Pirms Jāņiem bijušais KNAB izmeklētājs Ruslans Balakleiskis nāca klajā ar skarbu savas bijušās priekšniecības kritiku, pārmetot tai politiskās neitralitātes trūkumu. KNAB vadītājs Jaroslavs Streļčenoks paziņoja, ka Balakleiskis tā cenšoties aizstāvēties un visi pārmetumi neatbilstot patiesībai.
Par to, kā KNAB izskatās no iekšpuses, kas patiesībā to vada, cik birojs ir politiski neitrāls, šī intervija ar Ruslanu Balakleiski.
– Vai jūs esat tas KNAB darbinieks, kas noplūdināja materiālus par Latvenergo lietu?
– Jā.
– Kāpēc?
– Es diezgan ilgi esmu strādājis KNAB, kopš 2008. gada. Pildot savus dienesta pienākumus, esmu novērojis vairākus iekšējos pārkāpumus. Kad mēģināju norādīt uz šiem pārkāpumiem atbildīgām biroja vadības amatpersonām, viņu atbilde allaž bija: «Man nav laika tagad nodarboties.» No tā secināju, ka viņiem nav laika pildīt savus tiešos pienākumus. Pēdējais piliens bija tad, kad KNAB vadība skaidroja, ka Latvenergo process novilcinājies tāpēc, ka joprojām tiek gaidītas atbildes uz tiesiskās palīdzības lūgumiem no ārzemēm. Tas nav un nevar būt iemesls lietas stiepšanai garumā. Jo tā informācija, kas tika iegūta kratīšanās, kas atrodas izņemtajos datoros, nav izanalizēta kopš 2010. gada vasaras. Šā gada aprīlī jau beidzās pirmstiesas izmeklēšanas termiņš. Tas tika pagarināts uz trim mēnešiem, bet esmu pārliecināts, ka arī tagad jūlijā to vēl pagarinās.
Tas nozīmē, ka maksimāli pieļaujamais termiņš beigsies rudenī. Līdz tam laikam lietai būtu jābūt nodotai tiesai vai atceltiem visiem mantu arestiem, atdotām visām izņemtajām mantām u.tml., citiem vārdiem, tas nozīmē lietas izgāšanu. Skaidrojums, ka lieta netiek nodota prokuratūrai un tiesai tikai tāpēc, ka tiek gaidītas tiesiskās palīdzības no ārzemēm, neiztur kritiku. Iemesli ir pavisam citi.
– Kādi?
– Kā jau minēju – tas, ka divu gadu laikā netika izanalizēta informācija, piemēram, tā, kas iegūta no izņemtajiem datoriem. Kā var runāt par pirmstiesas izmeklēšanas pabeigšanu, ja pirmās darbības, kas jādara pirmstiesas izmeklēšanā, nebija sāktas pat 2012. gada martā.
KNAB vadība nesaka sabiedrībai taisnību. Kāpēc tik ilgu laiku jāizmeklē? Turklāt strādā vesela izmeklēšanas un operatīvo darbinieku brigāde, un divu gadu laikā viņiem nebija laika sākt analizēt informāciju? Un, lai zinātu šo informāciju, nevajag tieši strādāt ar Latvenergo lietu, tāpēc ka mēs visi zinām, ka notiek informācijas apmaiņa starp iestādes darbiniekiem.
Cits iemesls ir tāds, ka KNAB darbinieki nav spējīgi orientēties uz galveno, bet procesu virza nevis izmeklētājs, bet operatīvie darbinieki, kuri pārsvarā neorientējas kriminālprocesuālajos aspektos, taktikā, pierādāmo apstākļu apjomā, neredz to vieglāko ceļu pierādījumu vākšanai u.tml.
Tas ir tikai viens piemērs no vienas lietas.
Gandrīz jebkura krimināllieta, kas atrodas KNAB lietvedībā, tiek izmeklēta Kriminālprocesa likumā maksimāli paredzētajā termiņā, izņemot gadījumus, kad lietu pārņem savā lietvedībā prokuratūra vai lietu vada prokurors, nevis KNAB komanda.
– Kāpēc tā notiek?
– KNAB visu laiku skaidro to ar lietu sarežģītību. Jā, šaubu nav, ka lietas ir sarežģītas, tās prasa ne tikai zināšanas kriminālprocesa jomā, bet arī būvniecības, valsts un pašvaldību iepirkumu, finanšu jomā. Bet vai tāpēc lietas jāizmeklē gadiem ilgi? Nesen KNAB vadītāja vietniece Juta Strīķe skaidroja, ka ārzemēs līdzīgas lietas izmeklē divus līdz četrus gadus. Tas esot normāli. Es domāju, ka nav normāli. Tā tiek maskēta nespēja orientēties uz svarīgāko. Tiek strādāts plašā sektorā pēc principa – ka tikai kaut ko pierādīt – atrast sīku mušiņu un paziņot, ka tā ir milzīga megamuša – tas ir KNAB vadības stils.
Lai Strīķe pastāsta konkrētus piemērus, kad lietas ārzemēs izmeklē četrus gadus. Es varu minēt piemēru, kad Šveices prokuratūra uzņēmuma Alstom amatpersonām uzrādīja apsūdzību par kukuļu došanu Latvijā un citās valstīs pēc gada, proti, pēc informācijas saņemšanas no Latvijas Šveices prokuratūra veica izmeklēšanu un gada laikā uzrādīja apsūdzību.
Četrus gadus izmeklē tādas lietas kā 2001. gada 11. septembra terora akti Ņujorkā. Taču tās lietas sarežģītību nevar salīdzināt ar Latvenergo lietu.
Tas ir kapacitātes trūkums. KNAB nav spējīgs orientēties uz galveno. To pierāda arī otrs piemērs, par ko esmu informējis gan Saeimas Nacionālās drošības komisiju, gan Ģenerālprokuratūru. KNAB lietvedībā ir viens materiāls – tā saucamā resoriskā pārbaude – kopš 2003. gada. Tas nozīmē, ka 2003. gadā KNAB saņēma kādu iesniegumu un joprojām pārbauda tajā minētos faktus.
Bijušais KNAB vadītājs Normunds Vilnītis gan ir uzlicis savu rezolūciju un neatļāvis pārbaudi turpināt, jo visi termiņi jau bija beigušies.
– Vai Vilnītis pareizi darīja, neatļaujot turpināt šo pārbaudi?
– Jā. Jo, ja KNAB veic resorisku pārbaudi deviņus gadus, tad cik ilgi notiks pirmstiesas izmeklēšana – 18 vai 27 gadus?
Un par tādiem gadījumiem neviens nerunā. Kāpēc? Tāpēc, ka šādi gadījumi grauj KNAB autoritāti sabiedrības acīs. Ne jau kāds cits grauj, bet pati KNAB vadība grauj savu autoritāti – domā, ka, ja netīrumi tiks saslaucīti zem paklāja, tad tos neviens neieraudzīs.
Trešais piemērs par pārkāpumiem: trijiem KNAB darbiniekiem ir viens seifs ar vienu atslēgu. Atbildīgais par seifu ir darbinieks, kas jau gadu ir pensijā. Tas parāda, kāda ir dokumentu un pierādījumu glabāšanas drošība. Nekāda. Par šiem pārkāpumiem norādīju attiecīgām KNAB amatpersonām. Reakcijas nebija nekādas.
Par KNAB izmeklētājiem pagājušā gada nogalē tika pieņemtas personas, kurām vispār nav pieredzes izmeklētāja darbā, kuras pirms tam nav redzējušas, kā izskatās krimināllieta. Tas ir pretrunā ar KNAB likumu, kurā noteikts, ka attiecīgos amatos drīkst strādāt personas ar attiecīgu pieredzi. KNAB nav izņēmums starp iestādēm, kurās darbā tiek pieņemti labi paziņas, draugi, neraugoties uz to, vai viņi ir profesionāļi.
Piektais piemērs. Ja kādi iedzīvotāji grib nopirkt kādus pārtikas produktus lētāk nekā veikalā, tad viņi ir laipni aicināti uz KNAB ēku...
Lai šos jautājumus sakārtotu, kādam bija jārīkojas.
– Tātad iznāk, ka jūs esat rīkojies, licis galvu uz bluķa, bet galva ir nocirsta – jūs esat atlaists no darba. Vai tas bija jūsu mērķis?
– Mans mērķis bija pievērst uzmanību trūkumiem un panākt, lai tie tiek novērsti.
Diemžēl tagad sanāk tā, ka viss, kas iepriekš un turpmāk būs iznests ārā no KNAB telpām, tiks pierakstīts man – visu vainu par noplūdēm no KNAB gribēs uzvelt man.
Nesen izskanēja Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Aināra Latkovska viedoklis, ka KNAB iekšējā drošība tikusi sagrauta ar iepriekšējā KNAB vadītāja Normunda Vilnīša rīcību. Es tā nedomāju. Dīvaini, ka to saka cilvēks, kurš ir tālu no reālā KNAB darba, kurš ikdienā nesaskaras ar šiem jautājumiem birojā. Kārtību ar iekšējo drošību neviens nav mēģinājis sakārtot, tajā skaitā pašreizējais priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks. Iekšējā drošība visos laikos ir bijusi tikai uz papīra. Tādas iekšējās drošības, kādai tai jābūt pēc definīcijas, KNAB nav bijis nekad, nevis kāds to sagrāva.
– Atgriezīsimies mazliet pie Latvenergo lietas. Sākotnēji taču sabiedrībai radās iespaids, ka KNAB ir atradis īstu ogu. Lai šovs būtu iespaidīgāks, Miķelsons tika vests saslēgts rokudzelžos pēc iespējas lielāku gabalu, lai to pagūtu labi nofilmēt. Kur palika KNAB entuziasms? Kāpēc atlaidās kampiens?
– Nevaru neko ne apstiprināt, ne noliegt, jo tas ir izmeklēšanas noslēpums par šā cilvēka procesuālo statusu. Bet, kā jau teicu, divus gadus nevar izanalizēt izņemto informāciju... Ko mēs te vispār varam gribēt?
– Bet kas tad īsti notiek – KNAB ir kā tāds sabiedrisko attiecību kantoris, kas ceļ troksni, pielāgojot savas darbības kādām politiskām norisēm? Bet, kad vēlēšanas vai kāda politiska saķeršanās vairs nav aktuāla, par krimināllietu aizmirst, izrādās, ka lietai nav pamata vai ka nekas nav izdarīts... Tāds iespaids rodas. Šī nav vienīgā tāda lieta.
– Sabiedrībā un presē nereti skan viedoklis, ka KNAB tiek izmantots kā politiskā spiediena instruments. Lai gan likumā ir nostiprināts, ka KNAB ir politiski neitrāls – tāpat kā policija, prokuratūra. Bet tas tā ir tikai likumā.
Katrai iestādei ir savs vadītājs – faktiskais vai nominālais, kurš vēlēšanu laikā atdod savu balsi par kādu no partijām. Viņam attiecībā pret kādu politisku spēku ir kādas simpātijas vai antipātijas. Un tad tāds cilvēks nevar būt neitrāls savā domāšanā, ja viņš atdod savu balsi kādam politiskam spēkam. Un tas, protams, ietekmē cilvēka uzvedību vadošā amatā, lēmumu pieņemšanu u.tml. Politiski neitrāla persona ir tāda persona, kas pret ikvienu politisku spēku izturas bezkaislīgi.
– Kā nodrošināt neitralitāti?
– Stiprināt iestādes pārraudzību un uzraudzību.
– Tolaik, kad Saeima mēģināja veikt nelielus grozījumus drošības iestāžu likumos, sacēlās milzīga brēka, referendums, krita valdība.
– Vajadzētu taču, lai vismaz formāli iestāde, kaut vai pieklājības pēc, uzvestos kā neitrāla. Bet KNAB priekšnieka vietnieka darba kabinetā pirms vēlēšanām karājās paštaisīts plakāts ar tekstu: «Spēks ir vienotībā!»
– Tad jau tur KNAB ir tāds, kā agrākos laikos bija, Ļeņina stūrītis, Āboltiņas stūrītis, Dombrovska stūrītis?
– Laikam. Bet tāds plakāts tiešām bija. Par kādu neitralitāti runājam? Protams, ka tagad Streļčenoka kungs humoristiski skaidro to visu citā aspektā, rādot publikai laboto plakātu. Bet nav vārdu...
– Kurš stāv pie stūres, kurš ir īstais KNAB vadītājs – vai Streļčenoks?
– Pie stūres stāv Juta Strīķe. Kāpēc agrāk bija konflikts birojā? Tāpēc, ka Normunds Vilnītis gribēja pārņemt biroja faktisko vadību. Pēc tam KNAB kolektīvs iesniedza gan prokuratūrai, gan Saeimai pārkāpumu sarakstu. Es arī iepazinos ar to sarakstu. Tur bija tādas absurdas lietas – apmēram tādā stilā, ka Vilnītis apmeklējis citu tualeti, ne to, kuru vajadzēja. Drošības policijā pat bija uzsākts kriminālprocess pret Vilnīti. Kas tagad notiek ar to procesu? Šķiet, ka izbeigts noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ. Un kas ar tiem pārkāpumiem, kāds rezultāts? Nekāds. Vilnītis zaudēja amatu. Atlaida cilvēku, kurš mēģināja aizvest biroju no viena politiskā spēka apkampieniem – viņu noēda ar visām ķidām.
Tāpat citi KNAB darbinieki, kas neatbalstīja Strīķi, vai nu pēc pašu vēlēšanās aizgāja no biroja, vai arī tika pazemināti amatos un spiesti aiziet projām, jo viņi ir mazākumā.
– Kāpēc Strīķi pameta cīņubiedrs Alvis Vilks?
– Kamēr vēl strādāju KNAB, biju dzirdējis no kolēģiem, ka Vilku aicinot darbā privātas kompānijas – kā labu speciālistu. Taču Vilks neejot projām tāpēc, ka morāli nevarot pamest KNAB, jo viņš esot cīnītājs pret korupciju.
– Tagad vairs necīnīsies.
– Nu protams, ka viņš ir aizgājis strādāt uz Latvijas Gaisa satiksmi tāpēc, ka tur lielāka alga un mierīgāka dzīve.
Savulaik Vilnītis Vilku atlaida, un Vilks nestrādāja aptuveni pusgadu. Kas mainījās KNAB darbā pa to laiku, kamēr Vilks nestrādāja? Nekas. Tāpēc Vilka aiziešanai ir maza nozīme. Nekas nemainīsies, jo kuģa kapteinis paliek uz komandtiltiņa.
Tāpēc jāstiprina KNAB uzraudzība un pārraudzība, nevis neatkarība. Manuprāt, ir vajadzīga šīs iestādes reorganizācija. To vada matriarhāts. Paskatieties – gandrīz visu nodaļu vadītājas ir sievietes. Tur tikai viens vai divi ir vīrieši.
Pilnu intervijas tekstu lasiet šodienas "Neatkarīgajā"
Avots: nra.lv /Māris Krautmanis
