Dzērājšoferus vairs neliks cietumā; būs citi sodi

Izstrādājot administratīvo pārkāpumu procesa likumu, Tieslietu ministrija uz neatgriešanos atvadījusies no ierastajiem administratīvajiem arestiem, kas par autotransporta vadīšanu reibumā pašreiz draud arī šoferiem.

Tā vietā izstrādāti trīs iespējamie risinājumi dzērājšoferu sodīšanai, arī šā pārkāpuma kriminalizēšana.

Pirmais dzērājšoferu sodīšanas variants paredz, ka par transporta vadīšanu alkohola vai citu apreibinošu vielu iespaidā palielinās sodus. Proti, tagad auto vadītājam, kura izelpā konstatēta 0,5–1 promile alkohola, var piemērot naudas sodu no 300 līdz 450 latiem, bet tiesību speciālisti to piedāvā palielināt līdz 500 latiem. Savukārt, ja alkohola koncentrācija izelpā pārsniedz 1,5 promiles, tad sodu par 200 latiem palielinātu līdz 1200 latu atzīmei.

Šis variants paredz arī pagarināt termiņu, kurā par dzeršanu sodītajam auto vadītājam būs liegts vadīt transportu. Pašlaik minimālais sods paredz tiesību atņemšanu līdz sešiem mēnešiem, bet maksimālais līdz četriem gadiem, bet vadīt transportu tiktu liegts līdz gadam, ja alkohola koncentrācija nepārsniedz 0,5 promiles, taču bargākais sods paredzētu tiesību atņemšanu uz pieciem gadiem.

Otrs ministrijas piedāvātais variants paredz, ka naudas soda apmērs un tiesību atņemšanas ilgums netiek palielināts, bet tiek paredzēti citi auto vadītāja ietekmēšanas līdzekļi.

Tieslietu ministrijas speciālisti uzsver, ka administratīvais arests kā sods bieži vien nesasniedz savu mērķi, jo nav vērsts uz pasākumu īstenošanu, kuri atturētu pārkāpēju no atkārtotu pārkāpumu izdarīšanas. Tādēļ kā preventīvais pasākums sodu sistēmā tiktu iekļauta, piemēram, sodītā šofera narkologa uzraudzība vai nosakot par pienākumu apmeklēt psihologa vadītus seansus.

Likumprojekta izstrādātāji gan atzīst, ka atsevišķu transportlīdzekļu vadītāju sociālās ietekmēšanas un informēšanas pasākumi nav risināmi administratīvo sodu sistēmas ietvaros.

Tādēļ apspriešanai piedāvāts arī trešais dzērājšoferu sodīšanas variants – kriminalizēt šo pārkāpumu, nosakot, ka par auto vadīšanu reibumā var sodīt ar brīvības atņemšanu no 15 diennaktīm līdz trim mēnešiem. Šādā gadījumā auto vadītājs varētu izmantot tiesības aizstāvēt savas intereses tiesā.

Likumprojekta izstrādātāji gan norāda, ka šāds dzērājšoferu sodīšanas risinājums padarītu sarežģītāku, laikietilpīgāku un dārgāku soda piemērošanas procesu, kā arī noslogotu tiesas un prokuratūru, kurai būtu jāuztur apsūdzība.

Tieslietu ministrijas Valststiesību departamenta administratīvo tiesību nodaļas vadītāja Anda Smiltēna, skaidrojot nepieciešamību atteikties no administratīvā aresta, norāda, ka arestu visbiežāk piemēro par pārkāpumiem, kuru cēloņi ir saistīti ar personas atkarību no narkotikām, alkohola vai personas atrašanos nelabvēlīgā sociālā vidē, bet arests nav sods, kas atrisinātu šādas sociālās problēmas.

«Barga administratīvā soda noteikšana sankcijā par pārkāpumu, kam pamatā kāda sociālā problēma, maldīgi un iluzori cīnās ar šo problēmu,» saka speciāliste. Viņa arī atgādina, ka katra administratīvā aresta diena nodokļu maksātājiem izmaksā 12–15 latus un, ņemot vērā, ka aresta laikā nekādi pāraudzināšanas darbi netiek veikti, šo naudu tērē neefektīvi.

Avots: nra.lv /Jānis Lasmanis

 
Padalies

laukudzive.lv © 2021 All Rights Reserved

Designed by WPSHOWER

Powered by WordPress