Meži deg, jo dienesti nesarunājas


Bailes no vadības un bailes pieņemt radikālus lēmumus – arī tie ir aspekti, kas ietekmē ugunsdrošību mežos ne mazāk kā sausums, karstums un vējš. Ugunsgrēku statistika apliecina Latviju skārušās klimata pārmaiņas un nepieciešamību pārbūvēt meža ugunsdzēsības sistēmu.


Līdz 25. jūlijam Latvijā notikuši 643 meža ugunsgrēki. Iepriekšējos gados šāds skaits sasniegts visa gada laikā, un ugunsnedrošā sezona vēl nebūt nav beigusies. Šim gadam īpaši raksturīgs straujš izdegušās platības pieaugums - no vidēji 0,63 hektāriem vienā ugunsgrēkā līdz 1,77 hektāriem. Turklāt pēdējie ugunsgrēki purvos un mežos šajā statistikā vēl nav iekļauti, jo tobrīd ugunsgrēki vēl turpinājās teju katrā Latvijas malā, tajā skaitā arī Ventspils novada Stiklu purvos. Tur būs izdedzis ap 1300 hektāriem. Tikai šodien ugunsgrēka vietas uzraudzība tiks nodota īpašniekam - uzņēmumam Latvijas valsts meži.

Darba brāķa piemērs

Galvenais Valsts meža dienesta atbildīgais par ugunsdzēsības lietām Zigmunds Jaunķiķis stāsta, ka pēdējās dienās, lietus mākoņiem pārstaigājot Latviju, purvi nomierinājušies, meži arī.

Beidzot nekur nedeg, taču atslābināt uzmanību nedrīkst. Ugunsnedrošais vasaras periods turpinās. Vienlaikus iesaistītajiem dienestiem jāsāk apkopot lielo ugunsgrēku uzrādītās problēmas un likt galvas kopā, lai tās novērstu. Principā sistēmas trūkumus ļoti skaidri atklāja jau ugunsgrēks Ādažu poligonā jūnijā, un visos nākamajos meža un purvu degšanas gadījumos atkārtojās līdzīga darba brāķu virkne. Neatkarīgā jau ziņoja, ka vispirms armija, ignorējot ugunsnedrošo periodu, pieļāva tā izcelšanos un ar novēlošanos sāka dzēšanas darbus. Kad teritorijā beidzot tika ielaisti Valsts meža dienesta ugunsdzēsēji, tika izvēlēta nepareiza dzēšanas taktika. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) tika izsaukts ar novēlošanos, kad uguns jau bija kļuvusi nekontrolējama. Vienota štāba un skaidrības, kurš te galvenais, nebija. Civilās aizsardzības sistēma nenostrādāja, un informācijas par apdraudējuma mērogiem nebija pat pašvaldību vadītājiem, kur nu vēl iedzīvotājiem.

Rudenī sāks izskaidroties

Iesaistītās institūcijas caur puķēm un avīzēm jau ir apmainījušās dažādām nelaipnībām, bet izskaidrošanās klātienē atlikta uz septembri. Tostarp Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā. Tās vadītājs Ainars Latkovskis stāsta, ka galvenais jautājums būs mežinieku sadarbība ar ugunsdzēsējiem. Precīzāk - trūkumi tajā. Savulaik ir bijis plāns nodot meža ugunsdzēšanas pienākumus VUGD. Tas tika atmests, bet ne jau tikai resursu trūkuma dēļ - mežinieki zina katru stigu, katru ceļu, katru meža kvartālu. Bez viņiem nevar. Taču nav arī pieļaujama situācija, ka ugunsgrēks turpinās, bet meža dienesta darbinieki pulksten 17.00 paceļ cepuri - darbadiena beigusies.

Un ne tas vien. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis intervijā valsts televīzijā uzsvēra, ka pirmām kārtām jārisina piekļuves jautājums dabas lieguma teritorijās, kur netiek tīrītas stigas un pat ar kāpurķēžu transportu nav iespējams iebraukt. Šīsdienas intervijā Neatkarīgajai to uzsver arī VUGD priekšnieks Oskars Āboliņš:


«Protams, sekos notikuma analīze, padziļinātas sarunas ar Valsts meža dienestu, ar Latvijas valsts mežiem - par to, kā mēs nākotnē varētu nodrošināt brīvu piekļuvi mežu kvartāliem.»


Kurš te galvenais?


No prevencijas viedokļa vairākkārt izskanējis, ka arī aizsargājamajās teritorijās nepieciešams veidot mineralizētās joslas starp meža kvartāliem - respektīvi, tās uzart, lai smiltis virspusē. Taču, kā Neatkarīgajai uzsver kāds pieredzējis meža speciālists, pārmetumiem par neiztīrītajām kvartālstigām neesot pamata. Tās iespējams veidot vietās, kur kūdras slānis nav biezāks par 15 centimetriem, jo pretējā gadījumā kūdra vienkārši tiek uzirdināta. Tā aizdegsies vieglāk, gruzdēs ilgāk. Speciālists min vēl kādu ļoti būtisku apstākli, kas visos šīs vasaras lielajos ugunsgrēkos ir kavējis to savlaicīgu novēršanu. Tā ir dzēšanas darbos iesaistīto mazdūšība. Padotais līdz pēdējam cer visu paveikt saviem spēkiem, priekšnieks negrib lūgt palīdzību konkurējošai institūcijai. Baidās uzņemties personisku atbildību par radikāliem lēmumiem: «Palaist pretuguni - tas ir ļoti smags lēmums: jāizcērt stiga, jānogulda koki, jāielaiž vainagā uguns. Ne katrs uz ko tādu ir spējīgs.» Tātad jautājums ir par kompetenci un profesionalitāti.


Vēl viena lieta, par ko dienestiem jātiek skaidrībā, ir normatīvo aktu bāze. Iespējams, tajā nepieciešami grozījumi, jo šobrīd, saņemot ziņojumu par meža ugunsgrēku, VUGD desmit minūtes jācenšas sazvanīt Valsts meža dienestu, savukārt, ierodoties ugunsgrēka vietā, jāpakļaujas meža dienesta norādījumiem, nevis tas jākomandē, kaut gan VUGD kompetences līmenis darbā ar uguni ir nesalīdzināmi augstāks.


Iekšlietu ministrijā kopš pagājušā gada top konceptuāls ziņojums Par valsts politiku ugunsdrošības jomā. Tā melnrakstā par mežu ugunsdrošību nav ne vārda.


Foto: F64

Padalies
Pievienot komentāru

Please enter your name

(nepieciešams)

Please enter a valid email address

(netiks publicēts, nepieciešams)

Please enter your message

laukudzive.lv © 2018 All Rights Reserved

Designed by WPSHOWER

Powered by WordPress