Saeimai nobalsojot, kļuvusi zināma precīza kārtība kādā Latvija ieviesīs eiro, ja vien Eiropas Komisija atzīs, ka izpildīti visi šim procesam nepieciešamie kritēriji. Speciālisti norāda, ka likuma pieņemšana vai nepieņemšana pēc būtības neapdraud eiro ieviešanu, jo to var darīt arī balstoties uz Eiropas Savienības izdotajiem normatīvajiem aktiem, taču Saeimas opozīcijā joprojām nav atmesta ideja par iespēju nodot eiro ieviešanas likumu tautas nobalsošanai.
Valsts prezidenta Likumdošanas un juridiskais padomnieks Edgars Pastars skaidro, ka eiro ieviešanas kārtības likums ir tehnisks dokuments, kas veidots tā, lai eiro ieviešana būtu maksimāli piemērota tieši Latvijas situācijai. Šāda likuma neesamība pēc būtības netraucētu ieviest eiro, jo tad būtu jāizmanto Eiropas Savienības normatīvie akti, taču šādā gadījumā tā varētu vilkties ilgāk un radīt lielākas neērtības.
Atbildība uz citiem
Tomēr Saeimas opozīcijas kuluāros joprojām tiek apsvērta iespēja savākt Satversmē noteikto vienu trešdaļu deputātu parakstus, lai lūgtu Valsts prezidentu apturēt likuma izsludināšanu, lai divos mēnešos varētu uzsākt referenduma procedūru.
Piemēram, Saskaņas centrs (SC) šādu iespēju joprojām izskata. „Mēs vērtēsim visas iespējas un izvēlēsimies piemērotāku, taču lai savāktu vienas trešdaļas deputātu parakstu mums nepieciešamas dažas balsis arī no Zaļo un zemnieku savienības,” teica Saeimas SC frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.
Tomēr Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kaut arī balsoja pret likuma apstiprināšanu, savu atbalstu SC iniciatīvai nesola. „Uzskatu, ka politisko spēku rosinātie referendumi jau no paša sākuma ir lemti neveiksmei, to pierāda arī līdzšinējā prakse. Frakcija gan atzīst, ka referendums būtu lietderīgs, taču politisku atbalstu šai ierosmei nedosim,” saka Saeimas ZZS frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis, kura vadītā frakcija arī uzskata, ka arī Saeimai vajadzētu uzticēt vairāk tiesību eiro ieviešanas jautājumos.
Viņš domā, ka referenduma organizēšanas iniciatīvu vajadzētu uzņemties kāda sabiedriskā organizācija vai, piemēram, bijusī Valsts kontroles vadītāja Inguna Sudraba. Ja kāds tiešām uzsāktu šo procesu, tad ZZS būtu ar mieru aicināt savus biedrus atbalstīt referenduma organizēšanu.
NA vienpatis
Pilnīga vienprātība par jaunpieņemtā likuma radītajām sekām un atbilstību iedzīvotāju interesēm, nav arī pašā koalīcijā. Likumu gan atbalstīja 52 koalīcijas deputāti, taču starp četrdesmit pret likuma atdotajām balsīm bija arī Nacionālās apvienības deputāta Jāņa Dombravas.
Nemierā ar koalīcijas iekšējās disciplīnas pārkāpumu tās flagmanis – Vienotība īsi pēc likuma apstiprināšanas aicināja Nacionālo apvienību izvērtēt Jāņa Dombravas rīcību, jo apvienības deputāts „balsojis pret Latvijas neatkarības, drošības un ekonomiskās izaugsmes nostiprināšanu”.
Pats J. Dombrava gan neuzskata, ka būtu nogrēkojies pret NA un nedomā, ka šī balsojuma dēļ vajadzētu pamest frakciju. Viņš par savu nostāju frakciju iepriekš informējis, ko apliecina arī citi frakcijas locekļi, taču aizliegumu rīkoties saskaņā ar saviem uzskatiem vai brīdinājumus par sekām viņš neesot saņēmis. Arī Vienotība bijusi informēta, ka viņš balsos pret, bet līdzīgi NA klusējusi.
"Mans balsojums ir ideoloģisku apsvērumu dēļ, tomēr es cienu un respektēju tos kolēģus deputātus, kas balsoja neatkarīgi no tā par vai pret, bet domājot par valsts interesēm un ilgtermiņa attīstību," savu rīcību skaidro J. Dombrava.
Savukārt koalīcijas neatbalstīto opozīcijas vēlmi eiro ieviešanas datumu nule kā apstiprinātajā likumā uzticēt tautai, premjerministrs Valdis Dombrovskis vērtē kā neapdomīgu, jo organizējot tautas nobalsošanu, eiro ieviest jau nākamgad mēs nevarēsim arī tad, ja tauta atbalstīs šo ieceri, jo būs nokavēti termiņi, lai no Eiropas Komisijas pieprasītu ārkārtas konverģences ziņojumu, pēc kura rezultātu iepazīšanas varētu tikt lemts par Latvijas uzaicināšanu eirozonā.
Definēti noteikumi
Jaunpieņemtais likums detalizēti atrunā eiro ieviešanas procedūru. Piemēram, noteikts, ka, palīdzot cilvēkiem pierast pie jaunās valūtas, cenas precēm un pakalpojumiem trīs mēnešus pirms eiro ieviešanas un sešus mēnešus pēc tās tiks norādītās gan latos, gan eiro.
Likums arī nosaka, ka latus pret eiro Latvijas Pasta nodaļās varēs samainīt trīs mēnešus pēc jaunās valūtas ieviešanas, bet komercbankās – sešus mēnešus. Savukārt Latvijas Banka nozudušos un atkal atrastos latu krājumus pret eiro mainīs neierobežotā termiņā. Ņemot vērā citu eirozonas valstu pieredzi, noteikts, ka eiro un lati apritē vienlaikus atradīsies divas nedēļas. Šajā laikā maksājot ar latiem, atlikums tiks izdots eiro. Izņēmums būs sabiedriskais transports, kurā atlikumu izdos tādā valūtā, kādā pasažieris norēķināsies.
Avots: nra.lv /Jānis Lasmanis
