Īsziņu izmaksās diskriminē latviešu valodu

Sūtot garas īsziņas literāri pareizā latviešu valodā, telefona lietotājam jāmaksā dubultā un vairāk.


Kaut gan telekomunikāciju operatori apgalvo, ka šī kārtība esot tikpat sena, cik mobilie sakari, vairums cilvēku par to nav informēti. Turklāt apslēptais cenrādis netieši mudina uz latviešu valodas noplicināšanu.


Pārsniedzot 70 zīmju garumu, pietiek ar vienu diakritisko zīmi, lai teksts tiktu sadalīts divās īsziņās un maksa iekasēta kā par divām īsziņām. Savukārt ignorējot pareizrakstības likumus, vienā īsziņā iespējams satilpināt 160 simbolu.


Sarežģītāka sistēma


Tas tāpēc, ka latviešu alfabēta kodēšanā tiek izmatota sarežģītāka sistēma – Unicode (Universal MultipleOctet Coded Character Set). Turpretim tā sauktais latīņu standarts jeb GSM alfabēts ir vienkāršāks. Piemēram, latīņu burts z tiek aprakstīts ar skaitli 90, savukārt latviešu ž – ar krietni sarežģītāku kombināciju – EO17.


Uzņēmuma LMT Biznesa vadības dienesta direktors Vīgants Radziņš paskaidro: «Unicode kodējumā simbolu aprakstīšanai izmanto 16 bitus un katru simbolu aprakstošie kodi ir garāki. Līdz ar to īsziņas saturs aizpildās ātrāk.»


Operatori tomēr neuzskata, ka šī būtu problēma, kuras dēļ kaut kas maināms. Jaunākās paaudzes telefonos lietotājs var kontrolēt atlikušo zīmju skaitu nosūtāmajā īsziņā. Un esošo kārtību izmanto visā pasaulē. Arī kirilicu kodē Unicode standartā. Tātad krieviem tāpat kā latviešiem sms saziņā izdevīgāk ir izmantot latīņu alfabētu.


Teorētiskā ekskluzivitāte


Latvijas Telekomunikāciju asociācijas vadītājs Jānis Lelis atzīst, ka teorētiski varētu uzrakstīt arī tādu kodu, kas būtu ekskluzīvi piemērots latviešu valodai. Taču tad vispirms jārada klaviatūra ar latviešu alfabētu datoram. Lietotāju paradumu ziņā abi šie rīki ir cieši saistīti.


Kompānija Bite pārstāve Lita Grafa norāda uz vēl vienu problēmu: «Ja mēs izveidotu citu kodu un īsziņu sūtītu uz citu tīklu ārzemēs, otrā galā to nevarētu atkodēt.»


Pēc J. Leļa domām, īsziņu ietilpības jautājumu vispār nav vērts cilāt, jo arī 70 zīmes vienai īsziņas ir daudz: «Jo kas tad ir īsziņa? Tas ir īss ziņojums.»


Valodas noplicināšana


Tomēr citās domās ir valodas lietošanas eksperti. Pēc viņu domām, korektai latviešu valodai piemērotais ierobežojums netieši veicina valodas noplicināšanu. Latviešu valodas aģentūras lingviste Mairita Purviņa skaidro: «Vienai mazai zīmītei latviešu valodā ir būtiska satura nozīme. Kaza un kāzas nav viens un tas pats. Tas ir absurds, ka par dzimtās valodas lietošanu mums ir jāpiemaksā!»


Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāja Ina Druviete atzīst, ka šāda situācija nav pieļaujama: «Zinot, cik bieži cilvēki raksta īsziņas, tas noteikti atstāj iespaidu uz rakstību arī jebkurā citā vidē.» Īpaši tas attiecas uz jauno paaudzi. Tāpēc juridiskiem vai finansiāliem līdzekļiem, piemēram, dotāciju veidā esot jānodrošina korektas pareizrakstības veicināšana. Deputāte plāno konsultēties ar atbildīgo institūciju pārstāvjiem un meklēt konkrētus risinājumus.


Palielina tēriņus


Viena lieka īsziņa maksā tikai pāris santīmus, un to varētu uzskatīt par tādu kā individuālu artavu latviskuma kopšanā. Tomēr atsevišķās situācijās šī artava var izrādīties pārāk dārga. Piemēram, mobilajā mārketingā, kur vienlaikus uzrunājami daudzi lietotāji. Kompānijas Mobi Solution pārdošanas vadītājs Mārcis Jurisons stāsta, ka vidēji lielā reklāmas kampaņā uzrunā 10 000 tālruņu lietotāju, un tad īsziņu izsūtīšana pareizā latviešu valodā jau nopietni palielina tēriņus. Daudzi reklāmdevēji, arī lielas kompānijas, tāpēc izvēlas uzrunāt auditoriju, nelietojot garumzīmes un mīkstinājumus. «Tad nu kaķītis pārtop par kaciti,» vēsta firmas pārstāvis. Igaunijā īsziņas tiekot kodētas pēc tādiem pašiem standartiem kā Latvijā un nacionālais alfabēts izmaksā dārgāk. Tomēr atšķirībā no latviešu uzņēmējiem igauņi savus potenciālos klientus vienmēr uzrunājot gramatiski pareizā valodā.


Tomēr arī latviešiem valodas kultūra nav gluži vienaldzīga, to apliecina virtuālajā vidē nesen izplatītais uzsaukums: «Lietojiet, draugi, garumzīmes, jo minēts, mīnēts un minets nudien nav viens un tas pats!»


***


ĪSZIŅAS UZBŪVE


milaa vakarinas bus smorec skinkis un erks4ogu serbets. pec tam laizam ar ri4ukiem uz vecacjiem.


GSM standarts, 96 zīmes, 27 pareizrakstības kļūdas, teksts ietilpst 1 sms ziņā, cena 3 santīmi*


Mīļā! Vakariņās būs šmorēts šķiņķis un ērkšķogu šerbets. Pēc tam laižam ar ričukiem uz Vecāķiem.


Unicode standarts, 96 zīmes, pareizrakstības kļūdu nav, teksts ietilpst 2 sms ziņās, cena 6 santīmi


* cena ilustrē sms izmaksu dubultošanos.


Dažādu operatoru tarifi atšķiras


Avots: nra.lv /Imants Vīksne

Padalies

laukudzive.lv © 2024 All Rights Reserved

Designed by WPSHOWER

Powered by WordPress