Jauniešus bez darba sēdinās skolas solā un dos kuponus mācībām

Kopš brīža, kad Eiropas Komisijas vadītājs Žozē Manuels Barrozu sūtīja trauksmes signālus astoņām Eiropas Savienības (ES) valstīm par augsto jauniešu bezdarbu, situācija Latvijā ir mainījusies.

Jauniešu bezdarbnieku kļuvis mazāk un samazinājies arī viņu īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā, Neatkarīgajai apgalvo Labklājības ministrijas speciālisti (LM). Tomēr saceltā trauksme ir nākusi tikai par labu, jo vismaz teorētiski panākta vienošanās, ko darīt ar jauniešiem bez darba un bez izglītības. Lielākais finansējums būs nepieciešams izglītības jomai, lai jauniešus, kuri jau beiguši skolu, bet nevar atrast darbu, pārkvalificētu. «Tas tomēr nav normāli, piekritīsiet man, ka tikko skolu beigušais atnāk uz nodarbinātības aģentūru un mēs viņu atkal mācām, iespējams, pavisam citā profesijā,» saka LM valsts sekretāre Ieva Jaunzeme.

Pēc Eurostat datiem, Latvijā ir viens no visaugstākajiem jauniešu bezdarba rādītājiem ES. Eiropas eksperti analizēja pērnā gada datus, un saskaņā ar tiem jauniešu bezdarbnieku sanācis pat 30 procenti no visu bezdarbnieku skaita. LM norāda, ka šogad reģistrēts 15 791 jaunietis bezdarbnieks, un tas esot 11,8 procenti.

I. Jaunzeme uzsver, ka tiem bezdarbniekiem, kuriem ir tikai 15 līdz 19 gadi, vispār nevajadzētu būt šādā uzskaitē, bet gan skolas solā, savukārt pārējiem, kuri ir beiguši skolas, ieguvuši pat profesiju, bezdarba situācija ir saistīta ar neveiksmīgu karjeras izvēli. 53 procentiem jauniešu bezdarbnieku nav nekādas profesijas, savukārt no jauniešiem bezdarbniekiem ar augstāko izglītību visvairāk bez darba palikuši speciālisti (sabiedrisko attiecību u.c.) un ekonomisti.

Līdzīgi kā pērn šogad vairāk nekā 15 000 jauniešu varēs piedalīties dažādos nodarbinātības pasākumos. LM Darba departamenta direktors Imants Lipskis stāsta, ka tam nepieciešamie līdzekļi – ap trīs miljoni latu – ir ieplānoti šāgada budžetā. Nauda jauniem pasākumiem, kurus plānots ieviest no šā gada otrās puses, arī ir atrasta, piemēram, jauniešu darbnīcām, kur 100 jaunieši pilotprojekta veidā varēs izmēģināt trīs profesionālās jomas kādā izglītības iestādē. Šim pasākumam nauda tiks pārdalīta Eiropas Sociālā fonda finansēto projektu ietvaros. Jaunieši saņems stipendijas. Vairāk nekā pērn jauniešiem piešķirs kuponus mācībām.

Rīcības grupa jauniešu bezdarba līmeņa mazināšanai bija izveidota ar Ministru prezidenta rīkojumu. Viens no tās secinājumiem ir cieši saistīts ar izglītības sistēmu – LM sadarbībā ar Izglītības ministriju jauniešus, kuri ir bez profesijas un ir pametuši skolu, centīsies atgriezt izglītības sistēmā. Kā reāls projekts iezīmējas darba tirgum nepieciešamās profesionālās izglītības kvalifikācijas ieguves nodrošināšana, ko varētu nodrošināt profesionālās skolas. «Kāpēc šīs skolas, kurās Eiropa iegulda naudu attīstībai, nevarētu atvērt durvis jauniešiem bezdarbniekiem?» vaicā I. Jaunzeme. Viņa ir apņēmusies darīt visu, lai tā notiktu, un vispirms noskaidrot šķēršļus, kāpēc skolas to nedara. Tam tiks meklēts arī papildu finansējums. «Ja mēs skatāmies jauniešu bezdarbnieku vecumu un izglītības līmeni, divas trešdaļas bezdarbnieku vajadzētu mācīties no jauna skolā,» secina arī I. Lipskis.

Avots: nra.lv /Inga Paparde
Padalies

laukudzive.lv © 2021 All Rights Reserved

Designed by WPSHOWER

Powered by WordPress