Brīdina par ģenētiski modificētu sēklu

Bitenieku un lauksaimnieku atšķirīgās intereses novedušas pie brīdinājumiem par ģenētiski modificētu (ĢM) sēklu ievešanu Latvijā.


Kaut arī tas izskan kā signāls par iespējamiem riskiem, jāatceras, ka valstij aizvien nav tik daudz naudas, lai pilnvērtīgi pārbaudītu ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) klātbūtni.


Eiropas Komisija (EK) aizvadītajā nedēļā pieņēma lēmumu aizliegt lietot pesticīdus (neonikotinoīdus saturošus augu aizsardzības līdzekļus), kas ir viens no vaininiekiem bišu bojāejā. Bitenieki Briselē pat uzgavilēja, jo pēdējos gados pasaulē bišu skaits samazinās un viņi, protams, vēlas aizstāvēt savu biznesu. Taču konkrēto pesticīdu aizlieguma dēļ Latvijā varētu palielināties dažādu nelegālu augu aizsardzības līdzekļu lietošana un, iespējams, legāli un nelegāli tiktu ievestas arī ĢM kukurūzas un rapša sēklas, vēsta LETA, citējot Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta direktora vietnieci Ivetu Ozoliņu.


Pagaidām Latvijā vairāk bīstas no nelegālu augu aizsardzības līdzekļu lietošanas sekām nekā no ĢM sēklu ievešanas. Aizliedzot lietot neonikotinoīdus saturošos augu aizsardzības līdzekļus, EK nav piedāvājusi citu alternatīvu. Tāpēc, lai pasargātu rapsi no kaitēkļa spradža, zemniekiem būs biežāk un lielākos apmēros jālieto citi insekticīdi, un Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) izteicis bažas, ka, rapsi biežāk smidzinot ar citiem insekticīdiem, kaitēkļi kļūs arvien izturīgāki pret insekticīdiem un tos būs grūtāk iznīdēt. Līdzīgs precedents jau esot.


Par ĢM sēklu nelegālu izplatību pagaidām neviens lielu troksni neceļ. Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas vadītājs Māris Eiklons atgādina, ka Eiropā ir atļauts audzēt ĢM kartupeļus tikai cietes ražošanai, bet Latvijā tādus neaudzē. Savukārt kukurūza ir modificēta tā, lai aizsargātu pret kaitēkli, kurš Latvijā nedzīvo. Kāda jēga pirkt tādas sēklas, ja tās nav pret ko šeit aizsargāt? Turklāt ĢM sēklas ir dārgas.


Arī VAAD sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Ūdre atbildē Neatkarīgajai atzīst, ka šobrīd kukurūzu Latvijā audzē apmēram 12 000 hektāru platībā, visu sēklu ieved no ārzemēm, turklāt sēkla ir kodināta. «Vienīgie kaitēkļi, kas būtu kukurūzas sējumos jāierobežo, ir sprakšķu kāpuri, bet to postošo ietekmi var mazināt ar pareizu augu maiņu, tas ir, nesējot kukurūzu uzreiz pēc ilggadīgā zālāja, tāpēc nav būtiskas vajadzības kukurūzu pasargāt no kaitēkļiem, izmantojot neonikotinoīdus,» skaidro D. Ūdre. Toties ĢM rapsis Eiropā tiek audzēts izmēģinājumu līmenī, un brīvā Eiropas tirgū neviena šķirne nav atļauta. Ja kāds vēlētos eksperimentēt ar Frankenšteina rapsi Latvijā, tad atļauju iegūšana būtu ļoti sarežģīta. Un šī iemesla dēļ – diez vai pievilcīga.


Pērn, kad PVD pārbaudīja rapsi, tajā ĢMO netika atklāti. Pārbaude tika veikta pēc tam, kad Lietuvas Valsts augu aizsardzības dienesta speciālisti bija atklājuši Lietuvā audzētā kādā rapšu sēklu paraugā ĢM rapša piejaukuma pazīmes. M. Eiklons saka – pēc tam valsts atvēlēja naudu un Latvijā, galvenokārt pierobežā, tika pārbaudīti apmēram 30 rapša paraugi. Nevienā ĢMO netika atklāti. Tomēr Lietuvas piemērs liek uzmanīties – kaut kā taču ĢM rapsis tur nokļuva.


Bažām ir pamats arī tāpēc, ka VAAD šobrīd neveic sēklu novērošanu un analīzi tirdzniecības vietās. Agrāk pārbaudes notika. Arī PVD kontrolē ražu pēc novākšanas, ja tā paredzēta pārtikai, bet ne sēklas. Taču ĢMO kontroles programmai jau vairākus gadus naudas nav. Sēklu ievešanas kontroli no trešajām valstīm veic Sanitārā robežinspekcija, kurai ir jāizvērtē, no kurienes sēklas tiek ievestas, vai dokumenti atbilst prasībām. Neatkarīgā jau pērnā gada rudenī noskaidroja, ka analīzes par to, vai sēklas nesatur ĢMO piejaukumu, netiek veiktas.


Avots: nra.lv /Antra Gabre


 

Padalies

laukudzive.lv © 2020 All Rights Reserved

Designed by WPSHOWER

Powered by WordPress