Latvijas laukos dzimušam bērnam lielāks risks nomirt

Grūtnieču aprūpē pastāv būtiskas atšķirības starp lielajām pilsētām un novadiem, kas likumsakarīgi ietekmē arī perinatālo mirstību, secināts pētījumā Izglābsim 100 bērnus.


Sievietes, gaidot bērnu, nestājas uzskaitē, viņām nav pieejami izmeklējumi, kas noved pie tā, ka problēmas, kuru dēļ mazulis var neizdzīvot un nomirt vēl mātes vēderā, dzemdībās vai uzreiz pēc tām, netiek savlaikus atklātas un novērstas.


Perinatālais periods nozīmē laiku no 22. grūtniecības nedēļas līdz pat sestajai pēcdzemdību dienai. Šāda veida pētījums, lai noskaidrotu, kāpēc Latvijā ir augsta perinatālā mirstība, arī augstāka nekā Igaunijā un Lietuvā, mūsu valstī veikts pirmoreiz. Diemžēl tas apliecina, ka reģionos, kur ir sliktāka pakalpojumu pieejamība, būtiski palielinās perinatālās mirstības risks. Pētījumā pat atsevišķi pieminēts Saldus novads, kur uzrādās, ka iespējas nomirt bērnam no Saldus novada ir 4,16 reizes augstākas nekā bērniem no pārējās Latvijas. Jāpiebilst, ka pētījumā analizēti dati pēc mātes dzīvesvietas, nevis tā, kur bērns dzimis.


Kas notiek Saldū?


Rīgas Dzemdību nama galvenā neonatoloģe Ilze Kreicberga stāsta, ka pētījumā analizēti visi perinatālajā periodā notikušie bērnu nāves gadījumi 2010. gadā, balstoties uz medicīnisko dokumentāciju. 2010. gadā tie bija 8,2 gadījumi uz 1000 jaundzimušajiem jeb 157 bērni, Igaunijā – 5,8, Lietuvā – 6,5. Latvijā 2011. gadā šis rādītājs ir paaugstinājies līdz 9,3 gadījumiem. «Tie nav nepieļaujami augsti skaitļi, tomēr augsti, un mums jāatbild uz jautājumu – kāpēc,» saka I. Kreicberga. Noskaidrot mirstības cēloņus ir svarīgi, lai izglābtu mazās dzīvības.


Pētījumā secināts, ka novados perinatālā mirstība ir 1,41 reizi augstāka nekā lielajās pilsētās. Visaugstākā perinatālā mirstība 2010. gadā bijusi Kurzemē, rēķinot uz 1000 dzimušajiem, bet vismazākā – Rīgā (absolūtos skaitļos vislielākā mirstība ir Rīgā, jo galvaspilsētā notiek visvairāk dzemdību). Savukārt, analizējot vēl nedzimušo un tikko dzimušo bērnu mirstību pēc mātes dzīvesvietas, atklājas, ka vislielākā tā ir Saldus novadā. «Mēs nevēlējāmies izcelt varbūt vienu novadu, tomēr šie dati ir statistiski ticami,» atzina Rīgas Dzemdību nama galvenā ginekoloģe Dace Rezeberga. Ja vidēji valstī rādītājs ir 8,2, tad Saldū – 26. Te nav domātas dzemdības, jo Saldū nav pat slimnīcas.


Grūtnieces neuzrauga


Kā galvenās veselības problēmas, kuras grūtniecības laikā konstatētas mātei vai bērnam, ir vīrusu vai urīnceļu infekcijas, iedzimtas anomālijas, bet lielākajā skaitā gadījumu patoloģijas nav bijušas identificētas. Savukārt biežākais nāves cēlonis ir bērna neiznestība (21,3%). Visticamāk, tas saistīts ar nepietiekamu grūtniecības aprūpi – pētījuma dati atklāj, ka 32 procentos gadījumu sievietes ne reizi nebija veikušas ultrasonogrāfiju, bet 12 procentos gadījumu sievietes vispār nebija stājušās pirmsdzemdību aprūpē. «Perinatālo mirstību ietekmē mātes paradumi, piemēram, smēķēšana un alkohola lietošana ir būtisks risks, un to mēs redzam arī izpētītajās lietās, nozīme ir dzīves apstākļiem un izglītības līmenim,» norāda I. Kreicberga.


Bērnu ārsts Dzintars Mozgis savukārt uzsvēra, ka perinatālā mirstība ir saistīta ar sociālo situāciju, un parasti sekas ir jūtamas pāris gadus vēlāk, tāpēc šogad perinatālā mirstība būs vēl augstāka. «No zīdaiņu pēkšņās nāves sindroma šogad jau ir miruši tikpat daudz zīdaiņu, cik pērn visa gada laikā,» atzina ārsts.


Iezīmējas arī sociālās problēmas


Pētījuma ietvaros sagatavoti vairāki ieteikumi veselības aprūpes politikas veidotājiem, piemēram, ieviest perinatālās mirstības analīzes sistēmu, lai regulāri analizētu un uzlabotu veselības aprūpi. Tā kā pētījums uzrāda, ka ir problēmas ar veselības aprūpes pieejamību reģionos, aktuāls ir jautājums, kā nodrošināt, lai tur sievietēm un viņu bērniem ir tikpat laba aprūpe kā pilsētās dzīvojošiem. «Novados grūtnieču aprūpi var veikt ģimenes ārsts, taču jautājums – cik viņš ir kompetents, vajadzētu papildus izglītot. Ginekologi tiešām ir tikai pilsētās, taču ģimenes ārsts novadā zina sievieti, viņas ģimeni, kā var būt tā, ka sieviete nostaigā visu grūtniecības laiku un neviens nepainteresējas, vai viņa ir bijusi pie ārsta?» saka D. Rezeberga. Parādās sociālas problēmas – cilvēkiem nav naudas, kā tikt uz pilsētu, sabiedriskais transports nekursē. Daktere arī uzsvēra, ka pašlaik par grūtnieču aprūpi un dzemdībām valsts slimnīcām samaksā tikai 85 procentus no reālajām izmaksām. «Atbilde ir: nav pietiekami naudas veselībai. Tad kā lai mēs plānojam attīstību?»


Avots: nra.lv /Inga Paparde

Padalies

laukudzive.lv © 2020 All Rights Reserved

Designed by WPSHOWER

Powered by WordPress