Zemkopības ministre skaidros Latvijas nostāju par KLP reformu ES prezidējošajai valstij

Zemkopības ministre Laimdota Straujuma 3. un 4. maijā dosies vizītē uz Kipru, kas 2012. gada otrajā pusgadā būs Eiropas Savienības (ES) prezidējošā valsts.


Straujuma tiksies ar Kipras lauksaimniecības, dabas resursu un vides ministru Sofokli Aetrarisu, lai skaidrotu Latvijas prasības jautājumā par tiešajiem maksājumiem ES nākamajā plānošanas periodā no 2014. līdz 2020. gadam un ES kopējās lauksaimniecības politikas nākotni, informē ZM preses nodaļa.


Kā zināms, Latvija ir ieinteresēta pēc iespējas tālākā ES kopējās lauksaimniecības vienkāršošanā, kas dotu iespēju efektīvāk izmantot ES un valsts atbalstu lauksaimniekiem un paātrinātu šās nozares attīstību Latvijā. Tiekoties ar Kipras kolēģi, zemkopības ministre Laimdota Straujuma arī uzsvērs, ka Kopējā lauksaimniecības politikā pēc 2013. gada ir jāstiprina Lauku attīstības politikas nozīmīgums, kā arī jāsaglabā tirgus regulēšanas instrumenti.


„Tā kā Kipra ir nākamā Eiropas Savienības prezidējošā valsts, ir svarīgi šīs valsts politiķiem skaidrot Latvijas prasības par taisnīgiem tiešajiem maksājumiem pēc 2013. gada ieviešanas nepieciešamību, jo patlaban lauksaimnieki nostādīti ļoti nevienlīdzīgos konkurences apstākļos attiecībā pret citu dalībvalstu lauksaimniekiem. Mēs uzskatām, ka ir nepieciešamas kardinālas izmaiņas tiešo maksājumu sistēmā un finansējuma sadalē starp dalībvalstīm. Tiešie maksājumi ir jāizlīdzina, paredzot, ka visas dalībvalstis saņem ap 80 procentus no Eiropas Savienības tiešmaksājumu vidējā līmeņa. Turklāt jaunajai tiešo maksājumu sistēmai ir jāstājas spēkā pēc iespējas ātrāk bez gariem pārejas periodiem – jau 2014. gadā,” skaidro zemkopības ministre Laimdota Straujuma.


Latvija arī iebilst pret obligātu ekoloģiskās jeb „zaļās” komponentes ieviešanu, tai paredzot 30 procentus no tiešo maksājumu apjoma. dalībvalstīm, kurām ir salīdzinoši zems tiešo maksājumu līmenis un līdz ar to arī zems ienākumu atbalsts. Latvija uzskata, ka nedrīkst uzspiest tik lielas papildu prasības saistībā ar vides uzlabošanu, dalībvalstīm ir jādod tiesības izvēlēties no konkrētiem zaļās komponentes lauksaimniecības prakses pasākumiem piemērotākos.


Avots: nra.lv

Padalies

laukudzive.lv © 2021 All Rights Reserved

Designed by WPSHOWER

Powered by WordPress