Precēties varēs atraktīvāk, šķirties – vieglāk

Grozījumi Civillikumā šo 1937. gadā apstiprināto dokumentu modernizēs un atvieglos darbu juristiem, bet Latvijas iedzīvotājiem nodrošinās plašākas tiesības un atcels vairākus pašlaik pastāvošus ierobežojumus, atsakoties no novecojušām normām. Izmaiņas likumā skars daudzas jomas un ir izstrādātas atbilstoši cilvēktiesībām, piemēram, cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem.


Beidzot arī vardarbība ģimenē vairs nav aizslēpta aiz puķainiem formulējumiem, tāpēc nu būs iespējams efektīvāk aizsargāt un aizstāvēt cietušos.


Latvijas iedzīvotājus kā šķiršanās rekordistus varētu interesēt gaidāmās likuma izmaiņas laulību šķiršanā. Grozījumi, kuri Saeimā vēl jāskata otrajā un trešajā lasījumā, paredz – ja laulātie dzīvo šķirti mazāk nekā trīs gadus, tiesa laulību varēs šķirt arī gadījumā, ja tās iziršanas iemesls ir laulātā fiziska, seksuāla, psiholoģiska vai ekonomiska vardarbība pret laulāto vai vardarbība pret viņa bērnu vai laulāto kopīgo bērnu.


Resursu centra sievietēm Marta jurists Juris Dilba atzīst, ka vardarbības termina ieviešana likumā ir būtiska uzvara. Līdz šim pastāvēja nosacījums, ka kopdzīvi pēc tās iziršanas ātrāk varēja šķirt, ja ir pastāvējusi neizturama cietsirdība. Šādā formulējumā vardarbība ir neskaidri iepīta, uzskata jurists. «Jaunie grozījumi paredz konkrētu formulējumu. Tas atvieglos darbu tiesām, advokātiem un tiesnešiem, un tiesās var veidoties vienota interpretācija. Likumā ir iekļauta informācija, kas sabiedrībai pasaka – vardarbība ģimenē nav pieļaujama,» grozījumu pozitīvo efektu vērtē J. Dilba.


Grozījumi veikti arī attiecībā uz rīcībspēju un personām ar garīga rakstura traucējumiem. Piemēram, ar grozījumiem Civillikumā paredzēts ieviest ierobežotas rīcībspējas institūtu. Tiek atcelti vairāki ierobežojumi, tostarp aizliegums personām ar garīga rakstura traucējumiem slēgt laulības. Tomēr dienas aprūpes centra Saule vadītāja Irina Rulle, kas piedalījusies grozījumu izstrādē, neslēpj bažas. Viņa norāda, ka personām ar garīgās attīstības traucējumiem, protams, jādod lielākas tiesības, piemēram, rīkoties ar naudu vai izvēlēties dzīvesvietu, bet vienlaikus valstij arī jānodrošina atbalsta mehānisms. Šiem cilvēkiem tomēr ir ierobežota lemtspēja, un kādam tik un tā ir jārūpējas, lai viņus neizmantotu ļaunprātīgi. Tāpēc ir būtiski, lai jau no 2013. gada tiktu ieviesti asistenti, kā tiek solīts. Ja ne, tad valstij vai pašvaldībai jāizstrādā kontroles mehānisms, jo, dodot lielākas tiesības, nedrīkst pasliktināt šo cilvēku stāvokli.


Likumprojekts ir modernizēts, atļaujot laulāties arī ārpus baznīcas un dzimtsarakstu nodaļas, vairs neprasot izsludināšanu pirms laulības slēgšanas (šī prasība ir atzīta par novecojušu, arī informācija par laulību laiku mūsdienās ir privāta), kā arī nosaka, ka iesniegumi un citi laulības noslēgšanai nepieciešamie dokumenti būs jāiesniedz dzimtsarakstu nodaļā neatkarīgi no tā, kur laulība tiks noslēgta – dzimtsarakstu nodaļā vai baznīcā. Pašlaik garīdznieki mēdzot grēkot un likumā noteiktajā termiņā nepaziņo attiecīgajai dzimtsarakstu nodaļai par laulāšanu.


Jūrmalas pilsētas dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Dzintra Pikāne stāsta, ka domes lēmums jau otro gadu pieļauj laulāties ārpus dzimtsarakstu nodaļas telpām. Izbraukuma laulības visbiežāk notiek viesnīcā Baltic Beach Hotel un Latvijas Universitātei piederošajā bijušajā Morberga vasarnīcā Dzintaros. Viņa bijusi pārsteigta, ka pēc izbraukuma laulībām joprojām esot liels pieprasījums, kaut arī maksa ir augsta – 127 lati. Laulības noslēgšanas svinīgā ceremonija dzimtsarakstu nodaļā maksā tikai 29,40 latus. Iesniedzot laulības pieteikumu, cilvēki izteikuši vēlmi apprecēties arī jūras krastā, bet Dz. Pikāne neslēpj: «Mēs pagaidām norobežojamies. Mana personīgā attieksme pret laulībām jūras krastā gan ir ļoti pozitīva, jo ļaudis atceras kopējo noskaņu, nevis vārdus, ko viņiem saka.»


Latvijā pirmais privātprakses mācītājs Valters Korālis palepojas, ka viņš laulājot ekstrēmos apstākļos un vietās ilgākus gadus un pieprasījums pēc šādām ceremonijām ir liels. Laulības notikušas gan gaisa balonā, gan jūras krastā, gan uz slēpēm kalna galā, uz jahtas. Savā darbā viņš nesaredzot izmaiņas arī pēc grozījumu pieņemšanas, jo citādo ceremoniju kārotāju jau tagad ir daudz.


***


CITĀDAS LAULĪBU CEREMONIJU VIETAS


• Lasvegasā – ātri, ekstrēmi (kaut pa pliko), bez fantāzijas ierobežojumiem;


• gaisa balonā – ja būs piemēroti laika apstākļi;


• zem ūdens – vismaz jāsaprot, ko nozīmē niršana. Starp citu, laulību ceremonija iespējama arī slavenajā Londonas Akvārijā;


• uz ledāja – piemēram, Vācijas augstākajā kalnā Cūgšpicē, apmēram 2962 metru augstumā;


• pazemē – 200 metru zem zemes ieroču bunkuros Saksijas zemes Fronavas pilsētā;


• debesīs – vārda tiešā nozīmē līgavainis un līgava tiek piesieti pie lidmašīnas spārniem. Mācītājs arī – pie otras lidmašīnas spārna.


UZMANĪBU! Ne vienmēr ceremonija nozīmēs, ka šādi noslēgtām laulībām būs juridisks spēks. Jānoskaidro, vai pirms vai pēc ceremonijas laulība tomēr jāreģistrē tradicionāli (dzimtsarakstu nodaļā, baznīcā), vai izsniegtais dokuments ir juridiski saistošs.


Avots: nra.lv /Antra Gabre

Padalies

laukudzive.lv © 2024 All Rights Reserved

Designed by WPSHOWER

Powered by WordPress