Fotoradari strādā tikai Rīgas reģionā

Pēc divu nedēļu pārrunām Valsts policija noslēgusi pagaidu vienošanos ar VTraffic (pirms tam Vitronic Baltica un partneri) par fotoradaru darbības atjaunošanu. Iekārtas gan tiks izvietotas tikai Rīgā un tās reģionā, bet pārējā Latvijas teritorijā ātrumpārkāpējus pastiprināti kontrolēs Ceļu policija.


Pagaidu līgums beidzot tika noslēgts piektdien, 12. oktobrī, nosakot, ka fotoradari atsāk darboties 13. oktobrī pulksten 7. Līguma beigu termiņš – 31. decembris, informēja Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze PētersoneGodmane. Izlemts 20 radarus (pārējie esot apkopē) uzstādīt galvaspilsētā un tās reģionā, ņemot vērā, ka tieši tur visvairāk tiek fiksēti ātruma pārkāpumi un ceļu satiksmes negadījumi. Valsts policija (VP) iekārtu uzstādītājam dos rīkojumus, kurās vietās tās tieši izvietot, un to atrašanās būs redzama VP mājaslapā. Pagaidu līguma noteikumi nosaka, ka VTraffic saņem 35% no iekasētajām soda naudām, tāpat kā tas bija noteikts iepriekš, un nekāda papildu samaksa netiks piešķirta. Paredzētas arī soda sankcijas attiecībā uz radaru apsaimniekotāju – līgumu ar VTraffic var lauzt, 10 dienas iepriekš to brīdinot, vai arī tad, ja 7 dienu laikā nav novērsti trūkumi. Tāpat var uzlikt 200 latu sodu par, piemēram, patvaļīgi izvietotu radaru tur, kur tas nav saskaņots ar VP.


Tikmēr Iekšlietu ministrija turpinās sarunas ar Vācijas uzņēmumu Vitronic GmbH par radaru pirkšanas darījumu. To plānots noslēgt līdz 27. novembrim, bet atlikušajā laikā līdz 31. decembrim tiks nokārtotas visas formalitātes. Šis papildu laiks no līguma noslēgšanas līdz gada beigām plānots, lai tiktu nodrošināta radaru darbības nepārtrauktība. Šobrīd jau esot izvēlēts neatkarīgais auditors – uzņēmums Pricewaterhousecooper, kas novērtēs radarus. Tuvākajā laikā ar to tiks noslēgts līgums, paskaidroja valsts sekretāre, piebilstot, ka šī firma izvēlēta, jo tai bijis izdevīgākais piedāvājums.


Attiecībā uz VTraffic


I. PētersoneGodmane izteica cerību, ka nekādas tiesvedības nebūs, jo tai neesot nekāda pamata. Taču pilnībā izslēgt šādu iespēju nevarot.


***


Kā vērtējat to, ka radari atkal darbojas?


Arnis BLODONS, autoeksperts:


– Viens ir satiksmes drošība, otrs – tas viss, kas noticis ap to ieviešanu un kas notiek tālāk. Redzam, ka viss ripo tik uz priekšu, un gan jau vienošanās tiks noslēgta, un radari tiks nopirkti. Varas iestādes jūtas, kā labu darbu padarījušas: re, radari darbojas! Izraudzīti arī vērtētāji, gan tīri formāli, kas noteiks cenu. Tikmēr notiek konstruktīvas sarunas ar ražotāju, nevis neveiksmīgo uzstādītāju. Vainīgo nav! Kad to visu redzi, tīri vai rokas nolaižas – kā tiek izniekota nodokļu maksātāju nauda un kā tiek uzspļauts sabiedrības viedoklim.


Viesturs SILENIEKS, Latvijas riteņbraucēju apvienības valdes priekšsēdētājs:


– Šai lietai ir vairākas šķautnes. Tas, ka radari atkal darbojas, ir labi. Skaidrs, ka visā šajā situācijā atjaunot radarus varēja tikai šādi. Taču to, ka privātuzņēmējs domās tikai par naudas slaukšanu – tas bija jāsaprot jau ātrāk, tāpēc jau sākotnēji šo darbu vajadzēja uzņemties Valsts policijai, tad nebūtu šāda situācija. Lai arī VP noteikti nāksies pieņemt darbā papildu darbiniekus, tas būs ekonomiskāk nekā līdzšinējais variants. Skaidrs arī tas, ka uzņēmējs neko daudz nezaudē. Mulsina, ka vainīgā nav! Vaino VP priekšnieku Intu Ķuzi – ne jau viņš slēdza šo līgumu! Viņš tikai to saņēma mantojumā.


Pauls TIMROTS, autoeksperts:


– Nekas jau nemainīsies. Radarus izvietos Rīgā – skaidrs, lai varētu atkal nosmelt naudu. Jo liela daļa taču avāriju notiek arī citur, taču tur jau nav izdevīgi radarus likt. Par pārējo pat runāt negribas – to jau apliecina līdzšinējie notikumi un situācija.


Avots: nra.lv /Aisma Orupe


 

Padalies

laukudzive.lv © 2024 All Rights Reserved

Designed by WPSHOWER

Powered by WordPress