Eirolikums nav pēdējais bastions

Rīt Saeima galīgajā lasījumā balsos par Eiro ieviešanas likumu. Spēku samērs ļauj prognozēt, ka atbildīgais lēmums netiks izgāzts, taču svinēt uzvaru eiro virzītāji vēl nevar, jo opozīcija aplēš vairākas citas procedūras, kas varētu kavēt pievienošanos eirozonai.


No vienas puses, koalīcijas vadošais spēks, partija Vienotība, akcentē: jaunais likums skar eiro ieviešanas tehnisko, nevis konceptuālo pusi, tāpēc tas nebūtu jāuzskata par pēdējo bastionu lata aizstāšanas procedūrā. No otras – koalīcijā jau ilgstoši jūtama nervozitāte par to, lai šo likumu atbalstītu maksimāli plašāks deputātu skaits. Gan Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas vadītājs Einārs Cilinskis, gan Imants Parādnieks apliecināja, ka gala lēmumu nacionāļi pieņems šīsdienas frakcijas sēdē, taču nekādi pārsteigumi netiek solīti un apvienības balsojums būšot vienots. Arī neatkarīgo deputātu līderis Klāvs Olšteins bija pārliecināts, ka visi seši politiķi balsošot par Eiro ieviešanas likumu.


Tikmēr Saskaņas centra (SC) frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins Neatkarīgajai klāsta: kreisais flangs nevēlas rīt uzklausīt abstraktas makroekinomiskās aplēses, bet gan precīzus skaitļus – cik eiro ieviešana izmaksās, un kāds būs katra Latvijas iedzīvotāja ieguvums. Lai gan līdz šim kreisie konsekventi ir bijuši pret eiro ieviešanu, V. Agešins pagaidām nekomentēja rītdienas balsojumu, vien piebilzdams, ka frakcija šodien centīsies rast kopīgu viedokli, lai visi deputāti balsotu vienoti. Arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāve Iveta Grigule sarunā ar Neatkarīgo atzina – vairākums ZZS politiķu rīt, visticamāk, balsos pret jauno likumu. «Iespējams, kāds no kolēģiem vispār nebalsos, taču kopējā frakcijas nostāja ir noraidoša,» komentēja deputāte. I. Grigule arī norādīja, ka šodien frakcija spriedīs par alternatīviem mehānismiem, kas apturētu eiro ieviešanu. Kā jau ziņots, opozīcija draud, ka, pieņemot Eiro ieviešanas likumu, parlamentā tikšot vākti 34 deputātu paraksti, lai vērstos pie Valsts prezidenta ar lūgumu uz diviem mēnešiem atlikt šā dokumenta izsludināšanu, lai šajā laikā savāktu aptuveni 160 tūkstošus parakstu par referenduma rosināšanu. Kuluāros gan tiek spriests, ka referenduma iniciatīva ir politiski neērts solis, tāpēc nedz ZZS, nedz SC nevēlas būt šīs idejas virzītāji.


Savukārt Valsts prezidenta pārstāve Līga Krapāne Neatkarīgajai atgādināja, ka, pat saņemot 34 deputātu aicinājumu neizsludināt likumu, prezidentam tomēr ir tiesības šo lūgumu ignorēt. Jāpiebilst, ka Jaungada runā Andris Bērziņš skaidri lika noprast – viņaprāt, Latvijas nākotne nav iedomājama bez eiro.


Tikmēr aizkulisēs tiek spriests, ka, nevēloties uzņemties politiski neērtu iniciatīvu, partijas eiro izgāšanas mehānismu varētu pārlikt uz kādas sabiedriskās organizācijas pleciem. Viens no scenārijiem paredz, ka ikviens Latvijas iedzīvotājs, kura Satversmē nostiprinātās tiesības aizskar kāds Saeimas pieņemts likums, ir tiesīgs par šo jautājumu vērsties Satversmes tiesā. Savukārt otrs mehānisms nosaka, ka ikviena iniciatīvas grupa var vērsties pie Centrālās vēlēšanu komisijas ar jaunu likumprojektu, piemēram, par eiro ieviešanas pārcelšanu. Ja sagatavotais dokuments tiek atzīts par atbilstošu Satversmei, tad var sākt 30 tūkstošu parakstu vākšanu par attiecīgā likumprojekta iesniegšanu Saeimai.


To, ka sabiedrības vēlme iesaistīties lemšanā par eiro ir liela, apliecina arī socioloģiskie pētījumi un daudzas aktivitātes. Piemēram, rīt no rīta pie parlamenta pulcēsies antiglobālisti, kas mēģinās ietekmēt deputātus pirms atbildīgā balsojuma.


Avots: nra.lv /Ilze Zālīte


 

Padalies

laukudzive.lv © 2024 All Rights Reserved

Designed by WPSHOWER

Powered by WordPress