīst E. Skrupska.
Atkal jāmaksā
Gulbenes novada pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītājs Arnis Šķēls norāda, ka straujais skolēnu samazinājums jau tagad liek skolām izdarīt korekcijas attiecībā uz pedagogu resursiem un slodzes nodrošināšanu. Iespējams, ka to varēs darīt arī šādā veidā. Viņu gan mulsinot, ka tas būs jādara par skolotāju pašu līdzekļiem. «Cik jau nav nācies pedagogiem tērēties! Piemēram, maģistra izglītību daudzi padomju laikā studējušie vēlāk ieguva, mācoties par maksu. Bet tad izrādījās, ka viņiem jau tā bija, ko tagad arī apliecina Akadēmiskās informācijas centrs,» teic A. Šķēls, piebilstot, ka šos kursus arī varēja apvienot ar Eiropas Savienības projektu, kas deva iespēju apgūt papildu kvalifikāciju. Diemžēl te nu atkal jāsecinot, ka viena roka nezina, ko otra dara.
Avots: nra.lv /Aisma Orupe
