Jau daudzus gadus tikai aptuveni piektā daļa latviešu apprecas ar citu tautību pārstāvjiem, un šo proporciju nav spējuši ietekmēt nekādi nacionālā jautājuma satricinājumi.
Interesantāka aina atklājas, pētot latviešu līgavaiņu noslēgtās laulības vairs ne ar citas tautības, bet ar citu valstu pilsonēm. Kopš 1997. gada, kad 21,2 procenti no visiem togad apprecējušamies Latvijas pilsoņiem par sievu apņēma citas valsts pilsones, 2010. gadā šādu līgavaiņu skaits saruka līdz 8,7 procentiem. Tas ir otrs zemākais rādītājs 14 gadu periodā.
Toties Latvijas pilsones ar citu valstu pilsoņiem gredzenus mijušas gandrīz skaitliski nemainīgi – tikpat daudz kā 1997., tā arī 2010. gadā.
Savukārt etniski jaukto laulību statistika liecina, ka pēdējos trijos gados apmēram 20 procenti gan latviešu līgavaiņu, gan līgavu izvēlas citas tautības partneri. Līdzīgi, statistikas datiem mainoties vien pāris procentu robežās, latvieši precējušies jau kopš 2000. gada.
Arī krieviem, baltkrieviem, ukraiņiem, poļiem un citu tautību iedzīvotājiem situācija Latvijas laulību tirgū ir bijusi prognozējami stabila un, visticamāk, tāda arī saglabāsies – krievu līgavaiņi un līgavas ar citas tautības partneri laulības ostā stūrē vismaz 40 procentos no kopējā laulību skaita, bet pārējās valstī dzīvojošās minoritātes – vēl biežāk.
Latvijas Universitātes profesors, demogrāfs Pēteris Zvidriņš skaidro, ka otrās pusītes izvēli var ietekmēt dažādi fakti. Ja kādā apdzīvotā vietā kandidātu laulību tirgū nav tik daudz, ka varētu pļaut ar izkapti, tad jāprec tas, kas ir. Piemēram, izteikti latviskā miestā cittautietis potenciālo savas tautības dzīvesbiedru var tā arī nesagaidīt.
Vēl cits faktors ir partnera vecums, kas arī var ietekmēt jaukto laulību statistiku. «Jo lielāks etnoss, jo lielākas izredzes stāties laulībā ar savas tautības partneri. Latvieši no etniskā viedokļa ir par endogēno laulību, bet citas minoritātes – par heterogēno laulību,» rezumē P. Zvidriņš.
Latvijā ar tās multietnisko sabiedrību un augsto jaukto laulību īpatsvaru ilgus gadus nav ticis pētīts, kā etniski jauktajās ģimenēs notiek sadzīviskā asimilācija jeb integrācija. Piemēram, 2002. gadā pētījumā konstatēts, ka 25–30 procentu bērnu dzimuši etniski jauktās ģimenēs. P. Zvidriņš atzīst, ka tagad šādu datu nav, tāpēc salīdzināt nevar. Viņš stāsta, ka demogrāfi asimilācijas jautājumus nopietni pētīja pirms Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā. Tolaik informācija iegūta no bērnu un vecāku pasēm un, izmantojot īpašu aprēķinu metodiku, noteikts, kurā virzienā asimilācija notiek. Demogrāfs atceras, ka tolaik etniskajā asimilācijā nedaudz lielāka loma bijusi tēviem. Neatkarīgās neticību, vai tiešām jauktajās ģimenēs tēvs, nevis māte noteica bērna tautību, viņš atspēkoja, sakot: «Izvēloties bērna tautību, ietekmējās no tēva, kurš tika uzskatīts par ģimenes galvu. Tagad tādu formulējumu vairs nelieto, jo tas šķeļot un sanaidojot partnerus.»
Pašā gadsimta sākumā, 2000. gadā, pieci procenti latviešu mājās ikdienā sarunājušies krievu valodā, savukārt 13 procenti Latvijā dzīvojošo krievu ģimenē runājuši latviešu valodā. Savukārt pārējo etnisko grupu pārstāvju vidū lielākā daļa cilvēku – 56 procenti – mājās lietojuši krievu valodu, bet 36 procenti – latviešu valodu. Tikai astoņi procenti iedzīvotāju pārējās etniskajās grupās nerunājuši ne latviski, ne krieviski, bet kādā citā valodā.
Pētījuma autori pieļauj, ka pārējās etniskās grupas ir rusificējušās. Latviešu situācija ir bijusi cerīga, jo kopumā Latvijā 61 procents iedzīvotāju mājās runā latviešu valodā, 38 procenti – krievu, bet viens procents – citā valodā. Šādi fakti pieejami pirms 12 gadiem veiktajā pētījumā Etniskā piederība un nabadzība Latvijā. Pētījuma autoru secinājums: kopumā daudzi cilvēki mājās nerunā savas etniskās grupas valodā un parasti tā iemesls ir jauktās laulības.
P. Zvidriņš saka – ja kāds tagad pasūtītu attiecīgu pētījumu, to varētu veikt. Taču vai ir interese un vajadzība pēc tāda?
Par pašreizējo situāciju Latvijā var spriest pēc izdevumā Latvija. Pārskats par tautas attīstību, 2010/2011: Nacionālā identitāte, mobilitāte un rīcībspēja gūstamās informācijas: nepieciešamību prast latviešu valodu atbalsta 93 procenti latviešu un 72 procenti krievu.
Avots: nra.lv /Antra Gabre
