Sola, ka informācijas sistēma nebūs “slikto” bērnu datubāze

Valdība vienojusies veidot informācijas sistēmu, kurā tiks iekļauti dati par bērniem, kuri jebkādā savas dzīves posmā nonākuši iestāžu redzeslokā saistībā ar dažādu veidu riska faktoriem, piemēram, antisociālu vai kriminālu aktivitāšu, vardarbības dēļ vai tāpēc, ka dzīvo bērnam nepieņemamos apstākļos.


Vai valsts neveido problemātisko bērnu datubāzi un vai šī iekļaušana datubāzē neradīs bērnam problēmas turpmākajā dzīvē, jo datubāze būs pieejama vismaz 15 dažādām iestādēm, ieskaitot ārstus un pašvaldības? Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta speciālists Lauris Neikens norāda, ka pie grozījumiem strādājusi darba grupa un rūpīgi vērtējusi arī bērnu tiesības. Datubāzes veidotāji sola, ka, tiklīdz kā bērns pieaugs vai arī viņam vairs nebūs nepieciešama palīdzība, dati tiks dzēsti.


Bez datubāzes grūti strādāt


Iekšlietu ministrija (IeM), kas sagatavojusi grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, norāda, ka ir paredzēts izveidot efektīvu sistēmu atbalstam nepilngadīgām personām, kuras ir nonākušas krīzes situācijās, piemēram, kuras izdarījušas likumpārkāpumus, klaiņo, dzīvo bīstamos apstākļos. Līdz šim valstī nav bijis vienotas sistēmas datu apstrādei par bērniem un jauniešiem, kuri nonākuši policijas, sociālā dienesta, izglītības un citu iestāžu redzeslokā saistībā ar dažādu veidu riska faktoriem, un tas būtiski apgrūtināja gan nepieciešamā atbalsta sniegšanu nepilngadīgajiem, gan iesaistīto iestāžu darbu.


Tūkstošiem bērnu iestāžu redzeslokā


Lemjot par datubāzes izveidi, valdība izskatīja arī datus par to, ar cik lielu skaitu bērnu strādā dienesti. Bāriņtiesas 2010. gadā informējušas sociālos dienestus un citas iestādes par 2237 ģimenēm, kurās netiek nodrošināta bērna audzināšana, bet 1645 cilvēkiem bērna aprūpes tiesības atņemtas. Pašlaik bāriņtiesu lietvedība tiek veikta manuāli (datorizēta sistēma ir tikai Rīgā). Savukārt Rīgas Sociālajā dienestā vien 2011. gadā bija vairāk nekā 3000 ģimeņu ar 4819 bērniem, pret kuriem daudzos gadījumos vērsta vardarbība.


Valsts policija pērn profilaktiski strādājusi ar 1800 bērniem (arī policijā lietas ir tikai papīra formātā). Rīgas reģionā policija pērn aizturējusi 1162 bērnus. Arī Rīgas Pašvaldības policija saņem simtiem iesniegumu un izskata lietas par nepilngadīgo pārkāpumiem, taču pašlaik visām iesaistītajām iestādēm nav iespējams laikus apmainīties ar datiem, jo nav pat sākotnējo ziņu, kurš un kā lietu jau risina. Ieslodzījuma vietās pērn atradās 53 nepilngadīgie ieslodzītie, no kuriem 15 procentu sodu izcieta jau ceturto reizi vai vairāk (!), bet 39 procenti – otro reizi. Valsts probācijas dienestam pērn bija 744 nepilngadīgo lietas – 39 procenti no viņiem dienesta uzraudzībā bija jau atkārtoti.


Vēlāk dzēsīs


Informācijas sistēmā paredzēts iekļaut bērna personas datus – izglītību, ģimenes ārstu, invaliditāti, bērna intereses, ieradumus, vardarbību, pārkāpumus, vecāku datus, arī novērojumus dzīvesvietā un daudz citas informācijas. Lauris Neikens no Labklājības ministrijas skaidro, ka piekļuve informācijai par konkrētu bērnu būs iespējama tikai kompetento institūciju speciālistiem, kuriem tiek piešķirtas individuālas piekļuves atļaujas. Turklāt skatīties konkrētā bērna lietu viņš varēs vienīgi, ja viņa kompetencē ir nonākusi konkrētā bērna lieta, kuram nepieciešams atbalsts un dati, kas nepieciešami viņam. Pārējā informācija par bērnu, kas iekļauta informācijas sistēmā, institūcijas pārstāvim nebūs redzama. «Jau pašlaik šāda informācija ir pieejama papīra formātā, bet elektroniskas datubāzes izveide atvieglos birokrātisko slogu,» norāda L. Neikens.


***


VIEDOKLIS


Lauris NEIKENS, Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta speciālists:


– Darba grupa ļoti rūpīgi visā izstrādes procesa laikā vērtēja datu iekļaušanas sistēmā lietderību un samērību, kā mērauklu izmantojot Bērnu tiesību aizsardzības likumā nostiprināto bērna tiesību un interešu prioritātes principu. Ir kļūdaini domāt, ja par bērnu ir iekļauta informācija šajā sistēmā, bērns ir kļuvis «slikts». Bērni netiek dalīti «sliktajos» un «labajos», bet tajos, kuriem ir nepieciešama palīdzība, un tajos, kuriem nav nepieciešama. «Sliktajos» tiek kategorizēti cilvēki, kuri bērnam ir nodarījuši pāri, izturoties vardarbīgi vai pametot bērnu novārtā. Informācija par bērnu informācijas sistēmā netiks glabāta bezgalīgi ilgi, bet gan tikai un vienīgi laikā, kamēr iestādes sniedz bērnam atbalstu, pēc tam dati tiek arhivēti un vēlāk no sistēmas dzēsti.


Avots: nra.lv /Inga Paparde


 

Padalies

laukudzive.lv © 2024 All Rights Reserved

Designed by WPSHOWER

Powered by WordPress