Dagdas un Pasienes novadu mežos divām nomedītām mežacūkām konstatētais klasiskais cūku mēris lopkopjiem licis pastiprināt drošības pasākumus savās saimniecībās.
Savukārt Pārtikas veterinārais dienests (PVD) jau tuvākajā laikā noteiks zonas, uz kurām attieksies dzīvu mājas cūku, kā arī mājas un meža cūku gaļas un gaļas produktu tirdzniecības un pārvietošanas ierobežojumi. Tai skaitā iespējami arī eksporta ierobežojumi.
PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere Neatkarīgajai uzsver, ka klasiskais cūku mēris nav bīstams cilvēkiem. Par šo slimību jāuztraucas cūku audzētājiem. Tāpēc PVD aicina mājas cūku turētājus, it īpaši Latgales reģionā, sekot līdzi cūku veselības stāvoklim un nekavējoties informēt veterinārārstu, ja cūkas izskatās neveselas vai nobeidzas. «Ja apstiprināsies, ka cūkas saslimušas ar klasisko cūku mēri, saimniecībā tiks veikti slimības ierobežošanas pasākumi. Valsts cūku īpašniekam kompensēs nobeigušos vai slimības dēļ nokauto dzīvnieku, iznīcinātās barības un dezinfekcijas dēļ radušos zaudējumus,» atgādina I. Meistare.
PVD izlases veidā laboratoriski izmeklēs mājas cūkas Zaļesjes, Pasienes, Istras, Šķaunes, Bērziņu, Svariņu, Ķepovas, Robežnieku, Indras un Asūnes pagastu saimniecībās, pārliecināsies par to, kā saimniecībās tiek ievēroti biodrošības pasākumi un papildus informēs cūku turētājus par to, kā pasargāt dzīvniekus no saslimšanas. Tāpat PVD turpinās nomedīto mežacūku paraugu laboratorisko izmeklēšanu uz klasisko cūku mēri un Āfrikas cūku mēri.
PVD par konstatēto ir informējis arī Valsts meža dienestu. PVD aicina mežsargus un medniekus informēt PVD par mežā atrastām beigtām mežacūkām.
Klasiskais cūku mēris ir lipīga infekcijas slimība, ar kuru slimo kā meža, tā arī mājas cūkas. Slimības ierosinātāju uz novietni var pārnest ar piesārņotu barību, ūdeni, inventāru, apģērbu un transporta līdzekļiem, termiski neapstrādātām, cūkgaļu saturošām virtuves ēdienu atliekām. Pēdējo reizi Latvijā šī slimība tika konstatēta 1996. gadā.
Cūkas var saslimt ne tikai ar klasisko cūku mēri. Bīstamas ir arī citas infekcijas slimības, piemēram, Āfrikas cūku mēris, kas izplatās Krievijā un Ukrainā. Lai nepieļautu slimības ievazāšanu un pasargātu meža un mājas cūku populāciju no inficēšanās, Latvijā jau pērn ir ieviesti drošības pasākumi. Privātpersonām, kas ieceļo Latvijā no Krievijas, ir jārēķinās ar bagāžas kontroli, kuru veic muitas un robežsardzes darbinieki, un aizliegumu no Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas ievest Latvijas teritorijā gaļu un gaļas produktus.
PVD skaidro, ka Āfrikas cūku mēris ir ļoti lipīga mājas un meža cūku infekcijas slimība, kas rada milzīgus ekonomiskos zaudējumus cūkkopības industrijai, jo Āfrikas cūku mēris nav ārstējams un saslimšanas gadījumā ir jālikvidē viss ganāmpulks. Pret slimību nav izstrādāta arī vakcīna. Turklāt slimības uzliesmojuma gadījumā valstij tiek noteikti tirdzniecības ierobežojumi. Tā kā viens no infekcijas avotiem var būt mežacūkas, PVD Krievijas pierobežā nomedītās mežacūkas laboratoriski izmeklē ne tikai uz klasisko cūku mēri, bet arī Āfrikas cūku mēri. Līdz šim šī slimība Latvijā nomedītajām mežacūkām vai mājas cūkām nav konstatēta.
Pirms diviem gadiem Latvijā Talsu novada Ķūļciema saimniecībā Avoti M tika konstatēta bruceloze, kuras dēļ nācās likvidēt visu ganāmpulku – veselos dzīvniekus nodeva pārstrādei, bet slimos likvidēja. Iespējams, arī pie šīs slimības uzliesmojuma bija vainīgas mežacūkas.
Āfrikas cūku mēris un klasiskais cūku mēris nav bīstams cilvēkiem, bet ar trihinelozi slimo gan dzīvnieki, gan cilvēki. Slimības ierosinātājs ir trihinella – parazitārais tārps. Parazītu pārnēsātāji lielākoties ir savvaļas dzīvnieki – mežacūkas, lapsas, vilki, jenotsuņi un eži, kā arī peles, žurkas un citi dzīvnieki.
Cilvēks ar trihinelozi saslimst, apēdot termiski nepietiekami apstrādātu mājas cūkas un mežacūkas, bebru un gaļēdāju dzīvnieku gaļu, kā arī zirga gaļu vai gaļas izstrādājumus, kas satur dzīvotspējīgus trihinellu kāpurus. Tādēļ PVD iesaka gaļu iegādāties legālā tirdzniecības vietā – veikalā vai tirgū. «Mājās pašpatēriņam kautu cūkgaļu un nomedīto mežacūku gaļu pirms lietošanas uzturā, ieteicams vienmēr laboratoriski pārbaudīt. Lai cūkgaļa būtu droša lietošanai uzturā, pirms gatavošanas to ieteicams sagriezt nelielos gabaliņos, lai arī gaļas dziļākajos slāņos tiktu sasniegta trihinellu iznīcināšanai nepieciešamā temperatūra. Gaļas iekšējai temperatūrai termiskās apstrādes laikā jāsasniedz +77 °C un no brīža, kad šī temperatūra sasniegta, gaļa jāturpina karsēt vismaz divas stundas. Gaļas sālīšana, kūpināšana, žāvēšana vai gatavošana mikroviļņu krāsnī, pilnībā neiznīcina trihinellas!» uzsvēra I. Meistare.
Lai iegūtu datus par trihinelozes izplatību mežacūku populācijā, no 20. novembra līdz 31. decembrim mednieki PVD var iesniegt nomedīto mežacūku paraugus bezmaksas laboratoriskai izmeklēšanai uz trihinelozi. Kopumā plānots laboratoriski pārbaudīt 800 paraugus.
***
Infekcijas slimības
• Cūkas apdraud aptuveni 20 dažādu slimību.
• Pēdējo 10 gadu laikā Latvijā nav konstatētas bīstamās dzīvnieku infekciju slimības.
• 2004. gadā mājas cūkām Latvijā tika konstatēta trihineloze.
• 2010. gadā Latvijā cūkam tika konstatēta bruceloze.
Drošības pasākumi
• Lai pasargātu mājas cūkas no slimībām, ko pārnēsā meža cūkas, tajā skaitā klasiskā cūku mēra un Āfrikas cūku mēra, mājas cūkas jātur iekštelpās; nedrīkst pieļaut to kontaktu ar meža cūkām.
• Cūkām nedrīkst izbarot nomedīto meža cūku gaļas atliekas un virtuves atkritumus.
• Cūku novietnē nevajag ielaist nepiederošas personas vai arī jāparūpējas par vienreiz lietojamo apģērbu.
• Apģērbu, kas valkāts medībās, nedrīkst vilkt, dodoties apkopt cūkas.
• Pie ieejas novietnēs jāizvieto dezinfekcijas paklāji.
• Regulāri jāveic deratizācija.
***
VIEDOKLIS
Aivars Kokts, SIA Ulbroka direktors:
– Ja cūku klasiskais mēris būs konstatēts tikai mežacūkām, tad šis fakts cūkgaļas tirgu nekādi neietekmēs. Līdzīga situācija ir bijusi arī Vācijā, Itālijā un citās valstīs, kur šī slimība regulāri konstatēta mežacūkām. Taču, ja klasiskais cūku mēris uzliesmos kādā saimniecībā, tad gan varētu būt apdraudēts Latvijas dzīvo cūku eksports uz citām valstīm ar visām no tā izrietošajām sekām. Tāpēc tas mums, audzētājiem, liek būt vēl piesardzīgākiem un veikt papildu drošības pasākumus. Lielākā bīstamība ir nomedītie dzīvnieki, jo tie var būt infekcijas avots. Tāpat šo slimību ar apģērbu var pārnest mednieki. Tāpēc šobrīd jo īpaši svarīgi būtu, lai mednieki medījuma gaļu pārbaudītu laboratoriski, pirms to lieto uzturā. Krievijā Āfrikas cūku mēris lielākoties izplatās tieši šādā veidā – ar inficētiem pārtikas produktu atkritumiem. Mani visvairāk uztrauc tas, lai arī Latvijā pie medījuma atkritumiem netiktu putni, kas šos atkritumus varētu izplatīt tālāk, tai skaitā arī līdz kādai cūku fermai.
Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde
