Ugunsdzēsēju depo izkliede pa Latviju ir pārāk maza, esošie brūk kopā, pusei mašīnu būtu jādodas pēdējā gaitā uz metāllūžņu punktiem, naudas pietiek vien mazu algu maksāšanai: ir pat jābrīnās, ka, apkrāvies ar šādu problēmu bagāžu, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) uz trim ceturtdaļām izsaukumu ierodas laikus.
Atlikušajā ceturtdaļā ar uguni jāsāk cīnīties pašiem iedzīvotājiem, un zīmīgi, ka baltie plankumi ugunsdrošības pārklājuma kartē nav meklējami tikai kaut kur dziļajos laukos.
Pašlaik nenosegtas vietas ir gan pašā Rīgā – Pļavnieki, Mežciems, Imanta, gan Pierīgā – Mārupe, Garkalne, Ādaži. Te glābējus nākas gaidīt ilgāk, un labi, ja ķibele ir novēršama pašu spēkiem. Kādreiz Ādažos bija ugunsdzēsēju depo, bet nu jau gadus četrus kā likvidēts. Vecajā ēkā iemājojusi pašvaldības policija, un tā arī ir pirmā, kas cilvēkiem steidzas palīgā. Priekšnieka pienākumu izpildītājs Arturs Šmaukstulis stāsta, ka mazus ugunsgrēkus un citas ķibeles policisti novēršot pašu spēkiem. Taču ar dzīvībām gan lieki netiek riskēts. Pirms pāris nedēļām VUGD saņēma izsaukumu uz Lielo Baltezeru. Kāds suns, gribēdams pa taisno tikt pāri, bija ielūzis ledū un izmisīgi kulstījās stindzinošajā ūdenī. Ugunsdzēsēji uzreiz zvanīja Ādažu policistiem, tomēr tie nolēma sagaidīt profesionāļus ar ekipējumu. Ja ūdenī atrastos cilvēks, nez vai viņš tik ilgi spētu kulstīties. Uz Ādažiem glābēji brauc no Saulkrastiem vai Rīgas, un Neatkarīgā jau rakstīja par neseno gadījumu, kad turpat Ādažos netālu no vecā depo dega māja – ugunsdzēsēji atbrauca, kad vietējie cilvēki uguni jau bija apdzēsuši pašu spēkiem, tik jumts bija izkūpējis gaisā.
Piecās minūtēs puskilometrs
Ugunsdzēsēju savlaicīgu nokļūšanu līdz izsaukuma vietai traucē divi būtiski aspekti: ir par maz depo, un transports ir sliktā stāvoklī. Teorētiski ierašanās laiks Rīgā nedrīkst pārsniegt piecas minūtes, taču reāli vidējais ierašanās laiks pašlaik ir astoņas minūtes no zvana saņemšanas. Visur sastrēgumi. Nesen ugunsdzēsēji pētījuši savas pārvietošanās problēmas Rīgā. Uzņēmuši pārvietošanās laiku pašā pīķa stundā. No depo Matīsa un Tērbatas ielas stūrī līdz Čaka ielai ar ieslēgtām bākugunīm un sirēnām braukuši piecas minūtes. Pat pa vārtiem uzreiz nav varējuši tikt laukā, jo tramvajs priekšā. «Mums jau sen jābūt kaut kur ugunsgrēkā, bet nobraukts tikai puskilometrs,» situāciju apskaidro VUGD vecākais speciālists Nikolajs Golovčuks. Un ugunsgrēkiem ir tas nelāgais niķis, ka tie sākas vienlaikus ar sastrēgumiem – pēc pulksten 16. Tas nozīmē tikai to, ka ugunsdzēsējiem būtu jāizkliedējas pa pilsētu. Lai ikviena vieta atrastos tuvāk un būtu ātrāk sasniedzama.
Lēngaitas trauksme
Atšķirīgas ir ugunsdzēsēju pārvietošanās problēmas lauku apvidū. Arī tur ir par maz bāzes vietu un līdz notikuma vietai jābrauc arī 30 un vairāk kilometru. Tas it kā nešķiet daudz, taču jāņem vērā, ka pusi autoparka veido veci Zil un Kamaz markas dinozauri, kas pa labu ceļu pārvietojas ar 45 kilometriem stundā, pa sliktu – krietni lēnāk. VUGD operatīvais dežurants Andris Krots stāsta, ka diennaktī kaujas gatavībā dežurē 130 autocisternu. Bet ātri pabraukt spēj tikai 60, tās, kas iepirktas pēdējo piecu gadu laikā – pa šoseju var braukt ar operatīvajiem dienestiem atļautajiem 110 kilometriem stundā. Pārējās ir grabažas, kas rij degvielu un regulāri lūst. VUGD Ugunsgrēku dzēšanas un glābšanas darbu nodaļas priekšnieks Ivo Mežulis spriež, ka politiķi šīm problēmām nepievēršas, jo ugunsdzēsēji jau nesūdzas visu laiku. «Varbūt tiešām, ja tas zils salūst, nevajag to remontēt, bet norakstīt?» retoriski vaicā ugunsdzēsējs, labi zinot, ka ne nu norakstīs, ne nu kā. Ķīlēs tāpat kā līdz šim un brauks tāpat kā līdz šim, jo stratēģiska plāna, kur ņemt naudu glābšanas dienesta glābšanai, valstij pagaidām nav. Bet nauda ir vajadzīga pamatīga – gandrīz 200 miljoni veco depo sakārtošanai un jaunu uzbūvēšanai un vēl gandrīz tikpat – autoparkam un ekipējumam. Latvijas ugunsgrēku apkarošanas statistiku no apkaunojuma salīdzinājumā ar citām valstīm glābjot vienīgi mūsu ugunsdzēsēju drosme. Nav vairs daudz tādu valstu, kur glābēji dodas iekšā degošā mājā. Vairumā – tās tiek aplaistītas no ārpuses, bet tradicionāls glābšanas darbu rezultāts ir krāsmatas. Protams, tāpat ir arī Latvijā – ja līdz ugunsgrēkam glābēji brauc pusstundu un ilgāk.
Bet vienmēr gatavībā
Vidēji Latvijā dienā tiek reģistrēti 40 izsaukumu uz ugunsgrēkiem, dažādiem glābšanas darbiem un reizumis arī kaķu celšanu no kokiem. Jādodas arī uz maldinošiem izsaukumiem. Piemēram, pagājušajā mēnesī kāds vājredzīgs pilsonis sacēla kājās visus Rīgas posteņus, jo miglas vērpeti virs Rīgas pils viņš noturēja par ugunsgrēku. Nekavējoties tika izsludināta visaugstākā ugunsbīstamība – Vecrīga kā nekā. Glābējiem vienmēr ir jābūt kaujas gatavībā, pat tad, ja viņu apkalpes zonā īstu notikumu ir maz. Esot tādi posteņi Latvijā, kas gada laikā izbrauc tikai kādas pārdesmit reizes, taču viņiem tur ir jābūt. Ar bažām glābēji gaida kārtējo kūlas dedzināšanas sezonu. Tā kā oficiāli laukmales ar šo efektīvo metodi apkopt nedrīkst, dedzinātāji tā vietā, lai pieskatītu uguni, slapstās, un, ja kas noiet greizi – darbs atkal ir ugunsdzēsējiem. Taču laikā, kamēr viņi pieskata kārtējo kūlas degšanu, lai nenosviltu paša svilinātāja māja – tuvējais miests paliek neaizsargāts.
Pērnruden VUGD problēmu komplekts tika skatīts Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā. Toreiz secinātais ir spēkā joprojām. «Nauda vajadzīga, jo tās mašīnas ir fiziski jāiegādājas. Tas ir skaidrs,» konstatē komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis. Jābūvē arī jauni depo.
Taču pagaidām skaidrības par finansējuma avotu nav, un deputāti tā meklēšanu atlikuši uz maija beigām. Tad komisija dosies izbraukuma sēdē uz trim depo Vidzemē. Vienu labu, otru sliktu, un pie sarunu galda ar VUGD vadību sēdīsies Valmieras reģionālajā centrā.
***
UZZIŅAI
Ugunsdrošības absolūtais minimums
• Ugunsdzēšamais aparāts
• Dūmu detektors
• Iztīrīts skurstenis
• Ap māju nopļauta zāle.
• Ūdens ņemšanas vieta
• Labi kaimiņi
Avots: nra.lv /Imants Vīksne
