Ilgi gaidītos, ilgi gatavotos un ilgi apspriestos grozījumus Pilsonības likumā Saeimas deputāti beidzot ir pieņēmuši, un likums atbilst mūsdienu situācijai. Grozījumi Pilsonības likumā stāsies spēkā 2013. gada 1. oktobrī.
To cilvēku skaits, kuri varētu pieprasīt un iegūt dubultpilsonību, pagaidām tiek minēts aptuveni, bet skaidrs arī, ka viņi nekavēsies rīkoties. Daudziem dubultpilsonība ir svarīga ne tikai patriotisku, bet arī pragmatisku iemeslu dēļ – piemēram, lai varētu strādāt. Neatkarīgā jau ir rakstījusi par Turcijā dzīvojošām sievietēm, kuras nevēlas atteikties no Latvijas pilsonības, bet šā iemesla dēļ nevar dabūt pastāvīgu darbu, ko savukārt nodrošinātu Turcijas pavalstniecība.
Vairāk iespēju, vairāk pilsoņu
Tagad likums nosaka, ka Latvijas pilsonība saglabājama arī pilsoņiem, kuri ir ieguvuši citas ES dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts vai arī Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts pilsonību. Tāpat dubultpilsonība varēs būt personai, kura
ieguvusi ārvalsts pilsonību, ar kuru Latvija noslēgusi līgumu par dubultpilsonības atzīšanu. Dubultpilsonība pieļaujama arī Austrālijas, Brazīlijas un Jaunzēlandes pilsoņiem.
Pasaules Brīvo latviešu apvienības pārstāvniecības vadītājs Jānis Andersons Neatkarīgajai saka – aplēses, ka dubultpilsonību vēlēsies nedaudz vairāk kā 23 000 latviešu pasaulē, ir vispieticīgākās. Informācija iegūta sarunās ar latviešu organizācijām pasaulē, bet viņš uzskata, ka iespējamo dubultpilsoņu skaits būs daudz lielāks. J. Andersons atzīst, ka motivācija iegūt dubultpilsonību ir ne tikai latviešiem, kuri strādā un dzīvo ārpus Latvijas, bet arī tiem, kuri pašlaik atrodas Latvijā un te piedzimuši viņu bērni. Tagad šie cilvēki būs divvalstu patrioti, pajoko J. Andersons, taču katrā jokā ir arī patiesība.
Viņš atgādina par Kanādas pilsoņa Kārļa Ata Brieža un Amerikas pilsones Diānas Laimas Briedes cīkstiņu ar Latvijas valsti par sava šeit dzimušā bērna reģistrēšanu par Latvijas pilsoni. Arī viņi nevēlas atteikties no savas mītneszemes pilsonības, bet vairākus gadus dzīvo un strādā Latvijā. Tagad likums dos iespēju Latvijas trimdiniekiem un viņu pēctečiem reģistrēties par Latvijas pilsoņiem.
Gaida arī nepilsoņu bērnus
Grozījumi likumā nosaka pilsonības piešķiršanu Latvijā dzimušu nepilsoņu bērniem un Latvijas pilsoņu bērniem, kuri dzimuši ārvalstīs.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs atzinis, ka izmainītais regulējums likumā ļauj paplašināt pilsoņu kopumu un ir vienkāršota procedūra nepilsoņu bērniem iegūt pilsonību – ja viens no vecākiem izsaka šādu gribu, tad, reģistrējot bērnu, viņu reģistrē arī pilsonībā. Skeptisks par nepilsoņu vēlmi izmantot šo likumā doto iespēju ir Jurijs Petropavlovskis – pirmais, kuram Latvijas valdība ir atteikusi uzņemšanu pilsonībā. Viņš uzsver, ka runā kā politiķis: «Primārais šajā problēmā ir tas, ka nevis nepilsoņiem vajag pilsonību, bet sabiedrības subetnizācija. Cilvēki nevar gadu desmitiem dzīvot ar pazemojuma un izslēgtības sajūtu. Cilvēki to, ka ir nepilsoņi, jau uztver ar lepnumu. Mums nav vajadzīga labestība vai filantropija. Ir par vēlu. Varbūt pirms pieciem gadiem to uztvertu ar cerību.»
Pētījums rāda, ka pilsonību nekāro
Kustība Nepilsoņu kongress paziņoja, ka vērsīsies pie Latvijas Valsts prezidenta Andra Bērziņa ar lūgumu neizsludināt Pilsonības likuma grozījumus. Kustības aktīvisti uzskata, ka līdz ar grozījumiem Pilsonības likumā ir ieviests jauns termins – valstsnācija. Tā aptver tikai latviešus un līvus un šķeļ sabiedrību. Nepilsoņu kongress vēlētos, lai Pilsonības likums risinātu nepilsoņu problēmu. Precīzāk, par 45 gadiem vecāku nepilsoņu problēmu, jo tādu ir 69 procenti no kopējā nepilsoņu skaita Latvijā. Viņiem esot ieviesti papildu naturalizācijas ierobežojumi.
Tomēr pētījums Par trešo valstu valstspiederīgo un Latvijas nepilsoņu viedokli par Latvijas pilsonību un iemesliem, kas veicina vai kavē pilsonības iegūšanu atklāj, ka nepilsoņi kādreiz ir apsvēruši Latvijas pilsonības iegūšanu, taču kaut kādu iemeslu dēļ no šīs domas īstenošanas atteikušies un ir pieraduši pie esošās situācijas. Viņi norādījuši, ka ikdienā neizjūt būtiskas neērtības saistībā ar to, ka nav Latvijas Republikas pilsoņi. Pētījuma mērķa grupa bija iespējamie Latvijas pilsonības pretendenti – trešo valstu pilsoņi, kuri legāli uzturas Latvijas teritorijā vairāk nekā piecus gadus un kuriem ir pastāvīga uzturēšanās atļauja, kā arī Latvijas nepilsoņi – personas, kurām ir tiesības iegūt Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā.
Avots: nra.lv /Antra Gabre
