Jaunbūvējamās Eiropas sliežu platuma dzelzceļa trases "Rail Baltica" tuvumā atrodas piecas nelielas lopkopības saimniecības, vēsta pilnsabiedrība "RB Latvija".
Analizējot Lauksaimniecības datu centra aktuālāko informāciju, pētnieki izzinājuši, ka "Rail Baltica" trase pat vidējās lopkopju zemnieku saimniecības skars minimāli, jo 300 m koridorā ap trasi galvenokārt izvietojušās tikai piemājas saimniecības, kur tiek turēts pa govij vai dažām vistām, bet trase praktiski neskar lielfermas: šajā teritorijā ir tikai divas nelielas saimniecības, kurās tiek turētas ap 10 govju un divas fermas, kur lopu (govis) skaits sasniedz ap 30 un viena, kur aitu skaits pārsniedz 100. Turklāt jāatzīmē, ka šis ir maksimālais trases koridora pētāmais platums, jo, kā zināms, 2015. gada beigās būs zināms izvēlētais trases variants un dzelzceļa nodalījuma josla (40-60 m plata norobežota josla) un šim variantam tiks izveidots precīzs saraksts ar skartajiem īpašumiem atsavināšanas procesam. Tāpēc realitātē trase var skart vēl mazāk zemnieku saimniecību, vēsta "Rail Baltica" pētnieki.
Vides pārraudzības valsts birojs (VPVB) pēc sākotnējās sabiedriskās apspriešanas izstrādāja IVN programmu, kas ietver arī sākotnējās sabiedriskās apspriešanas rezultātā fiksētos izpētes uzdevumus. Darba uzdevums dots vairāk nekā 50 ekspertiem, kuri līdz augustam vērtēs paredzētās darbības ietekmi uz vidi, ainavu un bioloģisko daudzveidību, kultūrvēsturiskiem pieminekļiem un kultūras mantojumu, cilvēka drošību un veselību un dzīves kvalitāti (trokšņi, vibrācijas, piesārņojums u.c.), kā arī citus aspektus, kas iekļauti IVN programmā.
VPVB izdotajā programmā ietekmes uz vidi novērtējumam Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas "Rail Baltica" būvniecībai apkopotie vairāk nekā 600 iedzīvotāju, kā arī juridisko personu un valsts un pašvaldību institūciju priekšlikumi, kas tika saņemti sākotnējās sabiedriskās apspriešanas laikā, kas notika no 13. februāra līdz 15. martam 15 pašvaldībās, kuras skar "Rail Baltica" trase.
Kā nozīmīgāko darbu objektu griezumā, programma min IVN veikšanu valstu robežšķērsojuma posmiem, ūdensobjektu šķērsojumiem, pieslēgumu Rīgas pasažieru stacijai un starptautiskajai lidostai „Rīga”, plānotām dzelzceļa stacijām, tunelim, kravu un pasažieru termināļiem vai multimodālam centram (-iem), apkopes punktiem, depo u.c. Vienlaikus Birojs norāda, ka atsevišķos šīs programmas punktos prasības jau izvirzītas specifiski konkrēta (konkrētu) objektu griezumā. Tāpat kā būtisks jautājums izvirzīts darbs pie pastāvošo un papildus nepieciešamo kompensācijas mehānismu analīzes.
Jau ziņots, ka "Rail Baltica" projekts paredz jaunas 1435 mm jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu – Rīgu – Kauņu – Varšavu – Berlīni (un tālākā nākotnē pagarinot maršrutu līdz Venēcijai).
"Rail Baltica" trase 265 kilometru garumā stiepjas cauri Latvijai, skarot Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Baldones, Iecavas, Olaines, Mārupes, Bauskas novadu un Rīgas pilsētas pašvaldību teritoriju.
